Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
26. aprīlis, 2014
Drukāt

Rozes un kallas mūža garumā. Ciemos ZS “Dārznieki 1” Bauskas novadā (1)

Foto - Uldis MuzikantsFoto - Uldis Muzikants

Daina Auzāne ar savām uzticamajām darbiniecēm Ilonu Timleri un Tatjanu Bērziņu.

Ja baušķeniekiem svētku reizē vajag krāšņas rozes vai elegantas kallas, ikviens zina, kur tādas meklēt. Jāpāriet pa tiltu pāri Mēmelei, kuras otrā krastā izsenis atrodas siltumnīcu komplekss. Kā puķu audzētāji izdzīvojuši laikmetu griežos? Kāda ir viņu pieredze?

Privatizācija piespiedu kārtā 


Zemnieku saimniecība “Dārznieki 1” (agrākais nosaukums – dārzniecība “Kristāli”) atrodas pašā Bauskas pievārtē. Pieredzējušais puķkopis, ilggadējais dārzniecības vadītājs un bijušais īpašnieks Uldis Purvišķis tur strādā kopš 1969. gada, ieradies tūdaļ pēc Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas absolvēšanas. Viņš ir Bauskas iedzimtais, tāpēc, ieraugot avīzē sludinājumu, ka Jauncodē meklē dārznieku puķkopi, pieteicies bez kavēšanās. Tagadējā dārzniecības īpašniece Daina Auzāne piebiedrojusies 1976. gadā, kad Uldim ievajadzējās cilvēku ziedu tirgošanai. Viņš uzaicināja sievas Vijas māsu Dainu, pēc profesijas pārtikas tehnoloģi. Tā viņa palika dārzniecībā un praksē apguva visas puķkopības gudrības.

Senāk siltumnīcas piederēja kolhozam “Draudzība” (pēc apvienošanās to pārdēvēja par “Codi”), vēlāk – paju sabiedrībai “Bauska”. Deviņdesmitajos gados siltumnīcas neviens negribēja privatizēt, jo puķkopība nebija rentabla nozare. Uldis Purvišķis atceras: “Tolaik te strādāja vairāk nekā 20 darbinieču. Sapulcē strādnieces teica, ka ir gatavas strādāt kaut vai par latu dienā, tāpēc dārzniecību nācās privatizēt teju vai piespiedu kārtā. Tā 1994. gadā kļuvu par dārzniecības īpašnieku.”

Padomju laikos energoresursi bija lēti, siltumnīcas apsildīja ar gāzi. Siltumnīcu apsildīšanai diennaktī nokurināja ap 4000 m3 gāzes, un rozes ziedēja jau uz 8. martu. Audzēja neļķes, kam ziemā vajadzīgs papildu apgaismojums, taču par to neviens nebēdāja, jo uzņēmumi par vienu kilovatstundu elektrības maksāja tikai vienu kapeiku.

Līdz ar neatkarības atgūšanu energoresursu šķērdēšana beidzās. Pirmajos gados atļāva tīrīt valsts mežus, un dārznieces vāca kritušos kokus, pat celmus, lai varētu apkurināt siltumnīcas. Tagad izdzīvot ļauj pašu mežs. Dārzniecībā visu gadu strādā divas strādnieces , bet vasarā, kad rozes griež klēpjiem, darbā pieņem sezonas strādnieku.

Uldim Purvišķim pieder arī zemnieku saimniecība “Purvišķi”, kur apmēram 90 hektāros (ieskaitot nomas zemi) audzē kviešus un rapsi. Savos laukos darba netrūkst, tādēļ 2013. gadā viņš nolēma dārzniecību uzdāvināt sievas māsai, kura tajā nostrādājusi lielāko daļu darba mūža. Mainoties īpašniekam, vajadzēja mainīt arī nosaukumu, un “Kristāli” pārtapa par “Dārzniekiem”.

Trijās siltumnīcās


Triju apkurināmo siltumnīcu kopējā platība ir 1050 m2, divās no tām aug leknas kallas. Ik dienu nogriež 200–300 ziedu. Bauskā tik daudz pārdot neizdodas, tādēļ daļa ceļo uz Rīgas Centrāltirgu, kur vēl no seniem laikiem saglabājušies pastāvīgi kundes.

Trešajā apkurināmajā siltumnīcā zaļo dažādi asparāgi, papardes, aspidistras (mājas svētība), efejas. Šie augi nepieciešami pušķu un sēru vainagu veidošanai. Daļu Šprengera asparāgu šoziem piemeklēja nelaime – vējš bija atrāvis siltumnīcas durvis, un tie nosala! Par laimi, saknes nebija cietušas, tāpēc dzinumus nogrieza, un augi atjaunojās. Dažos mēnešos saauguši kupli un koši zaļi, vēl žirgtāki nekā pirms negadījuma.

