×
Mobilā versija
Brīdinājums -9.0°C
Diāna, Dina, Dins
Piektdiena, 23. februāris, 2018
2. februāris, 2018
Drukāt

Rubesa saskārusies ar nemitīgu pretdarbību no atsevišķu “RB Rail” padomes locekļu puses (8)

Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

Baiba Rubesa

Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa uzņēmuma vadībā saskārusies ar atsevišķu kompānijas padomes locekļu un patieso labuma guvēju pretdarbību “Rail Baltica” projekta pamatnostādnēm, piektdien preses konferencē sacīja Rubesa.

“Atsevišķi “RB Rail” padomes locekļi pieņem lēmumus, sēžot uz diviem krēsliem. Viņi vienlaikus ir gan “Rail Baltica” projekta akcionāri, gan ieviesēji un potenciālie piegādātāji. Nepārtraukti nācās saskarties ar iejaukšanos no augšas gan iepirkumu procesos, gan “RB Rail” valdes locekļu atlases procesā,” teica Rubesa.

Viņa norādīja, ka “RB Rail” padome pastāvīgi ir traucējusi valdei pieņemt efektīvus lēmumus. “Saprotu, ka “RB Rail” padomei uzņēmuma valde ir neērta izpildvara, jo nav pakļāvusies spiedienam un centusies nodrošināt efektīvu “Rail Baltica” projekta ieviešanu,” stāstīja Rubesa.

Viņa minēja, ka šogad ir jāpieņem vairāki būtiski lēmumi – būvprojektēšanas vadlīniju apstiprināšana kā atsauces dokuments visas “Rail Baltica” trases projektēšanai pēc vienotiem standartiem, par Lietuvā uzbūvētā 1435 milimetru sliežu platuma posma no Kauņas līdz Polijas-Lietuvas robežai uzlabošanas iespējām, kā arī infrastruktūras pārvaldības jautājums. Šie pētījumi un lēmumi īpaši interesē Lietuvu, uzsvēra “RB Rail” vadītāja.

Rubesa gan nevēlējās nosaukt konkrētus “RB Rail” padomes locekļus, kuri izdarījuši spiedienu, taču, jautāta, vai pretdarbība nākusi no Lietuvas pārstāvjiem, Rubesa sacīja, ka “par tādiem secinājumiem var rūpīgi padomāt. Taču jāatceras, ka arī Igaunijas puse “Rail Baltica” projektu vēlas ieviest savādāk, nekā paredz sākotnēji starp trim valstīm panāktā vienošanās.”

Rubesa norādīja, ka “RB Rail” valdes priekšsēdētājas amatu atstās tikai tad, ja par to vienbalsīgi nobalsos visi trīs akcionāri.

“RB Rail” vadītāja informēja, ka par ceturtdien, 1.februārī, notikušo akcionāru balsojumu tiks lemts nākamajā “RB Rail” padomes sēdē, kura paredzēta 22.martā.

Jautāta, vai viņa ir droša par Latvijas puses atbalstu padomes sēdē, Rubesa sacīja, ka “neviens ne par ko nav 100% pārliecināts, tomēr līdzšinējā darbā Latvijas puses atbalsts ir bijis noturīgs”.

Rubesa norādīja, ka pagaidām nav saņēmusi oficiālu paziņojumu par akcionāru sapulces balsojumu – viņai bijusi vienīgi 10 minūšu ilga neformāla saruna ar “RB Rail” padomes priekšsēdētāju, “Rail Baltic Estonia” valdes priekšsēdētāju Rīu Sillavi, kura netieši norādījusi uz akcionāru neapmierinātības iemesliem.

Viņa sacīja, ka atsevišķi “RB Rail” padomes locekļi vēlējušies saņemt specifiskus iepirkumu tehniskos noteikumus par specifiskiem objektiem. “Šie padomes locekļi labi apzinās pretrunas šajos jautājumos. Ietekmēšanas mēģinājumi nav aizmuguriski, tā ir kārtība, kādā notiek komunikācija starp padomi un valdi,” teica Rubesa, atzīstot, ka viņas rīcībā nav tādu materiālu, ar kuriem varētu vērsties tiesībsargājošajās iestādēs.

Tāpat Rubesa piebilda, ka jau 2017.gada novembrī informēja “RB Rail” padomi par to, ka starp uzņēmuma valdi un padomi valda liela neuzticība. “Kamēr tas netiks atrisināts, projektam neklāsies viegli,” uzsvēra uzņēmuma vadītāja.

Rubesa sacīja, ka patlaban valstis ir sākušas cīņu par Eiropas Savienības finansējuma saņemšanu un to, cik lielu daļu no tā kura valsts saņems. “Latvija un Lietuva patlaban ļoti konkurē loģistikas jomā. Attiecībā uz “Rail Baltica” projektu šķiet, ka Lietuvā ir citi spēlētāji, kuru ietekme uz projektu ir lielāka nekā akcionāriem,” viņa teica.

