Latvijā
Politika

Rozenbergs Rīgā pēc četriem gadiem? 12


Jānis Rozenbergs
Jānis Rozenbergs
Foto – Valdis Semjonovs

“Latvijas Avīze” pēc pašvaldību vēlēšanām devās uz Cēsīm, kur novada mērs Jānis Rozenbergs guva vienu no pārliecinošākajām uzvarām valstī, saņemot 67% cēsnieku balsu. Izjautāju viņu ne tikai par municipālpolitiku. Jānis Rozenbergs ir “Vienotības” domes priekšsēdētājs, un, lai gan partijas parādītos rezultātus 3. jūnijā nevar saukt par traģiskiem, izskan runas, ka “Vienotībai” jālemj par nākotni, jāsauc kongress, jāvirza pārmaiņas un līderi. Nav noslēpums, ka Rozenbergam ir autoritāte un ka nav maz biedru, kuri vēlas viņu redzēt kā nākamo partijas vadītāju.

Jāapsveic ar panākumiem vēlēšanās, jūs tuvojaties skaitļiem, kad tiksiet ievēlēts ar 99% iedzīvotāju atbalstu!

J. Rozenbergs: No vienas puses, ir gandarījums par daudziem atbalstītājiem, bet arī papildu atbildības sajūta par tik nozīmīgu cēsnieku dotu mandātu.

Kas cilvēkiem šķita svarīgākais pirms vēlēšanām?

Kampaņa bija interesanta ar aizvien lielāku sociālo tīklu lomu priekšvēlēšanu gaisotnē. Tāpēc likām priekšā savus kandidātus un mūsu prioritātes, aicinot vēlētājus izteikties, ko viņi domā. Bija epizodes, kad vairākas stundas tiešsaistē sarakstījos, skaidroju. No cilvēku domām “nāk ārā” – neapstrīdamais fakts, ka siltumtarifs Cēsīs ir starp augstākajiem valstī, ka jārada darbavietas, jālikvidē pirmsskolas izglītības rindas. Tas prasa diezgan ātrus risinājumus. Ceturtais ir mājokļa jautājums. Cēsis būtu interesanta vieta, kur dzīvot ģimenēm ar bērniem, arī tiem, kas atgriežas no emigrācijas, bet grūti atrast mājas, dzīvokļus. Gribam iekustināt privāto sektoru, bet vērienīgi būvnieki saka, ka ienesīgi būvēt mājokļus 40 km rādiusā ap Rīgu, kur cilvēks var izbraukāt uz darbu. Cēsis, Valmiera šķiet drusku par tālu. Jau iepriekšējā sasaukumā būtisks darbs bija panākt vilcienu – ekspresi, kas līdz galvaspilsētai aizved 1 h 23 min. Tur ir rezerve “nokost” vēl 20 minūtes, un tad tas paliek interesanti cilvēkiem, kam māja Cēsīs, bet darbu viņi meklētu Rīgā. Arī radošo industriju pārstāvjiem, kuri dod priekšroku dzīvot mazpilsētā un pārsvarā strādāt attālināti. Tā jau notiek, kad darbs ar datoru dārzā zem ābeles, pildot Rīgas uzņēmuma pasūtījumu.

Kā uz zemēm atbalsojās valdības aizsāktās nodokļu, veselības, izglītības reformas? Vai šī tematika bija svarīga tiem, kas vēlēja vietvaras?

Par nodokļu reformu vietējie daudz nespriež, jo vēl par daudz neskaidrību, izņemot Cēsu uzņēmēju klubu, kas aktīvi iesaistās un dod savus priekšlikumus. Izglītībā reforma Cēsu novadā ir īstenota, un tas nav sāpīgākais. Par veselību cilvēki gan bija sakreņķējušies. Mūsu slimnīca aiz Ogres ir otra lielākā lokālā slimnīca. “Nelaime” ir, ka esam pārāk tuvu Valmierai ar reģionālo slimnīcu un ir uzstādījums, ka šādai iestādei jānodrošina klientu apkalpošana stundas brauciena attālumā. Bet ir “laime”, ka Cēsu klīnika ir pārāk liela, un, aizverot slimnīcu, īsti nav kur visus pacientus absorbēt. Ņemot vērā Veselības ministrijas normatīvus, ar Vidzemes pašvaldībām sagatavojām pilotprojektu, kā nākotnē varētu izskatīties medicīniskās palīdzības sniegšana reģionā. Mūsu redzējumā Cēsu slimnīca paliek kā pilna apjoma pakalpojumu sniedzēja. Priekšā ir sarunu raunds 
ar Valmieru – iespējams, katra slimnīca tomēr uzņemas zināmu specializāciju.

Vai tiešām Cēsīs plānoja slēgt slimnīcu?

Skarbākajos Pasaules bankas scenārijos ieteica pārveidot par poliklīniku, kas vaļā no 8 līdz 20 un kur šai laikā var ko salāpīt, apārstēt, bet, kad 23 vakarā iecērt rokā, tad ved uz Valmieru.

