Ekonomika
Nauda

Rudens bankām nesīs pārmaiņas 16

Foto – Ieva Čīka/LETA

Ja tu esi bijis atkarīgais, bet tagad tev atņemta adata un atkarību izraisošā viela, tad paģiras ir neizbēgamas. Latvijas banku sistēma jeb, precīzāk, tās daļa, kas nodarbojās ar nerezidentu apkalpošanu, šobrīd pārdzīvo tieši šādas paģiras, ko izraisījusi Krievijas naudas adatas atņemšana. Tās ir “ABLV Bank” krīzes sekas un kopš tā laika pasludinātā valsts politika nerezidentu noguldījumu krasai samazināšanai.

Tas nenāca pēkšņi

Nevar gan teikt, ka adatas atņemšana bija tik pēkšņa. Patiesību sakot, prasību līmenis pret bankām sāka pieaugt jau apmēram pirms 15 gadiem, kad ASV izveidoja Finanšu ministrijas struktūrvienību “FinCEN”, kas nodarbojas ar naudas atmazgāšanas apkarošanu. “Jau pirms pieciem, nē, patiesībā vismaz desmit gadiem bija skaidrs, ka banku bizness, kas balstīts uz ārvalstu, pārsvarā ASV dolāru, transakciju apkalpošanu, nespējot pietiekami pārbaudīt ne šīs naudas izcelsmi, ne to, kurp tā aizplūst, nav ilgtspējīgs,” saka “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Neskatoties uz šo viedokli, nerezidentu naudas bizness turpināja katru gadu augt, savu maksimumu sasniedzot 2015. gadā, kad nerezidentu noguldījumu apjoms Latvijas bankās pārsniedza vietējo noguldījumu apjomu – 12,4 miljardi nerezidentu eiro pret 10,8 miljardiem vietējo eiro. Ņemot vērā, ka nerezidentu noguldījumi pārsvarā bija kontu atlikumi, kas palika pēc naudas izplūšanas caur Latvijas bankām, tad summas, kas plūda cauri Latvijai, bija simtiem miljardu eiro.

“Pasaule pa šiem gadiem ir neatgriezeniski izmainījusies – izveidojās “FinCEN”, sāka pastiprināties prasības par transakciju monitoringu, naudas izcelsmi, par patiesā labuma guvēju noskaidrošanu – spēles noteikumi sāka mainīties. Tas, ka šīs pārmaiņas novedīs pie tā, ka tradicionālais transakciju bizness kļūs neiespējams, bija skaidrs daudziem. Vienkārši dažiem varbūt likās, ka vēl ir laiks, citiem likās, ka varbūt jāstrādā līdz beigām un tad varbūt jāiziet no biznesa. Lai kā būtu – pārmaiņas nebija pietiekami ātras,” spriež R. Idelsons.

“Pelēkajā plauktiņā”

Diemžēl nebija gan – gan bankas, gan valsts uzraudzības sistēma uzskatīja, ka pietiks laika pakāpeniskām pārmaiņām un uzlabojumu ieviešanai, taču “FinCEN” iznīcinošais ziņojums par “ABLV Bank” šī gada 13. februārī, apvainojot to naudas atmazgāšanā un korupcijā, pāršķīra jaunu lappusi Latvijas banku sistēmā. Kāda tā ir?

