Mobilā versija
Brīdinājums +1.1°C
Zeltīte, Andis
Otrdiena, 21. novembris, 2017
4. janvāris, 2017
Drukāt

RPIVA pārsteidz plānotā pievienošana LU

RPIVA_logo

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) ir pāŗsteigta par plānoto pievienošanu Latvijas Universitātei (LU).

“Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nekādā veidā nav brīdinājusi RPIVA par šāda lēmuma gatavošanu un nav konsultējusies par iespējamajiem reorganizācijas modeļiem, lai gan jau ir sākusies studējošo ziemas uzņemšana. Demokrātiskā sabiedrībā šāda rīcība ir klaji nepieņemama. IZM šādi tracina gan topošos, gan esošos augstskolas studentus, gan pasniedzējus, gan visas tās Latvijas novadu pašvaldības, kuru iedzīvotājiem ir iespēja apgūt profesiju RPIVA filiālēs,” sacīts augstskolas pazinojumā.

RPIVA uzsver, ka akadēmija sagatavo vairāk skolotāju, nekā visas pārējās Latvijas augstskolas kopā un studējošo skaits pēdējo gadu laikā ir strauji pieaudzis. Praktiski visu RPIVA studiju programmu absolventi atrodot darbu.

“Nav saprotams arī IZM arguments par valsts budžeta līdzekļu taupīšanu. RPIVA, būdama pēc studentu skaita trešā lielākā IZM finansētā augstskola Latvijā, patērē ievērojami mazāk valsts budžeta līdzekļus, nekā citas augstskolas. 2015. gadā no visiem RPIVA studentiem tikai 17.8% studēja valsts finansētajās studiju vietās, bet pārējās IZM finansētajās augstskolās šis īpatsvars ir no 30% līdz 77%,” informāciju sniedz izglītības iestāde.

Pēc RPIVA domām, “IZM patiesais mērķis ir iznīcināt konkurenci un dažu gadu laikā radīt monopolu ar visām no tā izrietošām sekām: ar augstu studiju maksu un papildu izmaksām, nekonkurētspējīgu saturu, formālo praksi un rezultātā – Latvijas iedzīvotāju zemāku izglītības līmeni”.

Jau ziņots, ka IZM reorganizāciju pamato, ka tas nepieciešams, lai veiktu resursu koncentrāciju un panāktu iespējami efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu. Pedagoģijas jomā Latvijā patlaban ir vērojama liela sadrumstalotība, turklāt ik gadu tiek sagatavots salīdzinoši liels pedagogu skaits (vairāk nekā 1000), taču darbu skolā sāk un turpina tikai neliela daļa no viņiem, proti, 200-400 personas gadā, pamato ministrija.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+