Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
14. februāris, 2016
Drukāt

RSU rektors nevēlas, lai tiek mazināts augstskolu skaits (7)

Foto-LETAFoto-LETA

Rīgas Stradiņa universitātes rektors profesors Jānis Gardovskis.

RSU rektors Jānis Gardovskis neuzskata, ka augstskolu skaitu būtu nepieciešams mazināt, vienlaikus var veidot par kopēju programmu veidošanu.

“Šis jautājums vienmēr gaisā kaut kur vibrē. Negribētu teikt, ka augstskolas būtu vienkārši jāaizver, bet varētu iet sadarbības virzienā, veidojot kopīgas programmas, kopīgu infrastruktūru. Kauņā, piemēram, ir izveidota Lietuvas Veselības zinātņu universitāte, apvienojot Kauņas Medicīnas universitāti un Lietuvas Veterināro akadēmiju,” sacīja rektors.

Gardovskis uzskata, ka šādi piemēri agrāk vai vēlāk arī Latvijā varētu tikt izskatīti, jo ir vērojams studentu skaita samazinājums un līdz ar to mazāku augstskolu pārvaldība kļūst sarežģītāka, tāpat ir dārgāk, ja katra augstskola attīsta savu infrastruktūru.

“Ir projekti savulaik iesniegti, par kuriem ceram uz Eiropas fondu atbalstu, tostarp par kopīgu dienesta viesnīcu izveidi, piemēram, ārzemju studentiem, kopīgu sportu zāļu izveidi. Atsevišķi tos veidot prasa ļoti lielas investīcijas,” teica Gardovskis.

Augstskolu kopējas sadarbības veidošana arī atkarīga no to vadības un tās elastības, cik lielā mērā tās gatavas sadarboties. “Šobrīd apstākļi ir tādi, kas veicina straujāku šī procesa attīstību. Pilnīgu iekļaušanu domāju, ka neviens negribēs, bet loģiskai sadarbībai – kopīgām studiju programmām, kopīgu doktorantūras studiju izveidei u.tml. – nav šķēršļu,” pauda rektors.

Gardovskis arī noraida to, ka augstskolas pašlaik nesadarbotos, piemēram, šobrīd RSU noslēgusi stratēģiskās partnerības līgumu ar Rīgas tehniskās universitāti (RTU), tiek vērtēti kopīgie pētnieciskie granti.

“Katra universitāte dod savu naudu, bet kolektīvām jābūt inovatīvām tēmām. Un ir pieteikušies 50 projekti, kas ir ļoti daudz. Mēs iepriekš domājām, ka būsim priecīgi, ja pieteiksies 10, mēs šo aktivitāti pat īpaši nestimulējām. Ar RTU rektoru Leonīdu Ribicki pārrunājot šos jautājumus, nonācām pie tā, ka jāsavieno viņu tehniskās zināšanas ar mūsu medicīnas zināšanām. Saliekot šīs zināšanas, varam veidot jaunus produktus, vieni paši mēs to nevarētu īstenot,” skaidroja rektors.

Ar iniciatīvu mazināt slēgt augstskolas savulaik klajā nācis bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kurš norādījis, ka skolu slēgšana novērsīs programmu dublēšanos un cels izglītības kvalitāti. Ķīļa centieni mazināt augstskolu skaitu gan saskārās ar lielu pretestību no izglītības sektora puses un rosinātās reformas netika īstenotas.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Tūlītēja reforma samazināt augstskolu skaitu Latvijā.

  2. Tās ir jākonsolidē! Tik mazai valstij tik daudz augstskolu??? Katrai sava administrācija un birokrātija un administratoru algas!! Katram sava sile!!

  3. jā, ir vajadzīga vēl viena RSU …. kur bijušiem čekistiem un citiem homosoveticus būtu kur piepelnīties ha hahaāā! 🙂

  4. Latvijas izglītības sistēmā joprojām turpinās izglītības reformēšana. To veic jau astoņpadsmitais izglītības ministrs pēc neatkarības atjaunošanas. Par izglītības sistēmu atbildīgas ir bijušas visas sava laika vadošās politiskās partijas: Latvijas ceļš – Andris Piebalgs, Jānis Vaivads, Jānis Gaigals; TB/LNNK – Māris Grinblats; Saimnieks – Juris Celmiņš; Tautas partija – Silva Golde, Māris Vītols, Kārlis Greiškalns; Latvijas Pirmā partija – Juris Radzevičs; Jaunais laiks – Kārlis Šadurskis, Inta Druviete; Zaļo zemnieku savienība – Baiba Rivža, Tatjana Koķe, Rolands Broks; Reformu partija – Roberts Ķīlis, Vjačeslavs Dombrovskis, no Vienotības – Ina Druviete, bezpartejiskā Vienotības virzītā – Mārīte Seile un tagad atkal K.Šadurskis.
    Samazinās skolēnu skaits, tiek slēgtas skolas, jo nav bērnu un jauniešu. Toties augstskolas un to izstrādātās studiju programmas aug kā sēnes pēc lietus. Par budžeta (nodokļu maksātāju) naudu izskolotā juriste ārzemēs strādā par pārdevēju, politologs noliktavā, bet skolotājs zemnieku laukos.
    Skolotāju algu jautājums tiek viļāts gadiem un atkal neskaidrība un nekā! Ir augstskolas kurās studē 200-250 studentu. Daži priecājas, ka R.Ķīlis sakustinājis „stāvošo dīķi”, bet sakustināts tas dzidrāks un skaidrāks netop, tieši otrādi –„sāk jau smakot”.
    Mērnieku laiki izglītības sistēmā turpinās, paliek jautājums – cik ilgi?

    • Skaits jasamazina, nosakot , cik studentu tiks uzņemti no vietējiem, Latvijas, iedzīvotājiem. Jābūt konkurencei jau pie iestāšanās augstskolā, nevis ar naudu, bet konkurējot ar zināšanām! Visas programmas, kuras gadiem vairo bezdarbniekus, samazināt vismaz uz pusi. Var jau saprast pedagogus, kuri vēlas mierīgi, bez stresa strādāt arī turpmāk, bet valsts virzībai tomēr jābūt politiķu rokās, no viņiem var tikt prasīta atbildība par valsts izaugsmi. Veselīga konkurence tikai palielinās speciālistu kvalitāti.

  5. Ķīlam, cik atceros, latviešu valoda arī bijusi liels apgrūtinājums. Samazinās augstskolu skaitu, nebūs vides, kur augt jaunajiem mācībspēkiem.

  6. Ne jau visas ir tiesīgas saukties par augstskolu -ja tajā studē ap 200 studentu – Latvijā ir “saražotas” kabatas (biznesa) augstskolas.

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+