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš saka: “Valdība nosūtījusi skaidru signālu par to, ka postpadomju telpas klientūra Latvijā vairs nav gaidīta un tai jāsāk evakuēties no mūsu bankām. Kā valdības politisks mērķis noteikts 5% slieksnis riskantiem nerezidentu, īpaši no NVS valstīm, noguldījumiem Latvijā – tas ir ļoti spēcīgs signāls pasaulei. Un tas ir ļoti labi – ir skaidri pateikts, ka valsts politika pret šo klientūru ir un būs negatīva. Jāsaprot arī valdības pozīcija, proti, tas, kāpēc valdība tik negatīvi skatās uz šo jautājumu – skaidrs, ka mums no postpadomju nerezidentu noguldījumu apkalpošanas biznesa nav bijuši tikai pozitīvi rezultāti – nodarbinātība un nodokļi, bet arī ļoti daudz mīnusu – pirmkārt, jau Latvijas reputācija kā naudas atmazgāšanas leiputrijai neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav patiesība. Pamatā šim uzskatam ir tas, ka iepriekšējos gados caur Latviju ir plūduši tik lieli ASV dolāru resursi, kas ir pilnīgi neadekvāti Latvijas ekonomikai – pēc dažādiem aprēķiniem, līdz pat 1% no kopējā apgrozībā esošajiem dolāru resursiem pasaulē. Tas ir ļoti daudz – simtiem miljardu gadā. Nav jābūt gaišreģim, lai pateiktu, ka tik neliela valsts kā Latvija ar tik ierobežotām kontroles iespējām, kādas tai ir, nespēj izkontrolēt – diez vai spējam kontrolēt pat simto daļu. Turklāt biznesa īpatnība bija tāda, ka šī nauda jau nepalika Latvijā – gandrīz visa šī nauda bija pieprasījuma depozīti, proti, nauda uzkavējās Latvijā vienu nakti. Un tā no dienas uz dienu. No šī dolāru transakciju biznesa cietusi gan valsts, gan arī pašas bankas.”

R. Idelsons vērtē, ka “ABLV Bank” skandāla radītais trieciens Latvijas imidžam ir profesionālajā vidē – korespondējošās bankas, brokeri u. c. sadarbības partneri ir ielikuši Latviju tādā kā “pelēkajā plauktiņā”, sak, paskatīsimies, kas notiks tālāk. No otras puses, klientu acīs notikušais drīzāk ir pozitīvs signāls, ka sākušās pārmaiņas, parādījusies “gaisma tuneļa galā”. Galu galā – pelēkajā plauktiņā mēs nonācām ne vakar un ne aizvakar, bet jau krietnus gadus iepriekš.

Ģeopolitikas upuri

Kāds “Latvijas Avīzes” avots banku sistēmā, kas nevēlējās atklāt savu vārdu, saka, ka visā notikušajā milzīga loma ir ģeopolitikai, proti, ASV un Krievijas attiecībām. “Mēs esam šīs frontes pirmajās līnijās. Dabiski, ka ASV un NATO ir neapmierinātas, ja Krievijai varētu būt zināma kontrole pār frontes pirmo līniju, jo mēs sēžam uz Krievijas naudas adatas, varbūt pieņemam Krievijai labvēlīgus lēmumus, lai šis bizness varētu turpināties.” Turklāt mēs neesot vienīgie – arī Kiprai, Maltai, Čehijai doti skaidri signāli, arī tur notiek NVS valstu klientu kontu slēgšana.

“Atbilde uz to, kāpēc mūs sit vairāk nekā pārējos – tādēļ, ka mūsu finanšu sistēmā šo aizdomīgo klientu relatīvos, nevis absolūtos skaitļos ir ļoti daudz. Tas rada priekšstatu, ka mēs esam ievainojamāki nekā, piemēram, tāda pazīstama NVS klientu kapitāla osta kā Lielbritānija, kurai, starp citu, nodots pilnīgi tāds pats ziņojums – ka jārisina jautājums ar Krievijas oligarhu naudu. Pirms pusgada Lielbritānija pieņēma likumu, ka ar zināmu aktīvu apjomu klientam jāpierāda, ka viņa naudai ir legāla izcelsme, pretējā gadījumā tā tiek konfiscēta.

Jāsaprot, ka visa publiskā komunikācija šobrīd notiek, atskatoties uz Eiropas Padomes terorisma finansēšanas un naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumu izvērtēšanas padomes (MONEYVAL) Latvijas izvērtēšanas gala ziņojumu, kas gaidāms septembrī. Latvija kā valsts ir ieinteresēta, lai šis ziņojums būtu objektīvs, taču nebūtu pārmērīgi negatīvs, kam varētu būt ilgtermiņa negatīvas sekas. Tādēļ tas, ko saka premjers, finanšu ministrs un FKTK vadītājs, jāvērtē arī šajā kontekstā,” saka “LA” avots.