Kāds ir jūsu vērtējums par visas Latvijas līmenī aizvadītajām vēlēšanām – bija kas uzkrītošs, atšķirīgs no citām reizēm?

Skatījos TV debates pa lielai daļai kā vairāksolīšanas maratonu. Kurš iedos vairāk atlaides, brīvpusdienas un kaut ko bezmaksas. Tas likās nedaudz bīstami. Debatēs par Rīgas nākotnes vīziju, par pilsētu kā biznesa, loģistikas vai konferenču centru nerunāja. Veids, kā zvejot balsis – tikai ar solīšanu. Lasīju, ka citur gājis sīvi, asi, Cēsīs cīnījāmies korekti – ne mums bija falšu avīžu, ne nomelnojošu skrejlapu.

Vai nav jāpadomā par to, ka iznākumā ir pilsētas – kā Daugavpils, kur varu var pārņemt Latvijai ne pārāk lojāli spēki?

Bija redzams, ka “Saskaņa” labākos “karavīrus” izsūtījusi iekarot stratēģiski svarīgās vietas, nostiprinot vairākuma pozīcijas lielās pilsētās. Ne vien Rīgā, arī reģionos. Iespējams, sekos lielāks spiediens uz valdību, konfrontēšanās. Par Rīgas domes sadarbību ar valdību var runāt stipri nosacīti, un tas nav labi galvaspilsētā, kas ir politiskais, ekonomiskais centrs.

Vai Rīgā latvisko spēku opozīcija varēja panākt labāku rezultātu un gāzt Ušakovu?

Vienas atbildes nav. Sākotnēji dominēja uzskats, ka jādabū latvisko spēku apvienošanās vienā listē un tad šaut kā ar lielgabalu. Neesmu pārliecināts, ka jaudīgs apvienotais spēks savāktu vairāk balsu “pret” Ušakovu, kad pietrūka mata tiesas. Debatēs visi kā viens lādēja un šāva pret “Saskaņu-GKR”, un sprostuguns varēja nosēsties daudziem rīdziniekiem apziņā, lai balsotu par labējiem. Vai viena saraksta zalve būtu spēcīgāka? Nu, kad sacensības beigušās, var spriest, kā būtu, ja būtu. Mani pārsteidza vien ZZS nepārrāpšanās pār 5% barjeru. Viņi negūst lielas sekmes Rīgā, šķita, ka šoreiz tiks iekšā.

Parādījušies jauni priekšlikumi, kas skar pašvaldību “iekārtu”. Viens nāk kā tautas balss, ka mēra krēslā nedrīkst sēdēt ilgāk par diviem termiņiem. Jums pagāja pirmais, sākās otrs termiņš, un, ja tauta turpina uzticēties, kāpēc spēka gados jāatstāj amats pēc astoņiem gadiem?

Es atbalstītu ierobežojumus, bet astoņi gadi – vai nav pārāk īss laiks? Optimālais skaitlis, cik ilgi vadīt pašvaldību, kā liekas, būtu 12 gadi. Uz ilgāku periodu mēru varētu vēlēt, bet tad kā Igaunijā – tiešās vēlēšanās. Arī tajā sistēmā ne viss gludi. Gadās, ka amatā nokļūst tautas mīlēts mērs, bet viņam sasietas rokas, jo domē vairākumā ievēlēti tie, kas ar mēru nav pa draugam.

Otra ierosme saistās ar Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību. Parlamenta darba grupa ieteic, lai reizē ar 100 deputātiem balso arī 100 elektori no pašvaldībām. Tas novērsīšot partiju tirgu ap augsto amatu.

Esam bijuši liecinieki, ka Latvijas prezidenta ievēlēšana izskatās pēc politiskā šaha. Ja procesā “ievelk” vietvaru pārstāvjus, kaut ko samenedžēt kļūtu ievērojami grūtāk. Tad spēles laukums plašāks, kalkulācijas mazāk iespējamas. Bet arī lielā daļa reģionu līderu ir kādas partijas biedri, līdz ar to ierosme vēl pētāma, kādi būs ieguvumi, kur zemūdens akmeņi.

Atgriežoties pie nodokļu reformas, kādas tur “klintis” saredzat no pašvaldības vadītāja skatpunkta?

