Rožu arkas kā pasakā 0
Kopš seniem laikiem dārznieki un dzejnieki skaisto ziedu dēļ rozes mēdz dēvēt par puķu karalienēm, jo tām ir neiedomājama ziedu krāsu, formu un smaržu daudzveidība. Nevienu neatstāj vienaldzīgu vēsturisko rožu maigais pasteļtoņu šarms vai mūsdienu hibrīdo rožu dārgakmeņiem līdzīgais ziedu mirdzums. Ir iespējams panākt, ka dārzā rozes priecē visu vasaru bez pārtraukuma, sākot no kompaktajiem podos audzējamo miniatūrrožu un beidzot ar sevišķi augsto sīkziedu stīgotājrožu ziedu vāliem.
Sīkziedu rozes izskatās vislabāk
Rožu šķirņu daudzveidība ir ļoti liela, turklāt katru gadu parādās daudz jaunumu. Pirms rožu stādījumu ierīkošanas vērts apmeklēt rozārijus, lai noskatītu to, kas patiešām patīk. Tas jādara laikā, kad iespējams novērtēt rozēm raksturīgās īpašības – maksimālo garumu, veselīgumu, augšanas ātrumu, smaržu, ziedu krāsas noturību pilnā saules apgaismojumā, ziedēšanas ilgumu un citas īpašības.
Izbaudīt rožu valdzinājumu un arī nošpikot labas idejas savam dārzam var Rundāles pils dārzā. Dažādās konstrukcijas (arkas, lapenes) ar vīteņrozēm var ieviest gan lielākos, gan mazākos dārzos, lai tās būtu skaists papildinājums piemājas zaļajā oāzē vai risinājums kādas zonas norobežošanai. Arkas bieži sastopamas karaliskos dārzos, taču arī piemājas dārzos tās dod iespēju audzēt dažādus kāpelētājaugus, jo var uzstādīt, piemēram, dārza vidū vai pie mājas ieejas. Formas ir dažādas – ar noapaļotu, smailu vai kvadrātveida augšdaļu. Arkas akcentē kādu objektu vai iezīmē ceļa sākumu aiz dzīvžoga vai žoga. Ar vīteņaugiem apaudzētas vairākas arkas (aleja) noder, lai piesegtu taciņu. Balstam jābūt vismaz 2 m augstam, lai arī pēc vīteņaugu izaugšanas tam varētu iziet cauri, un 1 m platam. Vienmēr jānoskaidro izvēlētās stīgotājrozes iespējamais augums, lai tā pilnībā nosegtu konstrukciju, bet nepāraugtu to.
Lieliski izskatās mājas un dārza stilam atbilstīgas arkas. Koka konstrukcijas, pat ja tās apstrādātas ar ķimikālijām, ar laiku tomēr satrūdēs, bet metāla izstrādājumi kalpos vairākām paaudzēm.
– Arku apaudzēšanai īpaši piemērotas ir vēsturiskās rozes, kas gan Latvijas dārzos nav tik izplatītas. Atšķirībā no mūsdienu vīteņrozēm, senās, spēcīgās stīgotājrozes sasniedz līdz 4 m, kamēr modernajām šķirnēm dzinumi ir tikai apmēram 2 m gari. Rundāles pils dārzā vēsturiskās rozes ir spēcīgas un krāšņi zied ik gadu, jo ir apkoptas un neslimo, – stāsta rožu speciāliste Dainuvīte Brūvere.
Latvija nav rožu zeme, tāpēc arku noklāšanai izmantojamas sīkziedu stīgotājrozes. To dzinumi ir lokani, elastīgi, ar tiem vieglāk apaudzēt dažādas sarežģītas konstrukcijas. Stīgotājrozes sīkāk iedala ne tikai pēc zieda lieluma, bet arī pēc vienreizējas vai atkārtotas ziedēšanas. Vēsturiskās rozes, piemēram, ‘Dorothy Perkins’, ‘Minnehaha’, zied tikai vienreiz gadā, taču ļoti bagātīgi aptuveni 3–4 nedēļas, veidojot lielus sīku ziedu ķekarus. Atlikušo vasaru saglabā skaistu zaļu lapojumu. Senajām rozēm ziedi atrodas uz īsiem sāndzinumiem, kas reizē ar ziedpumpuriem izveidojušies uz iepriekšējā gada dzinumiem. No rožu dzinumu apakšējās daļas pumpuriem pēc noziedēšanas attīstās jauni veģetatīvie dzinumi, kas uzzied tikai nākamajā gadā, tāpēc šīs vīteņrozes jāpārziemina pēc iespējas garākas, saglabājot visus dzinumus. Vēsturiskās rozes ir neizturīgas pret salu. Ļoti aukstā ziemā nepiesegti augi var pilnīgi aiziet bojā.
Atkārtoti ziedošajām stīgotājrozēm, piemēram, ‘Madame Pompadour’, ‘Laguna’, ziedpumpuri veidojas visa iepriekšējā gada dzinuma garumā. Tās zied bagātīgi ar nelieliem pārtraukumiem no jūnija beigām līdz vēlam rudenim. Katrs jaunais dzinums beidzas ar ziedu ķekaru galā.
Ir mēģināts arkas un pergolas apaudzēt ar lielziedu stīgotājrozēm (tām ir daudz stingrāki dzinumi nekā sīkziedu stīgotājrozēm), taču pie mums to stāvie dzinumi neizaug gari. Šīm rozēm mēdz būt atsevišķi un arī nelielās ziedkopās sakopoti ziedi. Tās zied gan vasarā, gan rudenī, iztērējot visu enerģiju lielo, krāšņo ziedu veidošanai, bet nesasniedzot pietiekamu augstumu.
