×
Mobilā versija
Brīdinājums +10°C
Milija, Maiga
Pirmdiena, 25. jūnijs, 2018
24. maijs, 2018
Drukāt

Rostovskis: Izglītības jomā mums nav jāizgudro velosipēds (5)

Publicitātes foto.Publicitātes foto.

LRTK prezidents Aigars Rostovksis.

Autors: Aigars Rostovskis, Biznesa augstskolas “Turība” Attīstības padomes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents

Maija sākumā valdība paziņoja, ka izglītības reforma joprojām rada daudz šaubu, turklāt esot ļoti neskaidrs mācību programmu piedāvājums. Šobrīd, līdz 28. maijam, deputāti sniedz priekšlikumus otrajam lasījumam, un ir īstais brīdis saprast, ka būtiska uzmanība jāvērš ne tikai uz saturu, bet arī uz vidi, kurā reformas rezultātā var nonākt bērni, jo tieši vide veido cilvēku, tā uzskata Biznesa augstskolas “Turība” Attīstības padomes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis. Viņš uzsver, ka videi ir ļoti liela nozīme, īpaši, kad runājam par bērniem.

Videi, kurā mācās bērni, jābūt funkcionālai un patīkamai

Ja bērni jau no agrīna vecuma pavada laiku nepiemērotā vidē, viņi to sāk uztvert par normu, taču, ja ļausim bērniem mācīties vecumam atbilstošā un atraktīvā vidē, izaugot viņi paši turpinās veidot sev un citiem patīkamu vidi. Šādi bērni nākotnē spēs pieprasīt atbilstošu vidi arī no sabiedrības, politiķiem, valstsvīriem, kas kopumā tikai sekmēs mūsu visu labklājību. Videi ir izšķiroša nozīme jebkurā dzīves posmā, sākot no pirmsskolas, beidzot ar augstāko izglītību. Ir būtiski, lai bērnam, ir ne tikai, kur mācīties, bet arī atpūsties, paēst, pastaigāties svaigā gaisā u.tml.

Tikpat būtiski tas ir arī vidusskolēniem, studentiem u.tml. Vide ir būtiska daļa no mūsu dzīves kvalitātes. Šobrīd vide lielākajā daļā skolu nav piemērota sešgadniekiem, un nepiemērotā vidē arī sekmīga satura reforma nav iespējama. Tieši par to būtu jādomā vairāk – lai vide, kurā mācās bērni, būtu patīkama un funkcionāla, ne tikai par to, kā pēc iespējas vairāk piepildīt visas skolas.

Somijas kā veiksmīgas ekonomikas piemērs

Debatējot par to, no cik gadiem bērniem jāiet skolā, ir jāņem vērā saturs un vide – un abi šie lielumi ir vienlīdz būtiski. Mani satrauc politikas veidotāju nespēja pieņemt gudrus lēmumus. Izglītības jomā mums nav jāizgudro velosipēds, bet gan jāpalūkojas uz valstīm, kurām ir augsti tautsaimniecības attīstības, ekonomikas un arī izglītības rādītāji. Piemēram, Somija, kuras ekonomiskie rādītāji ir krietni virs vidējā gan Eiropas, gan pasaules kontekstā, savukārt korupcijas rādītāji ir vieni no zemākajiem pasaulē. Šajā valstī cilvēki prot veidot sev patīkamu vidi, un, ja ielūkojamies izglītības sistēmā, tad jāmin, ka Somijā bērni skolas gaitas uzsāk septiņu gadu vecumā, un skolas apmeklēšana ir obligāta vien deviņus gadus.

Somija cenšas saglabāt īsas mācību stundas, veidot atraktīvu to saturu un samazināt mājasdarbus. Valstī, kurā ir salīdzinoši neliels iedzīvotāju skaits, izglītībā uzsvars tiek likts uz radošumu un jauninājumiem, kas tiek īstenots jau no ļoti agrīna vecuma. Arī Latvija, līdzīgi kā Somija, ir ar mazu iedzīvotāju skaitu, tāpēc būtu vērts aizdomāties par šo piemēru.

Ekonomiskajā spēkstacijā Singapūrā pārdomāta izglītības sistēma

Es nebūt neaicinu pilnībā pārkopēt Somijas piemēru, taču nepieciešams meklēt līdzības un analizēt tās valstis, kuras ir strauji augošas ekonomikas. Vēl viens spilgts piemērs ir Singapūra, kas strauji ir kļuvusi par ekonomisko spēkstaciju. Šajā valstī bērni sāk iet skolā no septiņiem gadiem, turklāt pirms tam ir divi būtiski posmi – t.s. pamatu veidošanas posms (foundation stage), kas ilgst līdz četru gadu vecumam, un t.s. orientācijas posms (orientation stage) piecu un sešu gadu vecumā. Pēc pirmajiem sešiem izglītošanās gadiem tiek izvērtētas katra bērna spējas un atbilstoši tam ieteikta skola ar vispārēju izglītību vai kādu konkrētu ievirzi.