Nerezidentu bankas – šaurā bezizejā

Visām nerezidentu biznesā iesaistītajām bankām līdz 30. jūnijam bija jāiesniedz tālākās darbības plāni, kurus FKTK sola izvērtēt līdz septembra beigām. Taču jau šobrīd P. Putniņš prognozē, ka notiks atteikšanās no nerezidentu banku jēdziena kā tāda: “Visas bankas, kas paliks Latvijas tirgū, būs Latvijas komercbankas. Lielākā atšķirība bija tā, ka nerezidentu bankas tika vērtētas kā īpaši riskantas, tādēļ FKTK šīm bankām izvirzīja papildu kapitāla un likviditātes prasības. Latvijas banku sistēmas pamata tirgi – Latvija, Baltijas valstis, Eiropas ekonomiskā zona, Eiropas Savienība, OECD valstis. Darbību citos reģionos mēs pagaidām neiedrošināsim. Termins “nerezidenti” Latvijas banku sistēmā ir jāaizmirst.”

Lai gan desmit Latvijas nerezidentu banku nākotnes plāni vēl tiek izvērtēti, nav grūti izsecināt, ka daudzas no tām ir sarežģītā situācijā. Lai konkurētu vietējā tirgū, bankām ir jābūt zināmam pakalpojumu spektram. Šī pakalpojumu spektra nodrošināšana saistīta ar izmaksām. Izmaksas iespējams nosegt tikai tad, ja ir zināms klientu skaits, pretējā gadījumā ieņēmumi nesegs izmaksas un šāda vietējo klientu skaita nerezidentu bankām nav. Orientācija uz privātbanku sektoru, proti, atsevišķu bagātu privātpersonu apkalpošanu, ja šie klienti ir no NVS valstīm, rada visus tos pašus riskus, kādus radīja “ABLV Bank” un Trasta komercbankas darbība, turklāt šiem klientiem Latvijas valsts ir nosūtījusi vēstījumu: “Jūs te neesat gaidīti.” Konkurēt par Eiropas un ārpus Eiropas valstu klientiem nāksies ar bankām, kas šajos tirgos strādā jau ilgus gadus. Vēl paliek iespēja pārvērsties par šaurām nišas bankām, kas apkalpo tikai noteikta veida jomas, piemēram, norēķinus internetā.

Ārvalstnieki Latvijā paliks tik un tā

“Baltic International Bank” valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats ir optimistisks un uzskata, ka ārvalstnieku loma Latvijas ekonomikā paliks ievērojama – no 50 lielākajiem Latvijas uzņēmumiem vairāk nekā puse jeb 58% ir ārvalstnieku īpašumā, un ārvalstu investīcijas valstī ir un paliks būtisks Latvijas ekonomikas attīstības priekšnoteikums. “Ja investīcijas ir veiktas atbildīgi, ar mērķi veidot pievienoto vērtību, radīt darba vietas, ieguldījumu ekonomikas attīstībā, tad tas, vai investīcijas nāk no Krievijas vai citām valstīm, manuprāt, ir sekundārs jautājums. “Baltic International Bank” pieņēma un sāka īstenot jaunu, uz kapitāla pārvaldīšanu un ilgtspējīgām investīcijām vērstu darbības stratēģiju jau samērā sen – 2016. gada rudenī. Ārvalstu klienti, uz kuriem mēs fokusējamies, ir Baltijas valstu, Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstu klienti. Nereti arī NVS valstu izcelsmes uzņēmējiem pieder uzņēmumi Eiropā vai Lielbritānijā, šie uzņēmēji dzīvo pēc Eiropas valstu principiem un vērtībām, un varētu teikt, ka, gan no biznesa, gan personiskās perspektīvas raugoties, ir asimilējušies Eiropas un EEZ atklātības un godīguma principos.”

Jebkurā gadījumā – rudens nesīs pārmaiņas banku sistēmā. “Latvijai paveicās – ņemot vērā, ka globālais ekonomiskais fons Latvijai ir ļoti labvēlīgs – mēs joprojām apgūstam Eiropas naudu, ES ekonomika lēni atkopjas un pieprasījums tajā pieaug – smagu seku nebūs, kaut gan varēja būt. Situācija ir līdzīga tam, kā, izejot no mājām, mūs pārsteidz lietus. Mēs varam raudāt, ka viss cauri un darbs šodien nebūs iespējams. Vai arī varam paņemt lietussargu un doties savās darīšanās – varbūt slapji, tomēr savu darbu mēs padarīsim. Man labāk patīk otrs variants,” saka R. Idelsons.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv