Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. oktobris, 2015
Drukāt

Rudens kamermūzikas festivālu noslēgs programma “Bahs un latvieši” (1)

Matīsa Markovska fotoMatīsa Markovska foto

Rudens kamermūzikas festivāla noslēgumā 16. oktobrī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā Latvijas Radio kora grupa un Sinfonietta Rīga diriģenta Kaspara Putniņa vadībā atskaņos programmu “Bahs un latvieši”, portālam LA.lv pastāstīja “Latvijas Koncerti” sabiedrisko attiecību speciāliste Rinta Bružēvica.

Koncerta programmā dzirdēsim Johana Sebastiāna Baha motetes “Nāc, Jēzu, nāc” (Komm, Jesu, komm) un “Jēzus, mans prieks” (Jesu meine Freude); Mārtiņa Viļuma “Aizsapņu saule”, Rutas Paideres “Sens vējš”, Jāņa Petraškeviča Arbōs II un Gustava Fridrihsona “Dead end”.

Kaspars Putniņš: “Pēdējos gadsimtus vokālinstrumentālajā mūzikā nostabilizējusies tradīcija instrumentu un balsu grupas pretstatīt jeb instrumenti parasti veido pavadījumu balsīm vai otrādi. Baha mūzika šeit izvēlēta tāpēc, ka šāds integrēts priekšstats par balsu un instrumentu attiecībām beidza pastāvēt līdz ar vēlīnā baroka laiku. Agrāk, sevišķi skaidri tas bija vērojams 16. gadsimta Venēcijas autoru Klaudio Monteverdi, Andrea un Džovanni Gabrieli u.c. partitūrās, jēdziens “koris” nebūt nenozīmēja, ka iesaistīti tikai dziedātāji. Parasti tās bija jauktas dziedātāju un instrumentu grupas. Arī Baha mūzikā kora partijas var dublēt ar instrumentiem pat tad, ja partitūrā tā nav norādīts. Ruta Paidere, Jānis Pertaškevičs un Mārtiņs Viļums mēģinās saliedēt Sinfonietta Rīga un Radio kora grupas dziedātājus šādā integrētā, vienotā ansamblī, bet skaņdarbu saturs ir autoru brīvi izvēlēts “sarunai” ar Baha klasisko, simboliem un būtiskām atziņām bagāto mūziku.”

Ruta Paidere: “”Sens vējš” ir verbāls motīvs, kurš man palika prātā pēc kāda Ingas Ābeles romāna izlasīšanas. Šo vārdu savienojuma vienkāršība un vienlaikus poētiskais spēks bija izšķirošs kompozīcijas risināšanā. Vējam ir simboliska nozīme daudzu seno tautu mitoloģijās, kurās tas raksturots kā zemes elpa jeb elpa vispār. Hindu tradīcijā tas savieno neredzamo telpu starp debesīm un zemi, un ir tikpat bezgalīgs elements kā laiks.
Mana kompozīcija visā visumā balstās uz vienas centrālas harmonijas, kuras elementi tiek vai nu izcelti vai arī nogrimst fonā. Crescendo un diminuendo līniju strikta polifonija strukturē un vada šo procesu. Savukārt tekstā izmantoti četri vārdi, kas dažādu tautu valodās un dažādās semantiskās krāsās nozīmē – vējš.”

Jānis Petraškevičs: “Skaņdarba “Arbōs II” idejiskais sākumpunkts, līdzīgi kā manā šogad sarakstītajā “Arbōs I” birbīnei solo, bija koka tēls kā organiska augšanas procesa metafora. Šūnām (arhetipiskiem skaniskiem elementiem) vairojoties un transformējoties, no vienkāršākiem organismiem veidojas sarežģītākas struktūras. Šajā mūzikā neatklājas pilnbrieds: vērojums kavējas pie augšanas procesa sākotnējām, trauslajām stadijām. Skaņdarba formai piemīt kompaktums un nenoslēgtība, jo muzikālais process izgaist brīdī, kad apritējis viens spirālveida attīstības cikls. Skaņdarbs ir bez teksta, taču izmantoju atsevišķas zilbes un fonēmas, kam vairāk ir tembrāla nekā saturiska nozīme.”

Par skaņdarba “Dead End” (Alas, I am undone) (“Bezizeja” (Ak vai, esmu pazudis) divpadsmit balsīm, klarnetei, mežragam, vijolei, altam un kontrabasam epigrāfu Gustavs ņēmis arhiromantiķa Novālisa rindas “Kurp ejam? – Allaž uz mājām”, kam atbild paradoksālais franču intelektuālis Pols Valerī ar repliku “No kurienes tu atgriezies”. Tekstam komponists izmantojis pantu no tradicionālas angļu laupītājdziesmas.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Iesaku Kasparam Putniņam nestāstīt muļķības un iet pamācīties. Kaut vai uz mūsu konservatoriju.

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+