×
Mobilā versija
Brīdinājums +21.5°C
Magda, Magone, Mērija, Magdalēna
Pirmdiena, 23. jūlijs, 2018
8. janvāris, 2018
Drukāt

RSU policijas programmā nav aizpildīta pat puse budžeta vietu (7)

Foto no Pixabay.comFoto no Pixabay.com

Jaunajā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju programmā „Policijas darbs”, kurā tiek apmācīti policijas vecākie virsnieki, no 100 paredzētajām budžeta vietām šobrīd aizpildītas ir tikai 40. Tikmēr politiķu dienas kārtībā nerimst jautājums par Policijas akadēmijas atjaunošanu, pirmdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

Šajā mācību gadā jaunajā RSU programmā bija paredzēts uzņemt 100 studentus, taču pieteicās tikai 46. No viņiem seši jau ir atbiruši. RSU nav izprotams, kāpēc šī iespēja netiek izmantota, bet parādās jautājums par jaunas policijas augstskolas izveidi. “Mēs esam gatavi veidot uz RSU bāzes, tai skaitā uz Juridiskās fakultātes bāzes, tādu fakultāti, kur gatavotu darbiniekus tiesībsargājošām iestādēm pietiekoši plašā kontekstā – finanšu policija, militārā policija, pašvaldības policija, muitas policija,” stāsta RSU Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks.

Policijas akadēmiju likvidēja krīzes gados – 2010. gadā. Patlaban policija savu apmācības sistēmu pakārtojusi šā brīža realitātei, proti, pērk ārpakalpojumu. Tā kā policija regulāri tiek pelta par izmeklēšanas zemo kvalitāti, RSU jaunā profesionālā bakalaura studiju programma policijas vecāko virsnieku apmācībai tika izstrādāta pērn.”Šāda studiju programma nekur citur Latvijā nav. Tā ir unikāla, paredz četras specializācijas – kārtības policijas darbs, kriminālmeklēšanas policijas darbs, izmeklēšanas darbs un finanšu un ekonomisko noziegumu atklāšana,” skaidro RSU Juridiskās fakultātes dekāns.

Lai arī patlaban policistus izglīto RSU, Iekšlietu ministrija (IeM) kā ilgtermiņa risinājumu turpina izvērtēt iespēju izveidot jaunu policijas augstskolu. Tuvākajā laikā par šo jautājumu organizēs starpinstitūciju darba grupu. Viens gan jau šobrīd esot skaidrs – šāda augstskola būtu jāveido pēc kardināli jauniem principiem. “Tā vairs nav juristu sagatavošana, bet izglītība, kas balstītos uz policijas vecākā virsnieka apstiprināto profesijas standartu. Otrs – diskutēsim par pieprasījuma apjomu,” norāda IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Tikmēr atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs pieļauj – ja sistēmā nav cilvēku, tad arī nav ko sūtīt mācīties. “Trūkst, visticamāk, zemā atalgojuma dēļ. Manā skatījumā šī reforma, kas valsts pārvaldē tagad tiek veikta kopumā – samazināt darbinieku skaitu, bet palielināt algu, ir vienīgā izeja Valsts policijā,” uzskata Saeimas Aizsardzības un Iekšlietu komisijas vadītājs Ainars Latkovskis („Vienotība”). Politiķi norāda, ka IeM uzdevums, veidojot darba grupu, būs saprast, kāds varētu būt ilgtermiņa risinājums attiecībā uz policistu apmācību. Lai gan jau šobrīd ir skaidrs, ka specializētas augstskolas izveide, kas sagatavotu likumsargus izmeklēšanas iestādēm, nebūtu lēta, tā izmaksātu vairākus miljonus.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Prieks kam tie policisti ir vajadzigi/ Vienalga nekada labuma no viniem nav/

  2. Te pienāca Kinzulis - Atbildēt

    tad jau dakterus, ķirurgus varētu sagatavot miestnieku skolās – naži ir, griež… Pateicoties kādas tur Vienotības dāmītes ambīcijām Bauskas slimnīcas aizstājus invalīdus uz tilta dzenāja ar stekiem , tad noskatījās US filmu komēdiju – ”Policijas Akadēmija” un Latvijā poliču skolas vairs nav…Palika tikai Vienotības iedomības drupas…