Zaļumus pērk arī Bauskas ziedu pārdevēji. Gar siltumnīcas sānu iestādīta mahoniju rinda, arī to spīdīgās lapas noder bēru vainagiem un pušķiem. Tos, tāpat kā kāzu pušķus un rotājumus automašīnām, gatavo Ilona Timlere, viņai ir agronomes izglītība, bet floristes prasmes apguvusi kursos.

Otra strādniece Tatjana Bērziņa pēc profesijas ir šuvēja, taču gadu ritumā iemācījusies visus dārzniecībā veicamos darbus, arī rožu potēšanu. Mežeņus potēšanai iepērk no Polijas par 16 eirocentiem jeb 11 santīmiem gabalā. Šogad uzpotētās noliktas blakus asparāgiem un efejām cieši cita pie citas. Tagad var uzskatāmi redzēt laika plūdumu: janvārī potētās jau raisa pirmos ziedpumpurus, bet februārī potētās ir mazāka auguma un par ziedēšanu vēl nedomā. Pāris metāla vannas pilnas ar stādiem, kuriem potējums nav pieaudzis. “Nav cīņas bez kritušajiem,” filozofiskā mierā saka Uldis Purvišķis.

Šogad uzpotēts aptuveni 2300 rožu, tagad tās izstādītas lielā neapkurināmā siltumnīcā, un maijā sākas rožu ziedēšanas svētki, kas ilgst visu vasaru.

Taupīga saimniekošana


Ja kurināmais būtu jāpērk, galus savilkt kopā neizdotos. Bauskas pusē nav egļu un priežu mežu, aug bērzi, alkšņi un apses. Starp plašajiem Zemgales laukiem tikai retumis ir pa meža gabaliņam, tādēļ cilvēki kurināmo izlieto taupīgi. Ulda dēls Raitis un Dainas dēls Mārtiņš visu ziemu gādā malku, bet zarus sasmalcina šķeldā. Arī sīkos zarus neatstāj vai nesadedzina, bet pārstrādā un izmanto siltumnīcu apkurei. Nopirka lietotu šķeldotāju, piekabina to traktoram un brauc uz mežu. Šķeldotāju darbina ar piedziņu no traktora motora. Tikmēr citviet Latvijā mežos trūd zaru kaudzes, ko varētu sasmalcināt šķeldā, nevis apkurei izmantot no Krievijas pirkto dārgo gāzi…

Agrāk visām siltumnīcām bija stikla segums. Tas ir ļoti smags, tāpēc deviņdesmitajos gados kādā sniegiem bagātā ziemā viena siltumnīca sabruka. Pakāpeniski stiklu aizstāja ar dubultās plēves segumu. Katru gadu to nomainīja vienai siltumnīcai, bet kredītus neņēma. Plēves mūžs ir vismaz 10 gadu. Pirmajai siltumnīcai plēve turas 13 gadu, taču no apakšas jau sāk drupt.

Cenas ceļas visam. Kļūst dārgāka elektrība, kopš purvus nopirkuši ārzemnieki, arī kūdra maksā vairāk. Pirms kāda laika, kad cilvēki vēl piekrita strādāt par zemāku samaksu, algojuši kurinātāju, bet tagad no rīta un vakaros krāsnis kurina Uldis. Viņam māja turpat blakus, jau agri no rīta noskrien no kalna lejā un iekurina. Tas jādara arī vēlu vakarā, kad darba diena beigusies.

Ceļojošās kallas


Kallas audzēt nav sarežģīti. Tās zied ziemā un iztiek bez papildu apgaismojuma, vajadzīgs tikai siltums. Daži tās uzskata par bēru puķēm, taču cēlie, aristokrātiskie ziedi ļoti eleganti izskatās līgavu pušķos. Kallas ir arī skaista dāvana. Piemēram, kāds uzņēmējs ik gadu pirms 8. marta pērk 400 kallu ziedus.

Maijā kallu cerus sadala un stāda uz lauka, jo siltumnīcās tās apdraud tīklērces. Tad augi nomet vecās lapas, un jaunās izaug īsas un druknas. Augustā, kad kallas pieņēmušās spēkā, stāda atkal siltumnīcās, jo tās necieš salnas. Siltumnīcā audzē neitrālā kūdras substrātā, kurā iestrādāts pamatmēslojums – kompleksais mēslojums ar mikroelementiem. Ziedēšanas laikā piebaro ar Kristalonu (NPK 13–40–13). Kallas sāk ziedēt novembra beigās, decembrī, kulminācija ir februārī un martā, bet zied arī aprīlī.

