Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. novembris, 2013
Drukāt

Rosina vērtēt vēja ģeneratoru ietekmi uz sikspārņiem (5)

Foto: StockxchngFoto: Stockxchng

Ilustratīvs foto

Sikspārņu pētniekus Latvijā uztrauc šo zīdītāju bojāeja vietās, kur ir izvietotas vēja elektrostacijas, tāpēc rosina veikt sikspārņu ekspertīzi katrā jauna ģeneratora uzstādīšanas gadījumā, aģentūra LETA uzzināja Dabas aizsardzības pārvaldē  (DAP).

DAP šogad īstenoja projektu “Potenciālo vēja elektrostaciju izvērtējums pēc to iespējamās ietekmes uz putniem un sikspārņiem”, tā laikā apsekojot un izvērtējot iespējamo vēja elektrostaciju ietekmi uz putnu un sikspārņu sugām Ventspils novada teritorijā Vēde-Rinda, Dundagas novada Dundagas pacēlumā, Liepājas pilsētā un piegulošajā teritorijā, un Priekules novadā.

Apsekojot vēja elektrostacijas Vēdē, eksperti secinājuši, ka vēja turbīnu uzstādīšana var piesaistīt sikspārņus vietās, kur to parasti nav vai ir maz, bet migrācijas laikā, īpaši ja naktīs pūš lēns dienvidu vējš, sikspārņu aktivitāte turbīnu tuvumā var pieaugt pat desmitkārtīgi. Secināts, ka esošās turbīnas atrodas vietās, kur to tuvumā labprāt barojas sikspārņi, tādējādi nepieciešami pasākumi sikspārņu bojāejas novēršanai. Visvairāk šajā reģionā bojā iet ziemeļu sikspārnis, kas šajā teritorijā vasarā un migrācijas periodā visvairāk uzturas.

Intensīva sikspārņu migrācija novērota arī no Šķēdes līdz Nīcai, nozīmīga sikspārņu barošanās vieta Liepājā ir Tosmares kanāls un ezermala. Savukārt ziemeļu fortos, kas ir sikspārņu ziemošanas vieta, notiek intensīva sikspārņu rudens spietošana. Visintensīvākā sikspārņu migrācijas gaita ir tiešajā piejūrā, kāpas zonā, un tā šķērsos zonu, kurā atrodas vēja ģenerators. Tāpēc eksperti iesaka ieviest esošo turbīnu darbības regulējošos pasākumus, lai novērstu sikspārņu turpmāku bojāeju.

Sikspārņu pētnieki rosina normatīvajos aktos iestrādāt nosacījumus, ka sikspārņu ekspertīze obligāti nepieciešama visās ar vēja parku izbūvi saistītās ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūrās, tāpat tiek rekomendēts turbīnu izbūvi neplānot ūdeņu un vertikālu ainavu (mežmalu, viensētu, krūmu puduru) tiešā tuvumā. Savukārt sikspārņu ekspertīzei būtu jānotiek jau agrā plānošanas procesā, vēl pirms konkrētas turbīnu atrašanās vietu precizēšanas un saskaņošanas. Tāpat, pēc ekspertu domām, nav pieļaujams, ka turbīnas tiek izvietotas starp piejūras ezeriem un jūru, jo tā ir intensīvās migrācijas zona. Citur piejūrā būtu jāievēro kā minimums 700 metru attālums no jūras krasta (kāpas).

Pirms turbīnu uzcelšanas vienu sezonu būtu jānotiek priekšizpētes darbiem, piemēram, ja vēja parku tuvumā ir kādas nozīmīgas sikspārņu barošanās vietas, ir jānovērtē, vai parka teritoriju nešķērso kāda tranzīttrase. Tāpat pirms turbīnu uzcelšanas ir jākonstatē tuvumā esošās sikspārņu koncentrēšanās vietas. Savukārt pēc turbīnu uzstādīšanas obligāti būtu jāveic monitorings turpmāko vienu vai divas sezonas, vasarā un migrācijas laikā jāveic bojāgājuši sikspārņu uzskaite, kā arī jāizstrādā attiecīgo turbīnu darbības režīma noteikumi.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Visspilgtākais jaunas korupcijas piemērs. Pieprasu papētīt ari odus un mušas.

  2. Zaļie taisa problēmu ja vajag naudu kārtējiem projektiem.
    Tik daudz ežu nobrauc un Latvijas lielceļiem. Būtu labāk “zaļie” atrisinājuši šo problēmu!

  3. sikspārņiem ļoti patīk rapša druvas, tāpēc tie, neskatoties uz vēja deģeneratoriem, neiznīks, diez kāds ir sikspārņa kautsvars? Kāds ir ES līdzfinansējums un atbalsts sikspārņu audzināšanais? Tev mūžam dzīvot Latvijā, sikspārni!

    • Sikspārņus skolā neaudzina, bet kautsvars ir nenozīmīgs un ģeneratoru dēļ neiznīks. Velti sacelta liela ažiotāža.

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -0.7
Alūksne -7.3
Daugavpils -6.4
Saldus -3
Liepāja -1.0
Jelgava -6
Ventspils +2.5
Limbaži -6
Madona -5
Rēzekne -5
Draugiem Facebook Twitter Google+