Mobilā versija
Brīdinājums +9.1°C
Guntra, Marianna, Ginters
Trešdiena, 20. septembris, 2017
14. jūnijs, 2017
Drukāt

RPIVA darbiniekiem prēmijās izmaksā 1,4 miljonus

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) rektore Daina Voita piedalās preses konferencē, kurā informē par RPIVA likvidācijas procesa sasteigtību. Foto - LETARīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) rektore Daina Voita piedalās preses konferencē, kurā informē par RPIVA likvidācijas procesa sasteigtību. Foto - LETA

Neilgi pēc valdības lēmuma reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), RPIVA darbiniekiem naudas balvās un prēmijās akadēmija izmaksājusi 1,4 miljonus eiro.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vērsusies Ģenerālprokuratūrā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), lai izvērtētu šā lēmuma likumību.

Aģentūras LETA apkopotie Valsts kases dati liecina, ka 2017.gadā RPIVA izdevumu pozīciju bija plānojusi 6 713 468 eiro apmērā, no kuras 2 021 908 eiro bija iezīmēti izdevumu pozīcijā “Piemaksas, naudas balvas un prēmijas”, kas nozīmē, ka izdevumi šim mērķim 2017.gadā veidotu aptuveni trešdaļu no augstskolas izdevumiem.

Izdevumi piemaksām, prēmijām un naudas balvām RPIVA 2017.gadā plānoto izdevumu pozīcijās ietilpst atlīdzības kategorijā, kurai kopumā atalgojumam un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, pabalstiem un kompensācijām izdevumos iezīmēti 5,288 miljoni eiro. Savukārt atalgojuma pozīcijā ietilpst mēnešalgas (2,112 miljoni eiro), piemaksas, prēmijas un naudas balvas (2,021 miljoni eiro) un atalgojums fiziskajām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata (125 800 eiro).

Šāda prakse, proti, liela izdevumu īpatsvara paredzēšana piemaksām, naudas balvām un prēmijām, augstskolu vidū nav izplatīta. Apskatot Valsts kasē pieejamo visu valsts dibināto augstskolu jaunākos pārskatus par budžeta izpildi 2017.gada aprīlī, redzams, ka vidēji augstskolu plānotie izdevumi piemaksām, prēmijām un naudas balvām gada griezumā veido aptuveni 1,35%, svārstoties no 0% līdz 2,42% atkarībā no augstākās izglītības iestādes. Taču RPIVA 2017.gada izdevumu pozīcijās iezīmējusi plānotos tēriņus 30,12% apmērā, kas ir aptuveni 22 reizes vairāk nekā citās augstskolās.

Arī skaitliskā izteiksmē naudas apjoms, kas tika paredzēts piemaksām, naudas balvām un prēmijām, RPIVA ir augstākais visu augstskolu vidū, sasniedzot 2,021 miljonus eiro pie kopējiem plānotajiem izdevumiem 6,713 miljonu eiro apmērā. Piemēram, Latvijas Universitāte, kurai augstskolu vidū 2017.gadā bija paredzēti lielākie izdevumi 83,952 miljonu eiro apmērā, piemaksām, prēmijām un naudas balvām bija ieplānojusi iztērēt 1,243 miljonus eiro, kas ir 1,6 reizes mazāk, nekā to plānoja RPIVA ar 12,5 reizes mazākiem kopējiem plānotajiem izdevumiem 2017.gadā.

2017.gada aprīļa pārskats par budžeta izpildi RPIVA liecina, ka četros mēnešos augstskola sasniegusi gandrīz pusi budžeta izdevumu pozīcijā paredzētā apjoma, turklāt aptuveni pusi jeb 45,19% no visiem veiktajiem izdevumiem bija tēriņi piemaksām, naudas balvām un prēmijām, kas ievērojami pārsniedz citu augstskolu tēriņus šim mērķim gada pirmajos mēnešos.

