Mobilā versija
Brīdinājums 0.0°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
19. janvāris, 2017
Drukāt

RPIVA – upuris uz konsolidācijas altāra (9)

Foto - LETAFoto - LETA

Ilustratīvs attēls

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) patlaban neplāno slēgt vēl kādu augstskolu, taču iecerējusi būtiski samazināt studiju programmu skaitu.

To pēdējo dienu laikā paziņojis gan izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, gan arī ministrijas atbildīgie ierēdņi, kad viņiem dažādās auditorijās jautāts, vai tiešām plānota tikai Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) reorganizācija.

K. Šadurskis vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā gan precizēja: droši ir tas, ka citu augstskolu reorganizācija nav gaidāma līdz 2020. gadam, taču tuvākajos gados kādas pārmaiņas varētu notikt koledžās. Šajās augstākās izglītības iestādēs var iegūt pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību. K. Šadurskis uzskata, ka šīs programmas būtu jāintegrē augstāka līmeņa augstskolās. Problēmas gan varētu rasties tāpēc, ka daļā koledžu ir arī vidējās profesionālās izglītības programmas un nav skaidrs, kas notiktu ar tām, ja koledžas integrētu augstskolās. Tāpēc K. Šadurskis sola, ka par katru koledžu lems atsevišķi.

Iepriekš IZM pārstāvji izteicās, ka attīstību redz tikai tām augstskolām, kurās plānots ieguldīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Starp šādā veidā atbalstāmajām augstskolām nav arī Banku augstskolas (BA) un Latvijas Jūras akadēmijas (LJA). IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa nu saka: tas nenozīmē, ka šīs augstskolas jāreorganizē. Banku augstskola esot nišas augstskola ar šauru specializāciju, kura, kaut arī ir valsts augstskola, valsts budžeta finansējumu tikpat kā nesaņem, jo tajā studijas ir lielākoties par maksu.

Savukārt LJA vairākkārt aicināta pievienoties Rīgas Tehniskajai universitātei, taču “jūrnieki” to nevēlas un IZM vismaz pagaidām negrasās pieņemt lēmumu, kas piespiestu LJA pievienoties universitātei.

Kāpēc Jūras akadēmiju IZM liek mierā, bet RPIVA spiež apvienoties? A. Kiopa skaidro: IZM pārraudzības joma ir izglītība un ministrija skaidri redzot, ka topošo skolotāju izglītošanā nepieciešamas pārmaiņas. Savukārt par to, vai kas maināms jūrnieku skološanā, jālemj pašai jūrniecības nozarei.

Atgriežoties pie pro­grammu konsolidācijas, jāsaka, ka K. Šadurskis jau minējis konkrētus skaitļus: šobrīd Latvijas augstskolas piedāvā aptuveni 900 dažādas studiju programmas. Dažu gadu laikā šo skaitli vajadzētu samazināt līdz aptuveni 600. Ministrs teicis, ka, lemjot, kuras pro­grammas saglabājamas, jāņem vērā gan to kvalitāte, gan arī dati par studiju programmu absolventiem – vai viņi strādā, cik pelna un kādus nodokļus maksā.

Kā tieši un kurās jomās notiks visplašākā studiju programmu konsolidācija, pagaidām nav zināms.

Attiecībā uz pedagogu studiju programmām IZM gan ir skaidrāks redzējums. Šobrīd visās Latvijas augstskolās, kas sagatavo nākamos pedagogus, kopā ir 55 pedagoģijas studiju programmas. Saskaņā ar IZM plāniem 2019. gadā valstī vajadzētu būt ne vairāk kā 30 izglītības studiju programmām.

Šobrīd vienai pašai RPIVA ir apmēram 30 studiju programmas.