“Es apzinos, ka dažu akcionāru neuzticības izteikšanas pamats ir mana iniciatīva nodrošināt maksimāli efektīvu projekta vadības un koordinēšanas vienību, pārskatot līdzšinējo projekta ieviešanas struktūru, un manis izteiktais piedāvājums par augsti integrētas projekta ieviešanas organizācijas modeli, ko pieprasīja arī Eiropas Komisijas Eiropas Savienības Transporta un mobilitātes ģenerāldirektorāts (DG MOVE). Līgums starp oficiālajiem projekta labuma guvējiem – triju Baltijas valstu ministrijām – par šādas projekta īstenošanas organizēšanu ir priekšnoteikums nākamā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility jeb CEF) līdzfinansējuma līguma parakstīšanai. Tas nozīmētu, ka mums būtu viena projekta ieviesēja organizācija trijās Baltijas valstīs, kā tas tika paredzēts līdz ar kopuzņēmuma dibināšanu 2014.gadā. Tas nozīmētu mazākus administratīvos izdevumus un iespēju efektīvi izmantot pieejamo Baltijas un starptautisko ekspertīzi,” piebilda Rubesa.

Jau ziņots, ka 1.februārī notikušajā “RB Rail” akcionāru sapulcē Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsoja par Rubesas atstādināšanu, bet Latvijas pārstāvis, “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) vadītājs Andris Linužs balsojumā atturējās.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka lēmums attiecībā uz valdes priekšsēdētājas amatu vēl jāpieņem uzņēmuma padomei. Taujāts par akcionāru no pārējām Baltijas valstīm lēmumu, ministrs norādīja, ka Igaunijas un Lietuvas puses savus lēmumus skaidro ar neapmierinātību ar Rubesas darbu un citādāku redzējumu par uzņēmuma darbību.

Taujāts, vai Rubesas atstādināšanas gadījumā tiks meklēts jauns vadītājs, Augulis skaidroja, ka vadītāja atstādināšana ir precedents un šādā situācijā uzņēmumam būtu jālemj, vai to turpināt vadīt esošajiem trīs valdes locekļiem vai meklēt jaunu vadītāju.

Vaicāts, vai Latvijas pārstāvja izvēle balsojumā atturēties, nevis balsot “pret” varētu liecināt par pietiekoša atbalsta nesniegšanu Rubesai no mūsu pašu valsts puses, Augulis to stingri noliedza.

EDzL pārstāvji skaidroja, ka padome Rubesu nevar vienkārši atcelt no amata ar balsu vairākumu – ņemot vērā, ka “RB Rail” ir trīs valstu kopuzņēmums, valstīm ir jāvienojas par kādu kompromisu.

Rubesa par “RB Rail” valdes priekšsēdētāju tika iecelta 2015.gada oktobrī. Viņas pilnvaru termiņš beidzas 2018.gada oktobrī.

“RB Rail” akcionāri ir uzņēmumi “Lietuvos geležinkeliai”, EDzL un “Rail Baltic Estonia”.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Kad pati zog to jau nemana. Kad pastumj malā un bļauj ka citi zog. Zaglis paliek zaglis un pašiem gadiem cik sazagusi. Konfiscēt sazagto un padzīt no kur nākusi.

  2. Ko nu taisnojas Tantukam vienmēr paticis ar svešu naudu pašiverēt

  3. Un Rubesa nekādi nevarēja saprast, ka, ja tā notiek, tad viņa kaut ko dara ne visai pareizi. Atšķirībā no Latvijas, kaimiņi savu naudu, laikam, negrib mētāt pa labi un pa kreisi. Un viņai vien ir vienīgais pareizais viedoklis
    Diemžēl, arī, arī pats ar interesi vēroju, kā šī rubesošana beigsies. Te nu ir rezultāts.

  4. Maskava dara visu lai šis projekts izgāztos.

  5. Что ни латыш на руководящей должности, то вор! Это уже становится аксиомой! Atbildēt

    vot tak!

    • šmucspainim inteliģenta ādā Atbildēt

      Ja tu, grafist, būtu pie siles, visticamāk, tu ar’ zagtu! Bet tu neesi pie siles. Un nebūsi. Tāpēc turpini vien demonstrēt pasaulei savu strauji progresējošo marasmu, krietni sapiparotu ar mātes vārdiem. Vai atceries, bij tāds termins – bivšij inteļigentnij čelovek – akurāt kā radīts tev …

  6. Bet kā tad jūs domājat, tur taču apgrozīsies simtiem miljonu eiro un padomes locekļi arī grib tikt pie lielākas siles. Acīmredzot, Rubesa pagaidām to nepieļauj. Šiem iepirkumiem jau uzreiz ir jābūt valstu KNAB kontrolē.

  7. 400 tūkstoši “komunikācijas stratēģijai”, nez, bija ļauno ienaidnieku pretdarbība, vai pašas Rubesas ideja?

    Komunikāciju stratēģiju var ietilpināt vienā A4 lapā, bet, protams, projektam bez ekonomiskā pamatojuma (tam izsludināts atsevišķs konkurss) vajadzīgs vairāk ūdens, bet vienalga, ne jau 400 tūkstošu vērts, turklāt tas vēl nav pats PR, tikai PR teorija.

Draugiem Facebook Twitter Google+