Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
1. jūnijs, 2016
Drukāt

Rosina publiskot valsts naudas šķērdētāju vārdus (11)

Foto - LETAFoto - LETA

Diskutējot par Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma piemērošanu pēc Valsts kontroles revīzijām, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā raisījās diskusija par nepieciešamību publiskot valsts budžeta līdzekļu izšķērdējušo amatpersonu vārdus.

Noklausoties Valsts kontroles sniegto informāciju par nelielo atgūto līdzekļu apjomu, deputāts Artuss Kaimiņš pauda sašutumu, ka tas ir tik niecīgs un būtu jāpublisko to atbildīgo amatpersonu vārdi, kuri ir saistīti ar publisko līdzekļu izšķērdēšanu. Viņaprāt, iedzīvotājiem būtu jāzina sodīto personu vārdi, jo viņu atalgojums tiek maksāts no nodokļu maksātāju naudas.

Tikmēr Valsts kontroles pārstāvis Aivars Ērglis skaidroja, ka Valsts kontroles mērķis nav vērsties pret konkrētām amatpersonām, bet gan panākt, ka revidējamā vienība veic visus pasākumus, lai atbildīgās amatpersonas visos gadījumos tiktu sodītas atbilstoši likumam. Tāpēc viņš nevēlējās komentēt, vai būtu jāpublisko šo sodīto amatpersonu vārdi. Viņaprāt, rezultātam vairāk būtu jāatspoguļojas amatpersonas vērtējumā, atlīdzībā.

Diskusija izvērsās arī par izšķērdēto līdzekļu slieksni, kuru pārsniedzot, būtu jāveic pārbaudes, lai noskaidrotu amatpersonas atbildību. Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš atzina, ka diskutējams jautājums ir par atbildības slieksni, proti, vai ir adekvāti veikt detalizētas pārbaudes par, piemēram, piecu vai 200 eiro radītiem zaudējumiem. “Nepiekrītu, ka šāda prakse tiek īstenota. Ir jāsaprot, cik samērojams ir pārkāpums ar to, kādi resursi tiek ieguldīti izmeklēšanā,” teica Krieviņš. Šis jautājums būtu kopīgi jāpārrunā ar Valsts kontroli, pauda Valsts kancelejas direktors.

Arī komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) piekrita, ka ir jāizvērtē šis slieksnis.

Papildus Krieviņš vērsa uzmanību, ka ir jāsabalansē vēlme, kādu visu laiku sodīt, ar pašreizējo situāciju, kas patlaban ir novērojama valsts pārvaldē, proti, hronisks cilvēku trūkums. Tam gan nepiekrita Kaimiņš, norādot, ka tas nevar būt aizbildinājums amatpersonu atbildības izvērtēšanai.

Komisijas deputāti vienojās, ka Valsts kancelejai ir jāiesniedz vadlīnijas valsts amatpersonu atbildības izvērtēšanai pēc Valsts kontroles revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem. Vadlīnijas būs jāizstrādā līdz rudenim.

Valsts kancelejai un Valsts kontrolei arī uzdots tikties un izrunāt, kā risināt problēmu ar likuma normu nepildīšanu.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Valsts kontroles konstatēto atsevišķos gadījumos iestādēm nav izpratnes par Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, kas uzliek pienākumu tai izvērtēt Valsts kontroles revīzijas ziņojumā konstatētos pārkāpumus.

Vērtējot likuma prasību īstenošanu, konstatēts, ka iestādes nereti atsakās pildīt šī likuma 15.panta otrās daļas prasības, kas paredz – ja likuma pārkāpumus ir konstatējusi Valsts kontrole, revidējamai vienībai piecu mēnešu laikā pēc revīzijas ziņojuma apstiprināšanas ir jāinformē Valsts kontrole par personu atbildības izvērtēšanas rezultātiem.

Analizējot līdz šim saņemto informāciju, Valsts kontrole secinājusi, ka šādu likuma prasību neievērošanas gadījumu ir daudz. Gadījumā, ja iestādes tomēr sniedz šādu informāciju, tā nav pilnīga – informācija netiek sagatavota un iesniegta tādā apjomā, lai Valsts kontrole varētu gūt pārliecību, ka personu atbildības izvērtēšana un sodīšana ir notikusi saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Kā piemēru Valsts kontrole min gadījumus, kad netiek vērtēta visu pārkāpuma izdarīšanā iesaistīto personu atbildība, netiek norādīti iemesli, kāpēc atbildīgajai amatpersonai nevar piemērot atbildību un atgūt tās nodarītos zaudējumus.