Rožu mode


Dārzniecībā aug aptuveni 40 šķirņu rozes. Bērēm cilvēki pērk baltās un sarkanās rozes, šis krāsu salikums ir vispieprasītākais arī vainagos. Tumši sarkani ziedi plaukst šķirnēm ‘Passion’ un ‘Prestige’, bet ‘Akito’ tie ir spoži balti.

Rozes visvairāk pērk maija beigās, kad skolās rīko 9. klases izlaidumus. Otrs vilnis ir ap Jāņiem, kad izlaidumu svin 12. klases absolventi. Tad pircēji vēlas rozes visdažādākajā toņu gammā. Sveicēju ir daudz, un gribas, lai pušķi atšķirtos cits no cita. Laika gaitā rožu mode mainās, jo pircēji vēlas kaut ko jaunu un neredzētu. Piemēram, ‘Sphinx’ ir dzeltena, ‘Black Magic’ – ļoti tumši sarkana (melnā roze). Ļoti iecienīta ir šķirne ‘Kivi’ – zaļganbalta ar rozā, tāpat ‘Alegria’ – oranža, ar daudziem ziediem ķekarā, un ‘Tucan’, kuras krāsu salikums patiešām atgādina spilgtā tropu putna tukāna sarkandzelteno knābi.

Rožu audzētājus apbēdina tas, ka pašlaik Latvijā nav reģistrēts iedarbīgs līdzeklis tīklērču iznīcināšanai. Agrākais Fitoverms bija efektīvāks, taču no pašlaik atļautā Vertimec tīklērces bojā neaiziet! Smidzini, cik gribi, tās izdzīvo. Turklāt šis mazefektīvais līdzeklis ir dārgs – 100 ml pudelīte maksā 20 eiro.

Šajā saimniecībā audzētās rozes vāzē stāv divas nedēļas. Uldis Purvišķis to skaidro ar audzēšanu samērā dabiskos apstākļos, jo augi netiek pārmēsloti, izdzīti. Tikmēr importa rozes varbūt atceļojušas pat no Dienvidamerikas un Āfrikas.

No janvāra līdz decembrim


Ar siltumnīcu dārzeņu audzēšanu ZS “Dārznieki” neaizraujas, jo negrib lietot augu aizsardzības līdzekļus, kas būtībā ir indes. Pašu patēriņam audzē tomātus, taču siltumnīcās tiem drīz vien uzklūp baltblusiņas. Smidzināt nevēlas, tādēļ novāc ražu, cik liela tā izaugusi, un lakstus iznīcina. Savukārt gurķiem uzmetas tīklērces, siltumnīcās nav vērts audzēt, tāpēc pašu galdam gurķus audzē uz lauka. Pārdošanai nelielā daudzumā pavasarī neapkurināmā siltumnīcā izaudzē salātus un redīsus, ko kaitēkļi pagaidām nav iecienījuši. Tomēr galvenais ZS “Dārznieki” ienākumu avots ir grieztie ziedi.

Gada ritms siltumnīcās



Janvārī un februārī kurina siltumnīcas, griež kallu ziedus, potē rozes. Puiši strādā mežā, gādājot malku.

Februāra beigās un martā apgriež vecos rožu stādus, kuri ziemo neapkurināmā siltumnīcā bez pieseguma. Audzē un lolo uzpotētās rozes.

Aprīlī jaunos rožu stādus pārstāda neapkurināmā siltumnīcā.

Maijā sāk griezt rožu ziedus. Mēneša beigās ir daudz pircēju, kas gādā rozes 9. klases absolventiem. Mēneša beigās, kad salnas beigušās, kallas izstāda uz lauka.

Jūnijā rozes zied bagātīgi. Ir arī pieprasījums, jo notiek izlaidumi vidusskolās. Rozes laista un mēslo, izlauž liekos ziedpumpurus, lai uz kāta paliktu viens zieds (izņemot daudzziedu šķirnes).

Jūlijā un augustā turpina kopt rozes un tirgot grieztos ziedus. Augusta beigās kallas atkal stāda siltumnīcās.

Septembrī kopj un mēslo kallas. Joprojām zied rozes – ne tik bagātīgi kā vasarā, taču iztikšanai pietiek.

Oktobrī jāsāk kurināt siltumnīcas, kur mīt kallas un zaļie telpaugi. Vēl uzplaukst pa kādam rožu ziedam.

Novembrī parādās pirmie kallu ziedi.

Decembrī kallas zied arvien čaklāk. Sākas meža darbi, lai sagādātu kurināmo siltumnīcām.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Daina ir ļoti jauka sieviete 🙂 Lai viņai veicas!

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+