Ekonomika
Bizness

RTU dizaina inkubators – ideju attīstības laboratorija0


Tik plašu sadarbību ar uzņēmējiem un iesaisti reālā biznesa inženiertehnisko problēmu risināšanā pagaidām izdevies attīstīt tikai RTU izveidotajā Dizaina fabrikā. Citās valstīs izveidotie analogi palikuši studentu apmācību līmenī.
Tik plašu sadarbību ar uzņēmējiem un iesaisti reālā biznesa inženiertehnisko problēmu risināšanā pagaidām izdevies attīstīt tikai RTU izveidotajā Dizaina fabrikā. Citās valstīs izveidotie analogi palikuši studentu apmācību līmenī.
Publicitātes foto

Ko darīt, ja uzņēmumam ir inženiertehniskā problēma vai jauna izgudrojuma vīzija? Labi, ja uzņēmums liels, tam droši vien ir sava attīstības laboratorija un izveidojusies sadarbība ar zinātniekiem. Bet ja tā nav vai arī ar pašu spēkiem nepietiek? Tad laiks doties pa jau diezgan daudzu uzņēmumu iestaigātu taciņu – uz Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabriku, vēstīts “Latvijas Avīzes” pielikumā “Latvijas Bizness”.

Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrika ir vieta, kur uz universitātes bāzes strādā studenti, zinātnieki, jaunuzņēmumi un jau izveidojušies uzņēmumi, veidojot jaunus produktus un apgūstot nepieciešamās prasmes uzņēmējdarbībā un jaunu produktu attīstībā. Faktiski šobrīd tā ir Latvijā lielākā ideju attīstības laboratorija.

Agrāk studenti varēja šīs praktiskās iemaņas apgūt praksēs uzņēmumos, taču šogad tirgus sagaida daudz labāk sagatavotus speciālistus un šīs zināšanas jāapgūst jau universitātes sienās.

Saprotot šo nepieciešamību, pirms četriem gadiem pašreizējā Dizaina fabrikas vadītāja Gunta Kuļikovska galvā dzima ideja par vietu, kurā studentiem darboties un apgūt praktiskās iemaņas. Tā izveidojās pagrabiņš Arhitektūras fakultātē, kas kļuva par Dizaina fabrikas šūpuli.

Dizaina fabrikas ideja gan nav radusies Latvijā. Pirmie to izdomājuši Ālto (Aalto) universitātē Helsinkos. Ideja bija uzbūvēt māju, kurā pieejamas modernās tehnoloģijas, ko brīvi varētu izmantot studenti.

Tā ir svarīga ideja – modernās tehnoloģijas atrodas nevis aiz atslēgas un tām var piekļūt, tikai saņemot atļauju, bet gan tās brīvi stāv – ej un lieto.

Tomēr Dizaina fabrika, kas izveidojusies RTU, ir spērusi soli tālāk nekā idejas radītāji. Ālto universitātes Dizaina fabrikas darbība nav gājusi tālāk par studentu apmācību darbībai ar modernām tehnoloģijām.

Arī citur kaimiņos – Kauņas Tehniskajā universitātē un Tallinas Tehnoloģiju universitātē – pagaidām tālāk nav iets. Arī citās Dizaina fabrikās, kuras atrodas vēl vairākās Eiropas valstīs, darbība aprobežojas ar universitātes sienām.

Tik plašu sadarbību ar uzņēmējiem un iesaisti reālā biznesa inženiertehnisko problēmu risināšanā pagaidām izdevies attīstīt tikai RTU.

Kā stāsta RTU Dizaina fabrikas koordinatore Līga Efeja, Dizaina fabrika savus partnerus uzņēmēju vidē meklē nevis pēc industrijas, bet gan pēc attieksmes – atvērtības un gatavības sadarboties.

Partneri tiek atrasti gan izstādēs un konferencēs, gan arī tieši uzrunājot un veidojot personiskos kontaktus. Un daudzi uzņēmumi atnāk paši, padzirdot par piedāvāto.

“Ja uzņēmums atnāk, tad svarīgākais jautājums, uz ko ir jāspēj atbildēt, ir – ko tieši vēlas darīt un kāpēc, proti, kādu problēmu paredzēts atrisināt ar plānoto uzlabojumu,” stāsta L. Efeja.

“Produkti un uzņēmumi ir tik dažādi, ka jebkura sadarbība sākas ar sarunu. Bieži vien tieši te izkristalizējas viena no vērtīgākajām sadarbības sastāvdaļām – mūsu konsultācija. Bieži vien uzņēmumiem nav līdz galam skaidrs, ko īsti grib izveidot un kāpēc, ir tikai neskaidra vīzija. Savukārt mūsu četros gados uzkrātā pieredze un veidotā metodoloģija ļauj šai vīzijai piešķirt konkrētākas aprises. Godīgi sakot, ja vīzija paredz tikai kaut kā jau esoša izveidošanu, tikai lētāk, tad tas nav īpaši interesanti. Mēs nodarbojamies ar pievienotās vērtības radīšanu un izaicinājumu pārvarēšanu. Ja sarunas rezultātā nonākam pie atziņas, ka mūsu sadarbība varētu būt produktīva, tad Dizaina fabrika veido savu piedāvājumu, kas ietver sevī darbu uzskaitījumu, termiņus un izmaksas. Ja izdodas vienoties par visiem aspektiem, sākas sadarbība.”

Dizaina fabrikas finansējumu veido gan ES dažādu atbalstu instrumentu izmantošana, gan dažādu pakalpojumu pārdošana uzņēmumiem, gan arī universitātes finansējums.

