Notiek diskusija “Pārkrāsosim?” par Stūra mājas turpmāko likteni, un to, vai turpinājums Eiropas kultūras galvaspilsētas projektiem var būt mūsu aktīvas piemiņas darbs gan Stūra mājā, gan ārpus tā.
Notiek diskusija “Pārkrāsosim?” par Stūra mājas turpmāko likteni, un to, vai turpinājums Eiropas kultūras galvaspilsētas projektiem var būt mūsu aktīvas piemiņas darbs gan Stūra mājā, gan ārpus tā.
Foto: LETA

Rosina Stūra māju apvienot ar Okupācijas muzeju 2

Nodibinājuma “Rīga 2014” diskusijā par Stūra mājas turpmāko likteni izskanēja vairākas bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) ēkas izmantošanas versijas, tostarp ierosinājums uz Stūra māju pārcelt Latvijas Okupācijas muzeju.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Lasīt citas ziņas

Pirmdien Stūra mājā diskusijā “Pārkrāsosim?” par bijušās VDK ēkas jeb Stūra mājas turpmāko likteni sprieda, vai turpinājums Eiropas kultūras galvaspilsētas projektiem var būt mūsu aktīvas piemiņas darbs gan Stūra mājā, gan ārpus tās.

Latvijas Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane diskusiju sākumā norādīja, ka ir sajūta, ka cilvēki negrib, lai viņiem atgādina par represijām, par totalitāro režīmu, jo daudzi nemaz negrib aizdomāties par represīvās sistēmas darbību. “Galvas bāšana smiltīs nebija izeja toreiz, nav izeja tagad un nebūs izeja arī nākotnē,” viņa teica.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas institūta vadītāja Karina Pētersone uzsvēra ārvalstu viesu milzīgo interesi par Stūra māju, tās ekspozīcijām. Viņa arī uzsvēra, ka jāpasaka – jā, šai mājai ir autentiska vērtība, neskatoties uz to, ka vairākus gadus šajās telpās atradusies Valsts policija. Politoloģijas students Roberts Rasums kā piemērus minēja laikmetīgās vēstures muzejus Vācijā, kur ir gan atspoguļoti valdošie režīmi, gan parādīta to laiku vienkāršā cilvēka ikdienas dzīve.

Mākslinieks Kristaps Ģelzis uzsvēra, ka šis ir padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāls, paužot uzskatu, ka darbs pie Okupācijas muzeja Strēlnieku laukumā piebūves nav jāturpina, jo tur nav konteksta, tas ir Stūra mājā, un labāk okupācijas muzeja piebūvei atvēlēto naudu ieguldīt Stūra mājā. Viņš rosināja Kultūras ministrijai kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju izveidot darba grupu, kas izstrādātu Stūra mājas nākotnes vīziju, kuru iesniegtu valdībā. Viņaprāt, pagrabā un ēkas 1.stāvā saglabātos totalitārā režīma piemiņas vietas, bet ēkas augšējos stāvos varētu izvietot citas organizācijas, kuras tam atbilstu. Arī uzņēmējs Māris Gailis rosināja ar Okupācijas muzeja ekspozīciju “ienākt Stūra mājā”. “To enerģiju un naudu ielikt šeit, un tad lietas atrisināsies,” sacīja Gailis.

Latvijas Okupācijas muzeja vadītājs Valters Nollendorfs gan uzsvēra, ka tas ir speciāli okupācijai veltīts muzejs un no piebūves muzejs nav gatavs atteikties.

Kultūras mantojuma eksperts Kaspars Zellis norādīja, ka jāpārdomā, ko mēs no Stūra mājas gribam, vai tikai padomju režīma upuru piemiņas vietu, paužot, ka Latvijā nav arī nacismam, holokaustam, čigānu genocīdam veltītu muzeju.