K. Šadurskis piebilda: privāto augstskolu darbību IZM var ietekmēt daudz mazāk nekā valsts augstskolas, tomēr, veicot studiju programmu akreditāciju, iespējams regulēt arī privāto augstskolu darbu. Diemžēl ir situācijas, ka augstskola turpina darboties arī tad, kad tai vairs nav akreditētu studiju programmu, savu darbību pamatojot ar to, ka tai taču ir licence. Lai novērstu šādu rīcību, IZM plāno izskatīšanai Saeimā iesniegt grozījumus Augstskolu likumā, kas liegtu augstskolām apmācīt studentus pēc akreditācijas zaudēšanas.

 

Augstskolas un koledžas: arī pēc RPIVA reorganizācijas to būs daudz

17 valsts augstskolas, no tām sešas universitātes

17 valsts koledžas

14 privātās augstskolas

9 privātās koledžas

2 ārvalstu augstskolu filiāles

Dati: IZM

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. ir cuku meris izglitibaa

  2. Vakar LTV7, manuprāt, bija 2017.GADA LABĀKAIS RAIDĪJUMS “Точкu над i ” par IZM ierēdņu neprofesionalitāti (arī nekompetenci), mēģinot realizēt RPIVA’s piespiedu pievienošanu Latvijas Universitātei.
    Ļoti kolorīts dalībnieku sastāvs, profesionāls raidījuma vadītājs (Oļegs Ignatjevs), spilgti epiteti un pamatoti argumenti.
    Beidzot IZM ierēdņi bija spiesti publiski atzīt milzīgo zaudējumu, ka Latvijas valstij deva Policijas Akadēmijas slēgšana/pievienošana LU u.tml.

    Pirmo reizi redzēju, kā Universitātes rektoram, atbildot uz neērtiem žurnālista jautājumiem tiešraidē, dreb apakšlūpa (bez pārspīlējumiem!).
    Ķīlis malacis – pietika pirmā teikuma, lai IZM ierēdne paliktu bāla kā tukša papīrlapa!

    Kāpēc latviešu žurnālisti ir tik bezzobaini? Ja nu vienīgi Zanders un Lapsa. LTV1 Bojārs labāk būtu gājis sniegu tīrīt!

  3. Lauki no skolām iztīrīti, tagad ķeras pie augstskolām.Kas tur neparasts? Tāpat izdarīs pa savam.
    Lauku skolu kolektīvus arī neviens nebrīdina, izsauc direktorus un nostāda fakta priekšā.Neviens nepadomā, kā izvadās mazus bērnus, pirmsskolas zīdaiņus uz centra dārziņiem.Laikam šadurskis klēpī šos turēs 20 km pa grants ceļiem.
    Tā kā RPIVA vēl ir tikai ziediņi….Un nekādu procedūru skolu likvidēšanai domēs nepastāv, rīkojas kā muižkungi.

  4. Vienotība vēl pirms vēlēšanam,saprotot, ka tā ir pēdējā iespēja, cenšas parādīt pārējiem koalicijas partneriem, ka l=kaut ko var- Manipulacijas ar skaitļiem padodas labi. Izglītoti cilvēki nevienai vien varai ir bijuši bieds. To parādīs arī balsojums parlamentā. Ir viesai dīvaini, ka daudz pamatotākās R.Ķīļa reformas neguva atbalstu, bet valstij kaitējošās – skolotāju algas, skolu likvidāci, apvienošana, notiek steiga, bez izpētes, pmatojuma. Pie tam “steidzamības kārtā’, pa kluso.
    Nav nemažakās informācijas par stāvokli LU. Kāds ir tāds finasiālais stāvoklis,vai tiešām pedogoģiskās programmas ir izcilas. Vai LU absolventi 100% strādā kā pedogogi.
    Taču ministrija veic vieglāko – manipulē ar skaitļiem. Labu speciālistu sagatavošanai pievērst uzmanību birokrātisko papīru kalpiem ministrijā ir pārak grūts uzdevums.

  5. Vai nebūs arī latviešu tautības baņķieru?

  6. Jūras akadēmiju arī likvidēšot.

  7. njā Policijas akadēmiju likvidēja – izglītotu policistu dažādās struktūras trūkst, tagad RPIVA likvidēs – pedagogu ar nebūs…

Draugiem Facebook Twitter Google+