Mums nav pilnībā jāatsakās no izglītības satura reformas, taču nav jācenšas zem šīs cepures palikt visu – pedagogu algas, sešgadniekus u.tml. Reformas jāveic gudri un pārdomāti, mums nepieciešami ātri, bet ne sasteigti lēmumi. Veiksmīgās valstis un viņu piemēru pielāgošana ir mūsu iespēja pieņemt gudrus lēmumus. Būtiski ir analizēt nevis to, cik daudzās valstīs mācās no sešiem vai no septiņiem gadiem, bet gan izpētīt to, kā izglītības sistēmu organizē tieši pasaules un Eiropas veiksmīgākās valstis, un pašiem pieņemt gudrus lēmumus.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Nevis “velosipēds” nav jāizgudro, bet “ritenis”.

  2. Visvaldis Vilnītis Atbildēt

    Tas kā strādā šo un citu daudzu reformu proejektētāji, virzītāji ir ārpus kritikas. To varētu saukt par “krēslu bīdīšanu” un arī tikai labākājā gadījumā. Es to sauktu par POLITIKĀŅU BEZJĒGAS darbošanos. Diemžēl ar sekām priekš mums visiem.
    Ja tā organizētu darbu kādā praktiskā nozarē, tad no pat no liela meža nevarētu pat vienu koka karoti izgatavot.
    Nedomāju ka kādiem kuri “pasūta mūziku” vispār interesē kaut kas patiesi lai būtu labāk…
    Es piemēram nosūtīju kādu mazumiņu ieteikumus “skola2030” un vēl joprojām neesmu saņēmis pat formālu atbldi, lai gan tika solīts.
    Pirmkārt tiek ignorēts bērns kā tāds…

  3. Visvaldis Vilnītis Atbildēt

    Patiesa reforma visdrīzāk nevienu, vismaz ne tos kuri šo reformu projektē un virza, neinteresē. Kopumā tas ir tikai POLITIKĀŅU rosīšanās un saprāta vispār kā tāda igonrance. Es piemēram iesniedzu priekšlikkumus, bet pat formālu atbildi neesmu saņēmis.
    Jā tā kā šīs un citas reformas organizētu kaut ko praktisku, lietišķu tad pat no liela meža neizdotos koka karoti izgrebt…

  4. Diena Autors: Gunita Nagle. 2000. gada 13. aprīlis 00:00
    Neīsts Krievijas augstskolas diploms aizšķērsojis biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētāja vietnieka Aigara Rostovska turpmāko ceļu maģistra grāda iegūšanai. Aizdomas, ka A.Rostovska augstākās izglītības dokumenti ir tikai butaforija, radās Akadēmiskās informācijas centrā, uz kurieni dokumentus nogādāja Latvijas Universitāte (LU). LU A.Rostovskis savu augstskolas diploma pakaļdarinājumu iesniedzis maģistrantūras studijām LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūtā. Taču A.Rostovska Krievijā pirms trim gadiem iegūtais augstākās izglītības dokuments samulsinājis ar savu PSRS ģerboni, tādēļ tas pārbaudei aizsūtīts uz Krievijas AIC. Krievijas AIC apstiprināja aizdomas, ka augstskolas Turība valdes priekšsēdētāja vietnieka uzrādītais Maskavas Darba un sociālo attiecību akadēmijas diploms ir atdarinājums. Pēc šīs akadēmijas sniegtajām ziņām, ir trīs pierādījumi diploma neīstumam – pirmkārt, 90.gadu studentu sarakstos nav Aigara Rostovska vārda. Otrkārt, akadēmijas absolventu diplomi numurēti ar 7, nevis 4 cipariem kā augstskolas Turība pārstāvja uzrādītajā dokumentā. Trešais diploma neīstumu apstiprinošais fakts – Maskavas Darba un sociālo attiecību akadēmija 90.gadu otrajā pusē, kad A.Rostovskis it kā pabeidzis augstskolu, vairs neizmantoja PSRS veidlapas un atribūtiku. A.Rostovska neveiksmīgais mēģinājums iestāties Latvijas Universitātē (LU) ir pirmais gadījums, kad neīstus dokumentus iesniedz kāds augstskolas pārstāvis.
    Moscow State Institute of International Relations (Krievija)www.mgimo.ru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mainu 24. septembri pret 25. jūniju!

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24. septembri, kad Latviju apmeklēs Romas pāvests Francisks. Likuma izmaiņas galīgajā lasījumā atbalstīja 68 deputāti, pieci bija pret, divi – atturējās, bet vēl astoņi balsojumā nepiedalījās. Ekonomikas ministrija iepriekš neatbalstīja šo ideju, sakot, ka Latgales uzņēmēji paši varot lemt par brīvdienu pāvesta vizītes laikā un ka viena valsts noteikta svētku diena valsts budžetam radot astoņu miljonu eiro zaudējumus. Jāpiebilst, ka šogad 23. un 24. jūnijs, kas saskaņā ar likumu ir svētku dienas, šogad iekrīt sestdien un svētdien, līdz ar to svinētājiem izpaliek papildu brīvdienas.

Vai jūs balsosiet par "Saskaņu" mācītāja Pētera Sproģa dēļ?
Draugiem Facebook Twitter Google+