  3. Projekta autoriem nav visai skaidrs: kādam jābūt izglītības saturam, lai gatavotu šos speciālistus. Piemēram, vai var būt izmeklētājs, kurš nav jurists? Vai iespējams mehāniski ieskaitīt bakalaura studiju programmā koledžas līmenī apgūtos studiju kursus? Jau 2009.gadā Iekšlietu ministrija deklarēja, ka savā laikā nepamatoti izveidotā Valsts policijas koledža (paralēli esošajai Latvijas Policijas akadēmijā) gatavos lieliskus izmeklētājus, operatīvos darbiniekus un citus speciālistus – kur tie ir? Kāpēc divreiz (2000. un 2002.gadā Iekšlietu ministrija aizliedza Latvijas Policijas akadēmijai atvērt studiju programmu iekšējās drošības specialitātēs, bet 2009.gadā likvidēja akadēmiju, pārmetot akadēmijai, ka tā negatavo šādus speciālistus? Apskatiet Iekšlietu ministrijas arhīvus!
    Salīdziniet Latvijas Policijas akadēmijas specializētās 1996.-2003.gada studiju programmas ar RSU esošo studiju programmu, tad kļūs saprotams, kāpēc šajā studiju programmā negrib studēt.
    Cik Valsts policijas un citu policijas institūciju amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm studē Valsts policijas koledžā un jaunajā RSU specializētajā studiju programmā un cik tādu amatpersonu studē citās Latvijas augstākās izglītības iestādēs, kuras īsteno juridiskās izglītības un radniecīgas studiju programmas? Kāpēc Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā robežsargu specialitātē sekmīgi īstenojas bakalaura un maģistra specializētas studiju programmas (izņemot izmeklētāju un operatīvo darbinieku sagatavošanu)?
    Vai vispār Iekšlietu ministrijā, t.s. Valsts policijā ir personāla profesionālās sagatavošanas un kvalifikācijas pilnveidošanas projekts?
    Kādā no ES valstīm ir analoga policijas personāla profesionālās sagatavošanas programma (kādu piedāvā projekta autori), kura bāzēta uz savas valsts izglītības sistēmu?

    • Laikam Jānis joprojām nevar aizmirst savas darba vietas zaudējumu likvidētajā LPA. Bet diemžēl ir virkne neprecizitātes Jūsu komentārā. Nav objektīvi salīdzināt LPA Komandējošā sastāva programmu ar RSU jaunizveidoto programmu, jo tām ir pavisam atšķirīga tematiskā joma. Tā bija unikālā LPA priekšrocība, ka viņa varēja izglītot policistus pēc jurista standarta, programmā adaptējot policijas specializācijas, kas šobrīd nav iespējams vairs, jo jurista profesiju standarts paredz 5 gadu studijas ar maģistra grāda ieguvi+ vēl jurista kvalifikācijas eksāmens. Mūžīgais jautājums-vai policistam vajag policista izglītību vai jurista izglītību? Kāpēc Jānis noklusē faktu, ka vairākkārt Valsts policija LPA bija norādījusi uz to, ka minētā studiju programma ir atrauta no reālās dzīves un darba policijā, ka iegūtās kompetences nav pietiekamas dienestam policijas dienestā. A tāpēc, ka katrai profesijai ir savs profesiju standarts un uz tā pamata izveidotā studiju programma. Tad, kad sistēma ir sakārtota un šāds standarts beidzot izveidots, šāda programma beidzot izveidota un tajā ir iekļauti policijas specifiskajām vajadzībām nepieciešamie studiju kursi, kurus docē Valsts policijas dienestā esošas pieredzējušas amatpersonas un citi nozares speciālisti (t.sk. operatīvā darba jomā un izmeklēšanā), tad atkal jau nāk Jānis, kurš kliedz, ka viss ir slikti!

      • Jānis uzstāda skaidrus jautājumus, uz kuriem Juris nevēlas atbildēt, jo tie atklāj lietas būtību, – kāpēc šobrīd policists Latvijā ir tukša vieta, vārds, skaņa bez nozīmes.

        • Kārtējais absurdais spriedums par tukšu skaņu. Iesaku iepazīties ar neatkarīgu pētnieku soc.aptaujām, kas pierāda visnotaļ augstus sabiedrības uzticības koeficientus. Tavuprāt par desmitiem miljonu radot jaunu Alma matter mēs šo skaņu pēkšņi radīsim??

  4. un neaizmirstiet par paši galveno – ekspertu sagatavošanu, ko gatavoja tikai Policijas akadēmija

Draugiem Facebook Twitter Google+