Apkopotie dati liecina, ka gada laikā RPIVA plānotie, kā arī veiktie izdevumi piemaksām, naudas balvām un prēmijām būtiski palielinājušies – paredzētais izdevumu apjoms palielinājies 11 reizes, savukārt līdzekļu faktiskais izlietojums no 2016.gada aprīļa līdz 2017.gada aprīlim kāpa 101 reizi.

Izdevumu pozīcijā “Piemaksas, prēmijas un naudas balvas” paredzēti tēriņi kā par virsstundu un papildu darbu, tā arī par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, vienlaikus paredzot prēmijas un naudas balvas.

Dati liecina, ka ļoti būtiski pieauguši plānotie izdevumi prēmijām un naudas balvām – ja 2016.gadā augstskola plānoja prēmijās un naudas balvās izmaksāt 135 000 eiro, tad 2017.gadā plānotais izdevumu apjoms pieaudzis līdz 1,94 miljoniem eiro, tādējādi plānotajam izdevumu apjomam palielinoties aptuveni 14 reizes.

Vēl straujāk kāpis analoģiskos periodos iztērēto līdzekļu apmērs prēmijām un naudas balvām. Pārskats par budžeta izlietojumu 2017.gada aprīlī liecina, ka RPIVA darbiniekiem prēmijās un naudas balvās gada pirmajos mēnešos samaksāti 1,45 miljoni eiro, taču šāds pārskats uz 2016.gada aprīli rāda, ka šim mērķim iztērēts 718 reizes mazāk, proti, 2023 eiro.

Dati liecina, ka tikai 2017.gada aprīlī, aptuveni mēnesi pēc Ministru kabineta lēmuma akadēmiju likvidēt, to pievienojot LU, darbinieku prēmijām un naudas balvām iztērēti 1 390 794 eiro, taču 2016.gada aprīlī šim mērķim līdzekļi netika tērēti vispār.

Vēl janvārī sarunā ar aģentūru LETA RPIVA rektore Daina Voita izteica pieņēmumu, ka neesot izslēgts, ka akadēmijas reorganizācija saistīta arī ar interesi pārņemt tās finanšu uzkrājumus. Voita toreiz norādīja, ka pagājušā gada nogalē RPIVA uzkrājumi investīcijām sasniedza četrus miljonus eiro, kas, pievienojoties LU, līdzās citām saistībām nonāktu LU īpašumā.

Savukārt tagad Voita kategoriski atsakās komentēt informāciju par RPIVA darbiniekiem izmaksātajām prēmijām.

“Patlaban mums norit likvidācijas process, kura laikā es neesmu gatava atbildēt ne uz vienu jautājumu Tagad nebūs nekādu komentāru. Lai es nepārkāptu noteikumus, ka likvidācijas procesā nedrīkst ne par ko runāt, es patlaban atsakos šo komentēt,” teica Voita.

Uz jautājumu par to, ka prēmiju izmaksas tiešā veidā neskar likvidācijas komisijas darbu, Voita norādīja, ka “ir ļoti grūti nodalīt šajā brīdī, ko drīkst un ko nedrīkst runāt”.

“Tāpēc šajā gadījumā es absolūti noteikti nerunāšu ne par ko, kas saistās [ar augstskolu]. Mēs ievērojam pilnīgu klusēšanas un konfidencialitātes pieeju – nerunājam ne par ko. Par visiem jautājumiem, kas saistīti ar akadēmiju un notiek šajā [likvidācijas] procesā, mēs klusējam,” atsaucoties uz parakstīto vienošanos par informācijas neizpaušanu, kas saistīta ar RPIVA likvidācijas komisijas darbu, norādīja Voita.

RPIVA beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, tai tiekot likvidētai un pievienotai LU.

Pievienot komentāru

Siguldas novada pašvaldība meklēs iespēju iežogot piesārņoto Saltavotu (6)Siguldas novada pašvaldība meklēs iespēju sadarboties ar Saltavota īpašnieku un iežogot avotu.
Draugiem Facebook Twitter Google+