Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
1. februāris, 2012
Drukāt

Roze: Tiešmaksājumi degradē lauksaimniekus

Foto - LETAFoto - LETA

Eiropas tiešmaksājumi ir papildu bonuss, kas degradē lauksaimnieku, jo par to izlietojumu nav nepieciešamas atskaites, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS).

“Lai cik nepopulārs būtu šāds atzinums, tomēr būtībā tiešmaksājumi ir papildu bonuss, kas lauksaimnieku degradē, jo nav nepieciešama atskaite par to izlietojumu. Zemnieks vienkārši saņem naudu, ko varētu ieguldīt ražošanas attīstībā. Bet, ja godīgi pajautāsim, cik zemnieku to patiešām dara, atbilde var būt nepatīkama,” sacīja Roze.

Viņaprāt, vairāk nekā par tiešmaksājumiem Briselē būtu vērts pacīnīties par citu atbalsta programmu palielināšanu.

“Lauku attīstības politika nesākas un nebeidzas ar tiešmaksājumiem. Pastāv virkne citu atbalsta pasākumu, kas ietverti ilgtermiņa programmā “Lauku attīstības plāns”, un par šiem līdzekļiem jācīnās pat vairāk nekā par tiešmaksājumiem. Zemniekam izdevīgāk saņemt nevis lielākus tiešmaksājumus, bet gan lielāku atbalstu reāliem projektiem ražošanā, kas veicinātu ne tikai konkrētās saimniecības izaugsmi, bet visu ekonomiku kopumā,” norādīja Roze.

Savukārt, jautāts, kādas ir lauksaimnieku izredzes uz lielākiem maksājumiem patlaban, kad atlicis nepilns gads līdz galīgā lēmuma paziņošanai Briselē, Roze bija optimistisks.

“Negribētu piekrist viedoklim, ka vilciens aizgājis. Pozitīvākais ir ministriju apvienošanās. Kad notika sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, Ārlietu ministrijai prioritārais bija panākt iestāšanos par katru cenu, kamēr Zemkopības ministrijai – dabūt iespējami labākus nosacījumus. Reizēm šie abi mērķi negāja kopsolī. Piemēram, jautājumā par piena kvotām, savstarpēji sadarbojoties, būtu varējuši dabūt lielāku kvotu. Toties patlaban situācija mainījusies, jo intereses dažādām ministrijām ir līdzīgākas. Ja tāda attieksme kā tagad pret lauksaimniecību būtu tolaik, iestāšanās process būtu bijusi tīrā pastaiga,” sacīja bijušais zemkopības ministrs.

Viņš arī atzina, ka gadījumā, ja situācija tomēr pavērsīsies Latvijai nelabvēlīgā gultnē un Brisele nepiekritīs lielākiem tiešmaksājumiem, Latvijai būtu jāizmanto veto tiesības tiesības balsojumā par Eiropas Savienības (ES) budžetu.

“Nedrīkst priekšlaicīgi norakstīt šo instrumentu un īstā brīdi jāizmanto, proti, – piedodiet, ja nevienā no punktiem progresu nesaredzam, kā rungu lietosim veto tiesības,” sacīja Roze.

Jau vairākkārt vēstīts, ka tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī – 90 eiro jeb 63 lati par hektāru -, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.

Roze zemkopības ministra amatā bija laikā no 2002.gada novembrim līdz 2009.gada 2.februārim. Pēc ministra pilnvaru nolikšanas atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, strādāja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā kā priekšsēdētāja biedrs un Eiropas lietu komisijā. Pēc 9.Saeimas pilnvaru beigām strādā SIA “Lattelecom” padomē, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumā SIA “Kolumbija Ltd” kā projektu vadītājs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+