Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
3. jūnijs, 2015
Drukāt

“Rosseļhoznadzor” aizliedz šprotu eksportu no Latvijas un Igaunijas

Foto: LETAFoto: LETA

Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests “Rosseļhoznadzor” trešdien paziņojis, ka no ceturtdienas, 4. jūnija, aizliedz zivju un zivju produkcijas eksportu no Latvijas un Igaunijas.

“Ierobežojumus nosakām no 4. jūnija,” paziņojis šā dienesta vadītājs Sergejs Dankverts. “Līdz dienas beigām nosūtīsim vēstniecībām visus materiālus, tostarp pārskatu par šo valstu uzņēmumu inspekcijas rezultātiem.”

Pēc viņa teiktā, aizliegums attiecas uz to zivju pārstrādes uzņēmumu produkciju, kas iekļauti piegādātāju sarakstā ar abu valstu veterināro dienestu garantiju.

Savukārt Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis aģentūrai LETA šovakar sacīja, ka oficiāls paziņojums par aizlieguma stāšanos spēkā vēl nav saņemts. “Pats esmu ārzemēs, bet kolēģi mani informēja, ka Krievijas dienests noteicis aizliegumu. Oficiālu apstiprinājumu gan vēl neesam saņēmuši, līdz ar to nav zināms, vai aizliegums attiecas tikai uz pieciem maija beigās pārbaudītajiem uzņēmumiem vai arī uz visu nozari,” sacīja Balodis.

Iepriekš Krievijas inspektori apmeklēja piecus zivju pārstrādes uzņēmumus Latvijā un četrus Igaunijā, kur tiek ražotas galvenokārt šprotes. Kā izteicies Dankverts, Krievijas pusei esot radušās pretenzijas pret šīs produkcijas drošības kontroles sistēmu, konkrēti, attiecībā uz benzopirēnu. Tikmēr “Rosseļhoznadzor” speciālisti “turpina konsultācijas ar Baltijas valstu kolēģiem”.

Kā ziņots, 29. maijā Krievija jau neoficiāli pavēstīja, ka aizliegs Latvijas un Igaunijas zivju produkcijas importu, pamatojot to ar ”atklāto pārkāpumu sistemātisko raksturu”.

Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas un Igaunijas jau tāpat attiecas importa aizliegums, ko Krievija noteica Eiropas Savienības (ES) pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.

Kā ziņots, Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits iepriekš intervijā Latvijas Radio atzina, ka, Krievijai pieņemot lēmumu par Latvijas zivju produkcijas importa aizliegumu, atsevišķiem uzņēmumiem darbība būs jāpārtrauc un daudzi cilvēki zaudēs darbu, pārsvarā atsevišķos piekrastes rajonos.

Viņš uzsvēra, ka uz Krieviju Latvijas zivrūpnieki eksportē aptuveni 50% produkcijas par kopējo vērtību aptuveni 100 miljonu eiro gadā. Šprotes Latvijā ražo aptuveni 20 uzņēmumi, un daļai no tiem eksporta uz Krieviju daļa ir visnotaļ liela. Atsevišķiem uzņēmumiem iespējamā Krievijas lēmuma dēļ būs uz laiku jāaptur darbība, jāsamazina darbinieku skaits, lai censtos sameklēt jaunus tirgus, bet atsevišķiem uzņēmumiem, iespējams, arī neizdosies atsākt ražošanu.

Šmits arī norādīja, ka šprotes ir Latvijas galvenais zivju produkts, ko ražo jau vairāk nekā 100 gadus. Tas ir tradicionāls un izplatīts produkts šajā reģionā. Līdz ar to patlaban par jaunu tirgu, tostarp Ķīnas apgūšanu, jārunā ar piesardzību. Latvijas zivju produkcija tiek eksportēta jau uz vairāk nekā 50 valstīm un jauni tirgi tiek apgūti, bet patlaban vēl ir grūti spriest, kādu atsaucību šis produkts tajos gūs.

Šmits, apzinoties Latvijas iespējas, necer uz valdības tiešu finansiālu palīdzību zivrūpniekiem, taču sagaida pretīmnākšanu citā veidā, piemēram, piešķirot skartajiem uzņēmumiem nodokļu atlaides, palīdzot sameklēt jaunus tirgus. Zivrūpnieku savienības prezidents pauda arī pārliecību, ka Latvijas pārstāvjiem būtu jāprasa palīdzība no ES neieņemto ieņēmumu kompensēšanai un sociālās spriedzes mazināšanai, ņemot vērā, ka šis Krievijas iespējamais lēmums visvairāk skars ES-Krievijas pierobežas valstis.

Šmits atzina, ka gaidīt brīvprātīgu palīdzību no ES nav vērts, to nepieciešams prasīt. Tas būtu jādara valdībai un tieši Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V). Patlaban neesot sajūtas, ka valdība apzinoties, kādas sekas šis iespējamais lēmums atstās.

Kā atzina uzņēmēju pārstāvis, iespējams, nauda netiks saņemta tiešā veidā, bet pastāv arī citi palīdzības veidi. Piemēram, ES fondos esot pieejami aptuveni 180 miljoni eiro, taču dažādu ierobežojumu dēļ tos drīkstot investēt “viskautkur, tikai ne tur, kur Latvijai būtu vajadzīgs”. Ja noņemtu ierobežojumus, varētu izdarīt “lielas lietas”, sacīja Šmits, norādot, ka patlaban esot jāinvestē lielajā ražošanā.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+