Darbs kūsā – vienlaikus šobrīd Dizaina fabrikā noris ap desmit dažādu atbalsta programmu pasākumu, kā arī vienlaikus aptuveni desmit dažādu sadarbības projektu ar uzņēmumiem.

Savukārt, runājot par projektiem, ar ko lepojas RTU Dizaina fabrika, ir sadarbība ar Latvijas kamaniņu sporta federāciju, kurai tika izveidoti t.s. pingvīni.

Runa ir par pirkstu uzlikām ar dzelkšņiem, kas palīdz sportistiem labāk atsperties starta brīdī.

Seulas olimpiskajās spēlēs šis Latvijas sportistiem izgatavotais, individuāli pielāgojamais un efektīvākais rīks izraisījis citu komandu interesi.

Vēl lepnumu rada arī nu jau vairāk nekā desmit jaunuzņēmumu, kas vai nu izveidojušies RTU DF, vai arī saņēmuši būtisku atbalstu – prototipu un pat pirmo komerciālo produktu radīšanā.

VĒRTĒJUMS: prot strādāt ar jaunuzņēmumiem

Atis Hermanis, “Hackmotion” tehniskais direktors: “Nonācām pie sadarbības ar RTU Dizaina fabriku, tāpēc ka Rīga patiesībā ir maza. “Hackmotion” viņi palīdzēja ar korpusa dizaina izstrādi un mehānisko daļu izveidi. Kopumā RTU Dizaina fabrikas priekšrocība ir modernas iekārtas un personāls, kas spēj ar tām darboties. Taču citi prototipēšanas uzņēmumi ir orientēti uz industriāliem mērogiem, bet Dizaina fabrikas priekšrocība ir iespēja to izmēģināt mazos mērogos. Pie citām priekšrocībām vēl varētu minēt viņu kontaktus ar vietējiem ražotājiem un spēju konsultēt – uzņēmumu attīstības sākuma stadijā tas ir ļoti svarīgi.”

PĀRKĀPUMA BŪTĪBA 

Sēkla

2014. gadā pašreizējais RTU Dizaina fabrikas vadītājs Guntis Kuļikovskis izvirza ideju, ka Rīgas Tehniskajā universitātē nepieciešama vieta, kur studentiem darboties un apgūt praktiskās iemaņas. Viss sākās vienkārši – ar skrūvgriežiem, zāģiem un līmlenti, taču ātri vien tika saprasta nepieciešamība pēc mūsdienīgiem risinājumiem – tobrīd ļoti aktuālajām 3D drukas ierīcēm, lāzergriežņiem, frēzēm u.c. ierīcēm. Sākotnējā ideja bija saistīta tieši ap prototipu veidošanu. Attīstības pirmā fāze – ­materiālās bāzes iegūšana un telpu pielāgošana – ilgst gandrīz divus gadus. Vieta – RTU studentu koncentrācijas pilsētiņā Ķīpsalā, taču līdzīgas laboratorijas vēlāk veidojas arī RTU fakultātēs, kas atrodas citur.

Vēl būtiski aspekti – atvērts plānojums, krāsains un aktīvs noformējums, pieredzējušāku studentu klātbūtne, kas ar konsultācijām palīdz jauniņajiem, formalitāšu samazinājums līdz minimumam.

Dīgšana

Domāšanas veida maiņa – inženierzinātnēm jābūt praktiskām un pielietojamām. Starpdisciplināra pieeja – dažādu RTU fakultāšu, kā arī dažādu augstskolu studentu sadarbība projektos. Dažādi studentu iesaistes pasākumi.

Četru pastāvēšanas gadu laikā izveidojusies vesela ekosistēma, kas veicina studentus praktiski pielietot un izmēģināt iegūtās teorētiskās zināšanas, tā sastāv no dažādām programmām un atbalsta instrumentiem. Viens no tādiem – “Climate Kick” – ES inovāciju un tehnoloģiju institūta programma klimata pārmaiņu novēršanas jomā, ko Latvijā īsteno RTU. Pastāv vēl vairāki citi atbalsta instrumenti. Metodoloģijas izveide, kā no idejas nonāk līdz gala risinājumam.

2014. gadā izveidojas arī “Demola Latvia” – kopīga RTU un LU platforma (atrodas turpat Dizaina fabrikā) studentu sadarbībai ar uzņēmumiem, kas piedāvā iesaistīt studentus uzņēmumu inženiertehnisko problēmu risināšanā.

Augļi

Daži RTU Dizaina fabrikas atpazīstamākie klienti un sadarbības partneri: “Grindeks”, “Brain Games”, “Hansa Matrix”, Latvijas Kamaniņu sporta federācija, “iRobot”, “MILZU!”, “MikroTik”.

Saistītie raksti

Atpazīstamākie jaunuzņēmumi, kas izveidojušies vai arī saņēmuši būtisku RTU Dizaina fabrikas atbalstu: “Winmill” (izveidojies RTU DF), “Plus Pedal” (atbalsts prototipēšanā un produkta radīšanā), “Hackmotion”, “EHO textile” (izveidojies RTU DF), “Cits Zars” (IdeaLAB pirmsinkubatora dalībnieki 2017. gadā), “Alina”, “Airdog”.

Studentu inovāciju procesu sākusi atbalstīt arī Izglītības un zinātnes ministrija. Izveidotas vairākas starpaugstskolu sadarbības programmas, kas atbalsta gan pavisam jaundibinātus uzņēmumus, gan arī tālākajās attīstības stadijās. Vairāki biznesa inkubatori.

Pakalpojumi uzņēmējiem – konsultācijas, prototipēšana, uzņēmumu iesaiste starptautiskās atbalsta programmās.

LA.lv