Arhitekts Pēteris Blūms uzsvēra, ka muzejam jādarbojas ar tikpat dziļu psiholoģijas izpratni, kā tas bija VDK. “Viņam ir jābūt ievelkošam, šokējošam un patiesam,” teica Blūms.

Izskanēja arī viedoklis, ka Stūra mājā varētu izveidot ekspozīcijas, kas stāstītu ne tikai par to, kas nodarīts mums, bet arī to, ko esam nodarījuši paši sev, jo arī paši latvieši iesaistījušies visu okupāciju režīmu darbībā.

Citu Austrumeiropas totalitārismas veltītu muzeju pārstāvji diskusijas ievadā stāstīja par līdzīgu objektu darbību citās valstīs.

“Stasi” muzeju Berlīnē pārstāvis, muzeja valdes loceklis Ūve Hillmers (Uwe Hillmer) informēja, ka mērķis bija padarīt “Stasi” muzeju par vietu, kur mācīt demokrātiju. Viņās atzina, ka Vācija vēl arvien turpina apzināt “Stasi” darbību”, vēl arvien nav noteikts kopējais “Stasi” darbinieku skaits. Viņš uzsvēra, ka visu laiku tika reģistrēta visa iespējamā informācija par visiem VDR iedzīvotājiem – kartotēkas kartīte tika izveidota, tiklīdz bērns bija piedzimis un visu mūžu papildināta. Esot savākti 170 kilometri papīra ar dažādiem datiem.

Reklāma
Reklāma

Lietuvas Genocīda upuru muzeja pārstāve Vilma Jozevičute (Vilma Juozeviciute) pastāstīja, ka muzejs iekārtots un izveidotas tematiskas izstādes, izmantojot autentiskas detaļas. Muzejs izveidots VDK mājā.

Savukārt Ungārijā tagadējais Terora nams no nacistu štāba kļuva par komunistu štābu. Tāpēc tā ir ārkārtīgi simboliska vieta Ungārijā, kur ierīkota abu režīmu upuru piemiņas vieta, diskusijā uzsvēra Budapeštas Terora nama Pētniecības nodaļas vadītājs Tamašs Peters Baraņi (Tamás Péter Baranyi). Viņš informēja, ka muzeja darbībā cenšas iesaistīt arī apmeklētājus, norādot – ja pēc muzeja izveides to visvairāk apmeklēja ungāri, tad tagad apmeklētāju proporcija ir 40% ungāru un 60% – tūristu. Taču nacionālo svētku laikā katru gadu pie muzeja veidojas milzīgas rindas. Nedēļā vidēju muzeju apmeklē 4000 cilvēku.

VDK ēka jeb Stūra māja Latvijas okupācijas piecdesmitgadē kļuva par totalitārās varas spilgtāko simbolu, un tā joprojām ir pagājušā – totālo karu, masu represiju un genocīda – gadsimta relikts 21.gadsimta Rīgā. Diskusiju rīkoja nodibinājums “Rīga 2014” sadarbībā ar “Valsts nekustamajiem īpašumiem”.

Jau ziņots, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas ekspozīcija “Stūra māja. Lieta Nr. 1914/2014” atvērta līdz 19. oktobrim, piedāvājot bez maksas apmeklēt Latvijas Okupācijas muzeja iekārtoto izstādi pirmajā stāvā, kā arī ekskursiju “Čekas pagrabos” gida pavadībā un piecas izstādes – “Draudzības (re)konstrukcija”, “Latvieša koferis”, “Par spīti visam”, “10 lietu stāsti par cilvēku un varu” un “Liktens lietu muzejs”, kas no dažādiem skatpunktiem traktē cilvēka un varas attiecības pagātnē, kuras joprojām iespaido mūsu šodienas apziņu.

Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu veido nodibinājums “Rīga 2014” sadarbībā ar valsts, pašvaldības un nevalstiskajām kultūras organizācijām, radošajām apvienībām. Programmu finansē Rīgas dome, Kultūras ministrija un Eiropas Komisija.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.