Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
19. janvāris, 2013
Drukāt

Rožukalne: mediju likumi ir novecojuši

Foto-LETAFoto-LETA

“Iecerē “pilnveidot plašsaziņas līdzekļu darbību” saskatu problēmu, kas liek domāt, ka darba grupas uzdevumi ir saistīti ar tādām politiskām idejām, kam nav nekāda sakara ar mediju likumu kvalitāti. Medijiem ir pašiem jārūpējas par savas darbības pilnveidošanu, bet valstij ir jānovērš tās likumu nepilnības, kas to traucē darīt,” norādīja mediju eksperte un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Anda Rožukalne (attēlā).

Pēc Rožukalnes domām, arī iecere “nodrošināt sabiedrības tiesības uz Latvijas nacionālās intereses ievērojošu informācijas telpu latviešu valodā, kā arī mazākumtautību iekļaušanu; nodrošinātu Eiropas informācijas atbilstošu pārstāvniecību Latvijas informācijas telpā” ietver ne tikai aktuālu politisku ēdienkarti, bet arī plānus, ko diezin vai iespējams ierakstīt likumos. Tad jau arī citas aktuālas tēmas būs jāraksta likumā.

Rožukalne uzsvēra, ka, ja pamatotas ir rūpes par mediju pieejamību visā valsts teritorijā, kā arī diasporām ārpus Latvijas un valodas proporciju medijos, tad jāsaka, ka jau tagadējie likumi netraucē sniegt informāciju mazākumtautībām un jebkuru informāciju, ieskaitot Eiropas informāciju, atspoguļot pilnvērtīgi.

“Iepriekš minētie mērķi liek domāt par man grūti izprotamu preses brīvības interpretāciju, uzdodot medijiem ievērot kādas politiskas prioritātes. Es nevaru piekrist šādiem mērķiem, jo tie ierobežo mediju brīvību, bet šādai darba grupai jādara viss, lai ar likumu palīdzību to nostiprinātu. Pieļauju, ka pašreizējo darba grupas uzdevumu formulējums ir tikai darba variants, ko darba grupas pārstāvji vēl precizēs,” tā Rožukalne.

Ar likumiem vēlams risināt divas problēmas: veidot masu mediju atbildīgas, profesionālas un kvalitatīvas darbības pamatu, kurā paredzētas arī ar tehnoloģijas attīstību saistītas konsekvences, un dot sabiedrībai skaidru mediju darbības tiesisko ietvaru, kas nodrošina mediju pieejamību, to darbības principu izpratni un atbildīgu mediju darbību.

Rožukalne uzskata, ka mediju likumi ir novecojuši un tos vajag pilnveidot, pat mediju formulējums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” ir absurdu pilns. Kā arī Latvijā trūkst struktūras, kas nodarbotos ar mediju nozares likumu pilnveidošanu.

Rožukalne norādīja, ka, veidojot jaunu mediju regulējumu, ir jārisina tādi jautājumi kā masu medija statuss, interneta mediju statuss un pazīmes, īpašnieku caurskatāmība, redakcionālās neatkarības ievērošanas mehānisms, žurnālistu autortiesības, jauns likums par sabiedrisko mediju (medijiem) un tā pārvaldības modeli, kā arī iespējas ietekmēt kabeļtelevīzijas operatoru piedāvājumu, lai tas nodrošinātu saviem klientiem daudzveidīgu, sabalansētu kanālu izvēli.

Jaunajā regulējumā ir jāiekļauj interneta mediju statuss un pazīmes, kā arī pienākums reģistrēties “Masu mediju reģistrā”, pienākums uzrādīt savu adresi, uzņēmuma nosaukumu un citas ziņas. Latvijā par daudziem interneta medijiem nav šādas informācijas. Piemēram, uz ziņu aģentūrām attiecas “preses likuma” regulējums, ir jārisina jautājums par portāliem, jo cilvēkiem ir jādod iespēja atšķirt, kas sniedz informāciju – masu medijs, kas darbojas pēc mediju principiem, ievēro profesionālās ētikas normas, atbildīgi labo kļūdas, vai jebkāda cita interneta vietne.

“Ir jāizstrādā redakcionālās neatkarības ievērošanas mehānisms, jo pašlaik likumā ir laba, tomēr deklaratīva norma,” uzsvēra Rožukalne, norādot uz izmaiņām, kas veiktas 2011.gada vidū, kad likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 16.pants tika papildināts ar sekojošu normu: “Redaktors (galvenais redaktors), veicot savus pienākumus, ir redakcionāli neatkarīgs”. Ar šī panta palīdzību tika uzsvērta nepieciešamība normatīvajos aktos nostiprināt izpratni, ka medija satura veidošanu neietekmē medija īpašnieki.

Attiecībā uz mediju īpašniekiem vajadzētu būt zemākam ietekmes solim, piemēram, jāpaziņo par īpašuma tiesībām, ja ietekme uzņēmumā ir 5% un vairāk. Tagad jāziņo par īpašuma tiesībām no 25%. Jābūt regulējumam, kas Latvijā var būt mediju īpašnieki un dibināt medijus. Pašlaik nepastāv nekādi ierobežojumi, tāpēc medijus var dibināt partijas, pašvaldības, reklāmas aģentūras, pēc būtības degradējot medija izpratni. Vēl viens jautājums, kas jārisina attiecībā uz mediju īpašniekiem – vai medija īpašnieks var būt ārzonas firmas.

Rožukalne norāda, ka ir jābūt regulētām žurnālistu autortiesībām. Piemēram, Autortiesību likumā teikts, ka neaizsargājamie darbi ir presē, radio vai televīzijas raidījumos vai citos saziņas līdzekļos sniegtā informācija par dienas jaunumiem, dažādiem faktiem un notikumiem. Šajā kontekstā ir svarīga arī informācijas pārpublicēšana, pārkopēšana interneta vidē.

Jau ziņots, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) pieņēmis lēmumu par darba grupas izveidi plašsaziņas līdzekļu darbības pilnveidošanai.

2012.gada jūlijā valdošā koalīcija vienojās veidot darba grupu, kura strādās pie izmaiņu sagatavošanas likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. Minētā darba grupa strādāšot arī pie sistēmiskas revīzijas un grozījumu veikšanas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants “Nozare.lv” iepriekš norādīja, ka esošais mediju regulējums ir novecojis, tāpēc ir nepieciešams jauns likums pašreizējā “Par presi un citiem masu saziņas līdzekļiem” vietā, jau sākot ar terminoloģiju.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+