×
Mobilā versija
Brīdinājums +22.1°C
Alberts, Madis
Pirmdiena, 18. jūnijs, 2018
12. marts, 2018
Drukāt

Rostovskis: Darbaspēka deficīta pamatā – neproporcionāli lielie algu nodokļi (10)

Foto - LETA/Evija TrifanovaFoto - LETA/Evija Trifanova

LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Autors – Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents

Pirms dažām dienām noslēdzās Rīgas biznesa forums, kur dažādu nozaru eksperti diskutēja par demogrāfijas tendencēm un darbaspēka pieejamību. Galvenais secinājums – jārada tādi apstākļi, ka cilvēki vēlas strādāt un pelnīt, bet valsts līmenī tiek nodrošināti regulējumi, kas uzņēmējiem palīdz augt un attīstīties. Tieši pareizie stimuli ir tie, kas bezdarbniekiem liek atgriezties darba tirgū, bet aizbraukušajiem tautiešiem, meklēt iespējas braukt un strādāt mājās – Latvijā.

Darbinieku tūkst gan tirdzniecībā, gan IT jomā

Tikko noslēgusies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētā biedru aptauja, lai uzzinātu viņu viedokli par to, kā klājas ar darbinieku atrašanu. Absolūtais vairākums jeb 88% respondentu sacīja, ka satraucas par darbaspēka pieejamību, savukārt 55,4% jau saskārušies ar to, ka nevar atrast darbiniekus, bet vēl 33,8% ir bijuši spiesti atrast citus risinājumus, lai no tā neciestu uzņēmējdarbība.

Tāpat vēlējāmies noskaidrot, kurās jomās trūkst strādājošo. Pēc tam uzzinājām, ka deficīts veidojas gan tirdzniecībā, gan pakalpojumu un ražošanas sektoros, kā arī informāciju tehnoloģijās, rūpniecībā utt. Kā galvenos risinājumus, mūsu biedri norādīja, bezdarbnieku integrācija, kā arī reemigrācija, savukārt diezgan daudzi uzņēmēji sākuši domāt par tehnoloģiju ieviešanu, lai tādējādi aizstātu cilvēkresursus.

Kopā ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu diskusijā tika apskatītas vairākas idejas par to, ko nepieciešams darīt, lai arī valstiskā līmenī palīdzētu uzņēmējiem. Ministre savā atklāšanas uzrunā Rīgas biznesa forumā norādīja, ka pašreiz ir 13,5 tūkstoši bezdarbnieku ar augstāko izglītību un 28 tūkstoši ar profesionālo izglītību, paužot, ka šos cilvēkus vai nu pārkvalificējot vai arī papildu apmācot varētu diezgan ātri iesaistīt darba tirgū. Taču būtiski saprast, vai šie cilvēki ir apguvuši tādas profesijas, kurām no uzņēmēju puses nav pieprasījuma, vai arī viņi ir pirmspensijas vecumā, vai varbūt vienkārši uzrādās tikai statistiski, jo patiesībā dzīvo ārpus Latvijas.

Ja ir auksti, mēs meklējam papildus apģērbu

Trūkst kvalitatīvas informācijas, tādēļ noteikti vajadzētu izpētīt, kur ir šie cilvēki ar izglītību un kāpēc viņi vēl arvien nestrādā. Diskusijas laikā tika arī izteikti vairāki ierosinājumi. Vispirms nopietni jāpārdomā jebkādu pabalstu sistēmas, lai cilvēkiem būtu stimuls strādāt nevis saņemt naudu par nekā nedarīšanu. Loģika ir vienkārša – ja ir auksti, mēs meklējam papildu apģērbu. Tas savukārt nozīmē, ja iedzīvotājiem nebūs iespēja nestrādāt, tad viņš būs spiests meklēt darbu.

Līdzīgi ir ar pašreizējo bezdarbnieku pabalstu, jo, ja cilvēks ir saņēmis labu algu, par ko ir nomaksāti visi nodokļi, tad mēdz būt situācijas, kad pametot darba vietu, viņš izvēlas nevis “mesties jaunos izaicinājumos”, bet gan uz valsts rēķina atpūsties. Tas nav pareizi, jo, pirmkārt, šis cilvēks tērē nodokļu maksātāju naudu, otrkārt, nenes nekādu labumu sabiedrībai.

Jāsakārto virsstundu apmaksas kārtība

Gan Finanšu ministre D.Reizniece –Ozola, gan Elīna Rītiņa norādīja, ka būtiski pārskatīt virsstundu apmaksas kārtību – arī šajā ziņā Latvija ir sliktākā pozīcijā, jo pašreiz piemaksa par virsstundām noteikta divas reizes lielāka kā Lietuvā un Igaunijā.

Kā nākamā ideja, ko izteica gan LTRK padomes locekle un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, tā arī finanšu ministre, – jāsakārto virsstundu apmaksas kārtība, un tas ir aktuāli visās nozarēs. Pašreiz Latvijā tā ir ļoti nedraudzīga uzņēmējiem, jo jāmaksā 200% apjomā par katru nostrādāto stundu, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, kur par virsstundām tiek maksāts 150% apmērā. Tas savukārt rada apstākļus, ka uzņēmējam darbinieks ir ļoti dārgs, izvēloties papildu laiku neuzrādīt.

