Mobilā versija
+4.6°C
Elīna, Drosma, Drosmis
Ceturtdiena, 19. oktobris, 2017
9. janvāris, 2017
Drukāt

RPIVA boikotē sarunas par tās pievienošanu LU; IZM reorganizāciju neapturēs (4)

Foto LETAFoto LETA

Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) par reformām pedagoģiskajā izglītībā gatavas spriest darba grupā.

Kā informēja RPIVA, LU un RPIVA kā vadošās pedagogu sagatavošanas institūcijas Latvijā formulējušas vienotu viedokli saistībā ar skolotāju un izglītības darba vadītāju sagatavošanas un profesionālās pilnveides sistēmas sakārtošanu Latvijā.

Augstskolas pauž uzskatu, ka augstākajai izglītībai visās izglītības jomās, arī pedagoģijā, jābalstās zinātnē, tā veicinot profesionālu skolotāju un izglītības darba vadītāju kvalitatīvu sagatavošanu, un nākotnes speciālistu kompetencei jāveidojas vairāku zinātnes nozaru sinerģijā.

LU un RPIVA rektoru parakstītajā vienošanās dokumentā norādīts, ka pedagoģijas studiju attīstībai ir nepieciešams efektīvāk izmantot pieejamos cilvēkresursus un infrastruktūru. Tāpat kvalitatīva izglītības un pedagoģijas studiju programmu attīstība Latvijā, viņuprāt, ir panākama ar precīzu situācijas analīzi Latvijas izglītības iestādēs, demogrāfijas prognozēs pamatotu resursu plānošanu un konsolidāciju, vienlaikus nodrošinot izglītības pieejamību reģionos.

LU un RPIVA ir gatavas piedāvāt savus resursus skolotāju izglītības programmu konsolidācijai un specializācijas virzienu attīstībai Rīgā un citos reģionos, lai sekmētu jauno speciālistu motivāciju un kvalitāti, kā arī lai veicinātu izglītības izmaksu efektivitāti.

Augstskolu ieskatā ir nepieciešams skaidrs un pārdomāts darbības plāns, lai LU un RPIVA resursi un pieredze pedagogu sagatavošanas un profesionālās pilnveides sistēmas sakārtošanas darbs dotu gaidīto rezultātu, nodrošinot plānoto mērķu sasniegšanu un nezaudējot pozitīvās iestrādes abās augstskolās.

Tādēļ abas augstskolas ir gatavas izveidot darba grupu, lai sagatavotu rīcības plānu minēto mērķu sasniegšanai. Tās cer arī uz Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvju, kā arī citu pedagogus sagatavojošu augstskolu pārstāvju un sabiedrisko organizāciju konstruktīvu dalību šajā darba grupā.

RPIVA pārstāvji pirmdien arī neieradās uz tikšanos ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) speciālistiem, lai pārrunātu augstskolas reorganizāciju. RPIVA rektore Daina Voita norādīja, ka saskaņā ar likumu, lēmumu par augstskolu reorganizāciju pieņem Ministru kabinets (MK) pēc ministra ierosinājuma. Rektore uzskata, ka tas nav noticis un likumdošanas vara tiek ignorēta, līdz ar to augstskolas pārstāvji pirmdien ar IZM netiksies.

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa gan solīja, ka RPIVA vadības lēmums neierasties uz sarunām ar Izglītības un zinātnes ministrijas IZM ekspertiem neapturēs augstskolas reorganizācijas plāna virzību.

Kiopa norādīja, ka IZM pārstāvji ir “mazliet apbēdināti, ka kolēģi izvēlējušies šādu rīcību”, taču viņa solīja RPIVA pārstāvjus aicināt uz tikšanos atkārtoti.

Jautāta, vai sarunu izpalikšana neapturēs RPIVA reorganizācijas plāna turpmāko virzību, Kiopa skaidroja, ka nepieciešamie materiāli, kas iesniedzami Ministru kabinetam, tiks gatavoti, “neskatoties uz to, vai kāds nāk vai nenāk uz sarunām”. IZM tīklojuma projektu Ministru kabinetā virzīs noteiktajā kārtībā.

Kiopas ieskatā RPIVA vadībai bija jābūt ieinteresētai sarunām ar IZM. “Ja viņiem rūp savu studentu tālākās studijas, izglītība, viņiem bija jābūt šeit un jārunā par to,” teica IZM pārstāve.

Kiopa pastāstīja, ka tuvāko gadu laikā studijām pedagoģiskajās programmās plānots uzņemt aptuveni trīs reizes mazāk studētgribētāju. Pēc viņas teiktā, Latvijā ir ļoti liels augstskolu skaits, turklāt pedagoģisko studiju programmu sadalījums ir ļoti sadrumstalots. IZM plāns ir šo situāciju labot, konsolidējot augstāko izglītību, kā tas patlaban notiek arī zinātnē.

