Speciālistu aizplūšana nav tikai medicīnas problēma, uzsver RSU rektors (Video) 0
Rīgas Stradiņa universitātes rektora Jāņa Gardovska komentārs par LTV raidījuma “de facto” 2014.gada 28.septembra sižetu “Ārsti ārzemēm par valsts naudu”
Atsaucoties uz Latvijas Televīzijas šī gada 28. septembra “de facto” sižetu par ārstiem, kas tiekot gatavoti ārzemēm par valsts naudu, vēlamies no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) puses uzsvērt, ka universitāte, sagatavojot topošos ārstus, izpilda valsts pasūtījumu, kas ir atbilstošs valstī nepieciešamajam ārstu skaitam. Līdz ar to tieši valsts, Veselības ministrijas personā, nosaka, cik un kādu specialitāšu ārsti ir jāsagatavo, labi orientējoties pamatstudiju absolventu statistikā un valsts nepieciešamībās. Rezidentūras vietu skaits tiek noteikts, katru gadu slēdzot līgumu starp Rīgas Stradiņa universitāti un Veselības ministriju, kas paredz, ka universitāte izpilda valsts pasūtījumu – sagatavo tik ārstu, cik valstij nepieciešams.
Starpība starp pamatstudiju absolventu skaitu un rezidentūras vietām nav jauna problēma – uz to ir norādījusi gan RSU, gan iepriekš arī paši žurnālisti. Jāatgādina, ka RSU nodrošina valsts noteikto vietu skaitu arī pamatstudijās, turklāt starpība starp pamatstudiju absolventu skaitu un rezidentūras vietām ir aptuveni 15%. Ir labi zināms, ka vairākās specialitātēs ārstu Latvijā trūkst, ja vien nefokusējamies uz Rīgu, kur atsevišķās nozarēs konkurence ir visai sīva. Reģionos savukārt ir ārstu deficīts.
Ikgadējais Ekonomikas ministrijas ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm apliecina, ka tieši veselības aprūpes un sociālās labklājības izglītības tematiskajā grupā ir zemākais bezdarba līmenis iedzīvotājiem ar augstāko izglītību. Ekonomikas ministrija uzsver novecošanās problemātiku, kas īpaši skar speciālistus arī veselības aprūpes jomā.
Problēmas saknes, kāpēc lielākā daļa jauniešu paliek Rīgā vai dodas uz rietumvalstīm, ir daudz dziļākas. Tās slēpjas valsts nespējā nodrošināt saviem augstākās klases speciālistiem atbilstošus darba apstākļus un attiecīgu atalgojumu, turklāt šāda problēma nav tikai medicīnā, bet vēl virknē specialitāšu.
Nav noslēpums, ka RSU piedāvātā izglītības kvalitāte nodrošina augstu pieprasījumu pēc mūsu universitātes absolventiem. Lai cik jaunie ārsti būtu gaidīti citu valstu klīnikās, mums ir žēl, ja jaunie speciālisti un kvalificēti kolēģi ir spiesti meklēt darbu ārzemēs. Ir viena būtiska nianse, kas jāapzinās gan žurnālistiem, gan dažādiem ekspertiem, gan lēmumu pieņēmējiem valdībā un ministrijās – brīva darbaspēka kustība ir viena no ES pamatbrīvībām. Mūsu rīcībā nav resursu, kā cilvēkus piespiest palikt mūsu valstī – jaunie speciālisti būs ieinteresēti palikt Latvijā, ja viņiem būs motivācija palikt. Medicīnas nozarē motivāciju var radīt stimuli jaunajiem speciālistiem reģionos, paaudžu nomaiņas mehānismi, jaunu pakalpojumu un specialitāšu attīstība, medicīnas pakalpojumu eksports, un visbeidzot – veselības aprūpes finansēšana nevis pēc pārpalikuma principa, bet atbilstoši sabiedrības vajadzībām.