Riska zonā nokļuvuši mazie uzņēmēji

Interesantus secinājumus var izdarīt arī pēc bankas Citadele veiktā pētījuma, kur līdztekus augošai ekonomikai gandrīz visās nozarēs, riska zonā nokļuvuši mazie uzņēmēji. Rezultāti parāda, ka tieši šī grupa nevar samaksāt tik lielas algas, kā gribētos, tāpēc lielie komersanti samērā vienkārši var pārvilināt viņu darbiniekus, piedāvājot labāku samaksu. Taču jāatceras, ka tieši mazais bizness ir tas, kas bieži vien pilda arī sociālu funkciju un nodrošina lielu skaitu darbavietas reģionos. Ir valstis, kur šādiem uzņēmumiem nodokļu slogs ir krietni zemāks.

Problēmas “sakne” – lielie algu nodokļi

Un, protams, gan LTRK biedru aptaujā, gan arī Rīgas biznesa forumā kā viena no galvenajām tēzēm darbaspēka nepietiekamībā bija – neproporcionāli lielie algu nodokļi, kas pašreiz ir ne tikai sarežģīti aprēķināmi, ņemot vērā neapliekamo minimumu un progresivitāti, gan arī joprojām ir lielākie Baltijas valstu kontekstā. Kā pauda E.Rītiņa – koncentrējot uzmanību uz zemo algu sektoru, ieviešot progresivitāti radīts papildus slogs jau vidējās algas līmenī, tā vietā, lai domātu par konkurētspēju un iespējām piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku un veicinātu reemigrāciju.

Darāmā ir daudz. Esmu pārliecināts, ka šī tēma būs īpaši aktuāla ne tikai šogad, bet izaicinājums tuvākajiem desmit gadiem. Gudra politika un pareizie stimuli var kalpot par risinājumiem, kur izstrādē būtiski iesaistīties gan uzņēmēju organizācijām, tostarp LTRK, gan politiķiem un lēmumu pieņēmējiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Liela liekulība no Rostovska puses izteikt šādus apgalvojumus, viņa vadītā organizācija-Tirdzniecības un rūpniecības kamera slavēja Finanšu ministri un nodokļu roformu un kā valdības partneris to atbalstīja.

  2. A. Rostovskis ir gatavs liet ūdeni pēc nepieciešamības. Izcils domas lidojums, tikai, ne norādītā autora garadarbs.

  3. Vajag organizēt darbu tā lai nebūtu virsstundu!Citādi – lētā darbaspēka koncepcija,un pašī…Prieksnieks ta stulbs,bet brauc BMW džipā…

  4. gadiem spriež par vienu un to pašu, bet rezultātu nav. apnicīgas runas.

  5. Tas tāds vienpusējs skatījums uz lietu, kura ir jāanalizē kopumā. Principā nav nozīmes, kurā pozīcijā valsts savāc nodokļus funkciju uzturēšanai. Piemēram, manu dzīvokli Minhenē savā īpašumā tur firma, kurā es strādāju un man tas dzīvoklis ir piešķirts lietošanā ar atrunātiem noteikumiem. Nav noslēpums ka piešķirot darbiniekam dzīvokli par “pašizmaksu” viņš darba devējam kļūst lētāks. Tas pats attiecas uz transportu. Mans gadījums gan nav pareizs, jo darba darīšanās daudz jābraukā ar dienesta auto pa visu Eiropu.
    Uzņēmējiem pašiem jādomā, ko un kā kombinēt, lai dabūtu lētāku darbaspēku un tas nav tikai nodokļu jautājums.

  6. Latvijā jabūt neapliekamam minimālam ienākumam 500EUR no kura netvelk nekādus nodokļus, jo tas ir cilvēkcienīgai izdzīvošanai nepeiciešamais minimums uz cilvēku. Ar īstiem nodokļiem jāapliek miljoniem lielie noziedzīgā ceļā gūtie ienakumi……

    • Kad tāds kā tu sāks arī ”cilvēka cienīgi” strādāt, tas ir, ar savu darbu radīt pietiekami lielu vērtību katru dienu, tad būs, no kā tev maksāt algu. Skriet pīpēt aiz stūra ik pa pusstundai vai rakstīt komentārus darba laikā, nevis brīvā dienā nozīmē, ka tādu vērtību neradi.

      • Par ko LAtvijas priekšnieki saņem algu? PAR MANA DARBA PARVĒRŠANU NAUDĀ! Vai es esmu vainīgs ka viņš algu saņem bet jēgas no mana darba nav???

    • A Tu pamēģini ziemā, pilsētas dzīvoklītī!
      Nebrīnīšos, ja iznāks 2x vairāk.

  7. Nu ta beidzot kāds atjēdzās un pateica pareizi

Draugiem Facebook Twitter Google+