Kiopa sacīja, ka, raugoties uz pedagoģijas studiju piedāvājumu, redzams, ka klāsts ir sadrumstalots – aptuveni 55 studiju programmās ik gadu studē ap 5610 cilvēku, savukārt absolvē ap 1000. Taču Kiopa atzina, ka darbam skolās ik gadu nepieciešami vien 350-400 jauni skolotāji.

“Resursi tiek tērēti neadekvāti. Ir iespēja uzlabot situāciju, lēmām koncentrēt pedagogu sagatavošanu universitātēs – LU, Daugavpils Universitātē (DU), Liepājas Universitātē (LiepU), specializēto pedagoģisko izglītību varēs turpināt apgūt Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā un citur,” teica Kiopa.

Viņa pauda, ka RPIVA reorganizācijas mērķis ir koncentrēt studijas universitātēs, kur notiek arī citu jomu studijas, lai tādējādi varētu nodrošināt pieeju lielākiem resursiem.

Kiopa atzina, ka RPIVA un LU apvienošanas plāna izstrāde nav sākusies pēdējās dienās – pie tā strādāts kopš Izglītības attīstības pamatnostādņu apstiprināšanas.

RPIVA reorganizācija ļaus ietaupīt līdzekļus, lai palielinātu studiju vietu nodrošinājumu skolotājiem.

“Četru piecu gadu laikā plānojam izmantot skolotāju izglītības finansēšanas palielinājumu – aptuveni pieci miljoni eiro tiks mobilizēti. Mazāks skaits sagatavojamo skolotāju tiks labāk sagatavoti,” sacīja Kiopa, uzsverot, ka ieguvēji būs gan studenti, gan arī mācībspēki un pašvaldības.

“Plāni top ilgākā laika periodā – esam savus mājasdarbus veikuši kopš (..) 2013.gada. Nebūs tiesa, ka RPIVA nav zinājusi un nav informēta. Visi zina, kur tiek investēti Eiropas Struktūrfondu līdzekļi – LU, DU, LiepU un citur, kur tad arī turpmākos resursus plānojam koncentrēt. Kad iekšēji pieņēmām lēmumu šo īstenot, tad arī paziņojām,” skaidroja Kiopa.

Viņa norādīja, ka apmēram četru gadu laikā plānots nonākt pie optimāli nepieciešamā sagatavoto jauno pedagogu skaita. Jau tagad par aptuveni 10% samazināts pedagoģisko studiju programmu budžeta vietu skaits, un IZM grib panākt, ka šajās programmās studē motivētākie un labākie studenti. Tāpat IZM sākusi sarunas par iestājprasību paaugstināšanu.

LETA jau ziņoja, ka IZM ir pieņēmusi lēmumu ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, to pievienojot LU. Kā apstiprināja ministrijā, tas nepieciešams, lai veiktu resursu koncentrāciju un panāktu iespējami efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.

IZM skaidroja, ka augstākās izglītības iestāžu konsolidācija pašlaik ir Eiropā aktuāla prakse. Tās mērķis ir panākt efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, paaugstināt studiju un zinātniskās pētniecības kvalitāti un veicināt augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju. Pedagoģijas jomā Latvijā patlaban ir vērojama liela sadrumstalotība, turklāt ik gadu tiek sagatavots salīdzinoši liels pedagogu skaits (vairāk nekā 1000), taču darbu skolā sāk un turpina tikai neliela daļa no viņiem, proti, 200-400 personas gadā.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Varbūt steidzami jāuzsāk un par neapturamu jāizvērš plaša LZM reorganizācija! Padzenot ne vien pašreizējo ministru, bet arī Papuli ar visu varzu!

  2. Vecie padomju laika kadri boikotē un protestē! Jūtas neaizvietojami! Tikai nezin pret ko, jo valstī ir pedagogu pārprodukcija. Nav raduši, ka ministrija viņus izrīko ( naudu gan laikam prasa no ministrijas!). Padomju laikos tur bija kaut kāda kadru kvalifikācijas iestāde, nu to draud slēgt un iesildītās vietas būs jāpamet. Vai nav ārprāts?

  3. Lielā zive aprija mazo zivi un gardi aplaizījās.

  4. Varbūt LU vajadzētu sagatavot speciālistus kas vairāk domāti zinātnei un akadēmiskajām darbam un akolotāju sagatavošanu atstāt tikaiRPIVA.

Preiļos vīrietis ar auto iebrauc guļamistabā15. oktobrī Preiļos kāds autovadītājs nakts vidū ar džipu iebraucis dzīvokļa guļamistabā, vēstīja LNT raidījums "Degpunktā".
Draugiem Facebook Twitter Google+