“Ručs un Norie” iekaro pasauli; Maskavā atklāj kinofestivālu 2
Ināras Kolmanes dokumentālā filma “Ručs un Norie” ceļo pa pasauli – nupat pabijusi Eiropā un Singapūrā, 19. maijā atklās filmu festivālu Maskavā (Krievija) un kā vienīgā tiks rādīta arī otrreiz, LA.lv pavēstīja Nacionālā kinocentra speciāliste Kristīne Matīsa.
Maskavas starptautiskajā dokumentālo filmu festivālā “DOKer” (19.-25.maijs) “Ručs un Norie” pretendē uz balvu galvenajā konkursā starp citām dokumentālajām filmām no visas pasaules un ir izvēlēta kā festivāla atklāšanas filma 19. maijā, pavēstīja Matīsa. 23. maijā tai būs otrs seanss.
Nupat filma pārstāvēja Latviju 26. Eiropas Savienības filmu festivālā Singapūrā, kura programma veidota, izvēloties no katras ES valsts vienu savā valstī augstu novērtētu filmu. Pēc seansa izrādīšanas pilnā zālē izskanēja daudzi pateicības un atzinības vārdi no singapūriešiem un vēstules arī FaceBook ar jautājumu, kā var iegādāties filmas DVD. Filma īpaši tika izcelta arī vietējos medijos, gan iekļaujoties speciālās žurnālistu filmu izlasēs, gan ar krāšņām filmas fotogrāfijām ilustrējot visu festivāla programmu.
Atgriežoties no nesenās filmas tūres Eiropā (Belģijā, Nīderlandē, Vācijā un Luksemburgā), režisore Ināra Kolmane stāsta: “Luksemburgas Sinematēkā, kur demonstrē labākās Eiropas filmas augstā tehniskā kvalitātē, es jautāju izrādīšanas organizētājiem – uz kādas filmas seansu stāv tā garā rinda? – Uz jūsējo!”
Kritiķu atzītais un publikas iemīlētais stāsts par suitu sievas Ruču un japāņu studentes Norie aizkustinošo draudzību Latvijā kļuva par 2015. gada godalgotāko filmu un ieguva četras balvas Nacionālajā filmu festivālā “Lielais Kristaps”, kā arī saņēma Latvijas sabiedrisko mediju gada balvu “Kilograms kultūras 2015” kino kategorijā.
Filma Ručs un Norie ir stāsts par divu eksotisku pasauļu sastapšanos, kas uzšķiļ pārsteidzošu emocionālu un dvēselisku radniecību. Antropoloģijas studente Norie Tsuruta no Japānas ierodas Latvijā, lai pētītu un rakstītu savu maģistra darbu par suitu novadu. Te viņa satiek vienu no vecākajām suitu sievām Mariju Steimani, sauktu par Ruču, kura nezina ne vārda angliski, toties dzied. Norie iemācās latviešu valodu, un antropoloģijas interese pamazām pārvēršas patiesā gara tuvībā, kas neapdziest pat tad, kad Norie spiesta atgriezties Japānā. Turpmāk Latvija un Japāna ir saistīta ar neredzamu un ļoti personisku pavedienu – Ručs raizējas par Norie “tur tālumā”, bet Norie sauc Ruču par savu Latvijas vecmāmiņu un vēlas atgriezties.
