Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
19. janvāris, 2016
Drukāt

Vai topošie mākslinieki ietekmējas no Rozentāla mākslas darbiem?

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Šogad visa gada garumā svinam viena no Latvijas nacionālās mākslas pamatlicējiem Jaņa Rozentāla 150 gadu jubileju. Skaidroju, kā topošie mākslinieki raugās uz Rozentāla daiļradi un vai ietekmējas no vecmeistara darbiem.

 

Marta Garkalne, beigusi JRRMV, glezno brīvajā laikā: “Tieši no Rozentāla apzināti ietekmējusies nekad neesmu. Skolas laikā mums bija dažādi uzdevumi, saistīti ar viņa darbiem, īpaši tuvojoties mākslinieka dzimšanas dienai. Es cenšos veidot pati savu rokrakstu, neiespaidojoties no citiem, bet nav tā, ka neņemu tos vērā. Jebkura glezna ir treniņš rokai. Esmu gleznojusi arī kopijas dažādām renesanses laika gleznām. Tomēr, ja ir jāizvēlas starp gleznas kopiju un gleznu, kurai katra detaļa nāk no manis, tad otrais variants ir labāks. No jaunajiem māksliniekiem mani iecienītākie ir spāņu gleznotājs Jago Ortals un austrāliešu mākslinieks Mičs Gobels Rezīns. Ja runā par pasaulē zināmiem māksliniekiem, mani vienmēr ļoti ir piesaistījušas Johana Vermīra gleznas.”

 

Loreta Broka, studē vizuālo komunikāciju Latvijas Mākslas akadēmijā: “Agrāk Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV) studēju viņa triepienu un krāsas, ietekmējos kompozīciju uzdevumiem, meklējot pati savu stilu. Mums bija jātaisa arī Rozentāla darbu kopijas, lai viņu izprastu. Bet būtībā viņš bija kā pirmais solis sava stila meklējumos. Tā kā no 5. klases jau mācījos JRRMV, par vecmeistariem mums mācīja visu laiku, piemēram, par tehnikām, ko viņi izmantojuši. No viņiem var daudz ko aizgūt – var saprast, cik dažādas iespējas ir glezniecībā, apgūt triepienus, toņus, tonalitātes, kompozīcijas. Tas viss ir ļoti svarīgi katram studentam, lai saprastu, no kā vispār veidojas darbs. Manuprāt, lai iemācītos akadēmiski pareizi gleznot, nevar iztikt bez šādām studijām. Ir mākslinieki, kas uzreiz cenšas attīstīt savu stilu, bet es uzskatu, ka savu stilu var veidot pēc tam, kad esi iemācījies gleznot akadēmiski. Tā mums JRRMV mācīja, un es pie tā arī pieturos. Esmu ietekmējusies arī no Imanta Vecozola – viņa krāsu lietojumā un tehnikā, kā arī no Vilhelma Purvīša – viņam ir ļoti izjūtu bagāti darbi. Atceros, ka pirms pāris gadiem skolā veidojām darbus ar Rozentāla jubileju saistītam konkursam, kur bija jāietekmējas no šī mākslinieka darbiem – savā kompozīcijā izvēlējos apvienot dažādus tēlus no Rozentāla darbiem.”

 

Lība Ločmele, studē keramiku Latvijas Mākslas akadēmijā: “Mani mīļākie Rozentāla darbi ir “Ģimene Siguldā” un “Nāve”. Agrāk, kad mācījos JRRMV, Rozentāla ietekme bija saistīta tieši ar to, ka šis mākslinieks bija ļoti labs piemērs tīri akadēmiskās mākslas apguvei. Bija arī vairāki mācību uzdevumi, kas bija saistīti tieši ar viņu, – mums bija jāveido viņa darbu replikas un jāiedvesmojas no viņa darbiem. Nemāku spriest, vai tas ir atstājis uz mani ietekmi arī turpmākajos gados, mācoties mākslu, gleznojot un zīmējot, bet uzskatu, ka bez vecmeistaru darbu studēšanas nav iespējams iztikt. Varbūt tā domāju, jo mācījos “rozentāļos”, kur, salīdzinot ar citām šāda tipa skolām, ir samērā akadēmisks mācību process. Skolotāji mūs mudināja iedvesmoties un atrast katrā māksliniekā kaut ko, kas mums ir tuvs, un apzināt vecmeistaru vērtību un nozīmi Latvijas mākslas attīstībā. Nezinu, vai varu apgalvot, ka esmu kaut ko aizguvusi, bet katrā gadījumā mani vienmēr fascinējuši Vilhelma Purvīša, Jaņa Rozentāla, arī Imanta Vecozola darbi. Rozentāla apaļās jubilejas gadā plānoju apmeklēt izstādi Blaumaņa un Rozentāla muzejā, kā arī doties uz JRRMV skolas salidojumu.”

 

UZZIŅA

Jaņa Rozentāla jubilejas gads

Janvāra izskaņā Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā būs skatāma izstāde, kas tapusi sadarbībā ar JRRMV audzēkņiem. Februāra beigās Latvijas Mākslas akadēmijā būs skatāmi JRRMV audzēkņu un absolventu darbi skolas jubilejas izstādē “2006 – 2016”.

Martā, kas ir mākslinieka dzimšanas mēnesis, bez izstādēm un lekcijām notiks arī starptautiskas konferences, grāmatu atvēršanas svētki, konkursi. “Latvijas Pasts” izdos Rozentālam veltītu jubilejas pastmarku, bet Latvijas Banka gada otrajā pusē izdos Rozentālam veltītu monētu.

Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā martā atklās ekspozīciju “Jaņa Rozentāla Sapņu tornis”. Tāpat plānota Rozentāla dzimtas kopā sanākšana, Rozentāla prēmijas pasniegšana, grāmatas no “No Saldus līdz Romai” atvēršana. Saldū notiks arī Lielie Rozentāla skriešanas svētki.

Pievienot komentāru

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (10)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+