No tautsaimniecības viedokļa reforma ir pareizs sākums, lai mēs kļūtu interesantāka valsts saimnieciski aktīviem cilvēkiem, investoriem. Ap 40% ēnu ekonomikas nepavisam nav normāls cipars – no bedres jārāpjas ārā. Bet kopš vairākus mēnešus reformu prezentē – jo tālāk, jo izskatās neskaidrāk. Viendien mazinās to, otru dienu atliks šo, trešā dienā apgriež kājām gaisā vēl ko. Tā pazūd ceļa karte un orientieri. Ka tik ceļš neieved meža vidū, un viss beidzas nesācies. Mans subjektīvais viedoklis, ka tas tamdēļ, ka plānu lika galdā, neizpētot līdz galam iespējamās blaknes, nedodot atbildes, kā būs ar naudu veselībai, citām nozarēm. Varbūt piebēra šķipsniņu optimisma par daudz. Runājot no pašvaldības pozīcijām, oponēšu Rīgā nereti pavīdošām domām, ka pašvaldības esot pārfinansētas. Tur saskaitījuši pēc ne visai korektiem aprēķiniem un tad sanācis – vai, vai, vai. Cēsīs puse budžeta ir mūsu ieņēmumi no iedzīvotāju samaksātā ienākuma un NĪN nodokļa. Otru pusi naudas saņemam no valsts, pildot grāmatveža funkciju, un, piemēram, samaksājot algu pedagogiem, bet tas nav aktīvais pašvaldības budžets. Tad tā aina veidojas citādāka. Cik un ko varēsim atļauties, plānojam vismaz vidējā termiņā un no saviem līdzekļiem. Tuvākajos gados pilsētas investīciju portfelī ienāks līdz 30 milj. ES fondu līdzekļu. Tiem jāparedz 
līdzfinasējums. Ja mēri nezina, kā īsti izpaudīsies nodokļu reformas ietekme uz budžetiem, ja jāceļ minimālās algas, kas arī palielina izdevumus, ir grūti plānot ilgākam termiņam.

Kādi secinājumi jums kā “Vienotības” domes priekšsēdētājam par partijas startu municipālajās vēlēšanās?

Būs pārītis “Vienotības” mēru, kas saglabās amatu. Mums sadraudzīgo partiju vadītājiem grūtāk klājies Daugavpilī, Jēkabpilī, Talsos, bet summāri saglabājusies cienījama pārstāvniecība.

Vai nav jābažījas, ka līdzšinējie sadarbības partneri uz Saeimas vēlēšanām meklēs citu sabiedroto, kam pieslieties? Vērtēs, piemēram, ka Bondars un Reģionu apvienība labi startēja Rīgā, cerīgāk iet ar viņiem?

Rezonanse būs, un nevar pārmest vietējām partijām, ka attiecīgā brīdī tās izvēlas, ar ko draudzēties. Ar to, kas viņu pilsētai, novadam šķitīs partneris ar vēlamāko atdeves iespēju. Tas ir objektīvi – ja “Vienotība” būs ļoti švaka, neizskatīsies, ka spēj iekļūt valdībā, partneri lems, ar ko sadarboties tālāk, Atlikušais laiks līdz gada beigām būs pārkārtojumu laiks. Un Rīgas rezultāti ir zināmā mērā spogulis, kur raudzīties.

“Vienotības” biedri steidzinot kongresu, arī paši grib skatīties spogulī. Kā uzlabot partijas veselību? Ar līdera maiņu?

Līdera loma ir būt klāt procesos, izkarot autoritāti koalīcijas un sadarbības partneros. Tad var vest komandu tālāk. Rudens ir laiks, kad novāc ražu, noglabā klētī, apcer nākotnes plānus. Tāpēc “Vienotība” sauks kongresu un jautājums ir – vai politiskajam “latviskajam galam” nav jādomā par tālāku konsolidēšanos. Varbūt izskatot iespēju runāt ar Reģionu partiju, Jauno konservatīvo un “Latvijas attīstību”.

Cik latviešiem grūti konsolidēties un vai viens otru jau nenoraidījāt pirms Rīgas vēlēšanām?

Tagad balanss ir citādāks, iegūtas vērā ņemamas mācības. Mainās spēles apstākļi. Konsolidācijām ir dažādas pakāpes – vienkop partijā, apvienībā, saslēgties ar līgumu uz vēlēšanām. Tas nenotiek uz karstām pēdām, kamēr nav nosēdušies pēcvēlēšanu putekļi. Vēlēšanās neviena partija nepiedzīvoja traģisku iznākumu, bet otrā pusē spēlē “Saskaņa” ar ļoti monolītu, uzticamu vēlētāju. Turpretī seši septiņi latviskie spēki saskalda elektorātu, un man ir raizes, vai Saeimas vēlēšanās savstarpējā spēkošanās nenotiek pārmēru asi, ar bēdīgām sekām.

Daudzi “Vienotības” biedri uzskata, ka Jānis Rozenbergs būtu labākais kandidāts tālākai partijas vadīšanai. Tam var piekrist, bet – jūs neesot no Cēsīm “izceļams”?

Nesen pusdienojām ar Piebalga kungu. Viņš izteica vēlmi, lai piedalos valdes sēdēs, ciešāk partijas darbā. Cik ir bijis manos spēkos, esmu piedalījies valdes un frakcijas sēdēs. Un, iespējams, uz priekšu piedalīšos vēl aktīvāk. Bet saprotu, cik tas ellīgi sarežģīti, ja procesi notiek parlamentā, valdībā, bet tu esi 70 kilometrus nostāk…

Jūs arī grib Rīgā!

Nekad nesaki nekad, bet tikko devu solījumu cēsniekiem, ka palikšu, un, saņēmis mandātu, nevaru atkāpties.

Galerijas nosaukums
LA.lv