Tāpat secināts, ka iestādes nemēdz atbildēt uz Valsts kontroles vēstulēm. Tā rīkojušās Labklājības ministrija un Satiksmes ministrija. Lai gan sākotnēji Labklājības ministrija sniegusi atbildi par revīzijas ziņojumā konstatētos pārkāpumus pieļāvušo personu atbildības izvērtēšanas rezultātiem, tā nav apmierinājusi Valsts kontroli, tāpēc nosūtīta vēstule ar lūgumu izpildīts normatīvajā aktā noteiktās prasības. Lai gan vēstule nosūtīta 25.februārī, atbilde joprojām nav saņemta.

Cita problēma ir vienotas pieejas trūkums personu atbildības izvērtēšanā un atbildības piemērošanā, min Valsts kontrole.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Tad nu raduši problēmu. Ja tā ir valsts kontrole, tad tai ir jādod arī resursi radušo problēmu novēršanai. Iestādes vadītāju nomaina, atdodot citai partijai, problēmu nekādu. Partiju mums netrūkst, līdz ar to vadītāju arī. Redzēs ka uz katru valsts kontroles jautājumu būs atbildes ar divām kopijām, ja nu orģināls nesasniedz mērķi.

  2. Publicēt vārdus!? Šitādu nesmukumu! Un ja nu tur parādās tautas “cienītu” ļautiņu vārdi -ko tad??? Tas jau būs melns traips uz baltā krekla! Un kur tad vēl cilvēktiesības – neaptraipīt “godīgo” vārdu (tas nekas,ka neievēroja cilvēka pienākumu- būt godīgam savā darbā).

  3. Tad nu gan sods-publiskot vārdu ! Būt tā kā laiks sodīt reāli…

  4. Zādzības turpināsies.

  5. Publicēt vai ierosināt krimināllietas un piedzīt no visiem izšķērdētāja radiniekiem pilnā apmērā.

  6. ja kādai valsts institūcijai nepietiks cilvēku pēc atskaitīšanas, tas nozīmēs ka tāda iestāde vienkārši verama ciet

  7. Manuprāt, daudz vienkāršāk būs nopublicēt godīgo un godprātigo darbinieku vārdus (vienkāršāk – jo viņu noteikti ir mazāk).

  8. Tautai ir jazin savi varoni. Vārdus un uzvārdus studijā.

    • PIRMKĀRT un GALVENOKĀRT – tautai ir pienācīgi pilnvērtīgi jāzina, konsekventi jārespektē un ikdienišķi pastāvīgi jāpilda LIKUMS. Arī tā vienkāršā iemesla dēļ, ka – saskaņā ar spēkā esošās likumdošanas attiecīgajiem nosacījumiem, LIKUMA NEZINĀŠANA NEATBRĪVO NO ATBILDĪBAS.

  9. Rīgas pilsētas būvvalde šķērdē naudu atrakstoties uz 4-6lpp, bet ne pēc būtības risinot jautājumus.
    Vircavs ar Ušakovu tandēmā strādā lielos objektos!
    Bet mazie projekti netiek skatīti pēc būtības, bet tiek atmesti atpakaļ, ja trūkst kāds komats…utt
    piemēram>.punkts nr.7_LBN 202-15 21.6.apakšpunkts nosaka , ka rasējuma lapas apakšējā stūrī iekārto rakstlaukumu,kurā jānorāda kopējo lapu skaitu sadaļā, tikai uz vispārīgo rādītāju lapas.
    UN TAD IR SVĒTAIS TEIKUMS – BŪVVALDE KONSTATĒ, KA BŪVPROJEKTA RAKSTLAUKUMOS NAV NORĀDĪTA MINĒTĀ INFORMĀCIJA.
    Un šādā stilā uz 4lpp.
    ŠĀDĀ VEIDĀ TIEK TĒRĒTA VALSTS NAUDA!!!
    Rīgas pilsētas būvvaldes virzienā te būtu darbiņš GUNTIM BOJĀRAM AR KOMPĀNIJU no raidījuma AIZLIEGTAIS PAŅĒMIENS.
    Bet Ušakova-Vircava tandēms strādā!!!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā?ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+