Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
11. novembris, 2013
Drukāt

Rudens krāsu paletē – kuriem kokiem un krūmiem pati lepnākā lapu rota? (1)

Cornus_flor

Parastais parūkkoks ‘Royal Purple’

Šoruden ilgi varējām tīksmināties par košajām lapu krāsām. Un priecātos vēl, ja pēdējo krāšņumu no zariem nenoplēstu vētra, kas nupat brāzās pāri Latvijai. Kuriem kokiem un krūmiem tad ir pati lepnākā lapu rota? Par to – šajā rakstā un Nacionālā Botāniskā dārza direktora ANDREJA SVILĀNA izveidotajā tabulā.

Mūsu ziemeļnieciskā klimata zonā dabā tomēr ir salīdzinoši mazāk rudens krāsu nekā citos mērenā klimata apgabalos. Protams, var ieraudzīt pa kādai sārtai vietējai kļavai vai Eiropas segliņam, bet dominējošā ir dzeltenā krāsa, kas labi kontrastē ar priežu un egļu zaļumu. Droši vien tāpēc ainavisti, dendrologi, dārzkopji aizvien meklē un atrod interesantus, izturīgus kokus un krūmus, kas gan pavasarī, gan rudenī būtu krāsām bagātāki, ar lielāku formu dažādību un labi augtu mūsu klimatā.

Pie mums var audzēt arī daudzus izcili dekoratīvus kokaugus, kuru augļi lietojami pārtikā. Tāda ir, piemēram, milteņu mellene, tāpat vairoga zilene, kam izveidots daudz šķirņu ar garšīgām un veselīgām ogām, kas pie mums iedēvētas par krūmellenēm. To lapas rudenī krāsojas spilgti sarkanos toņos. Šo stādījumu dekorativitāti var pastiprināt, kombinējot tos ar dažādu sugu un šķirņu vasarzaļajiem rododendriem (dzelteno, Šlipenbaha, Japānas), kam ir līdzīgas prasības augšanas apstākļu ziņā. Ēdamas ogas ir arī parastās ievas hibrīdajai šķirnei ‘Novosibirska’, kuras lapas krāsojas tumšā bordo krāsā jau jūlijā un tādas saglabājas līdz vēlam rudenim.

Lielākām platībām īpašu emocionalitāti un noskaņu var piešķirt krāšņie Amerikas ozoli (purva, sarkanais, šarlaksarkanais) un dažādas lapegles (Ledebūra, Kuriļu, Japānas, Amerikas) – šiem kokiem ir arī laba ekoloģiskā saderība. Sevišķu akcentu lielos dārzos un parkos varētu dot divdaivu ginks, tāpat zīdkoki. Ne mazāk interesantas ir no Kaukāza atvestās pterokārijas (īpaši ošlapu pterokārija), kas izceļas ar īpatnējām augļkopām un lapu formu, tāpat Amerikas tulpju koks. Kur nu vēl noslēpumainās magnolijas! Japāniskās Kobus vai Lebnera magnolijas un to šķirnes, tāpat trīsvainaglapu (lietussarga) magnolija no Ziemeļamerikas rada sajūsmu no pavasara līdz rudenim. Nelielās teritorijās varētu stādīt arī zvaigžņu magnolijas šķirnes vai Zībolda magnoliju, kas garos un siltos rudeņos mēdz ziedēt atkārtoti.

Vienaldzīgu neatstāj arī skaistules kļavas (sarkanā, cukura, sudraba), kas agri pavasarī dod gardas sulas. Mazos dārzos un stipri aizsargātās vietās var mēģināt pieradināt arī ažūro un krāsaino lapu kļavas (Japānas, vēdekļa, Korejas) no Tālajiem Austrumiem

Visiem dārziem piemērotas hortenzijas (kokveida, skarainā, robainā, ozollapu) un to šķirnes, kas priecē no ziedēšanas sākuma līdz vēlam rudenim. Hortenzijas var audzēt draudzīgā kompānijā ar Floridas vai Japānas grimoņiem.

Mazos dārzos krāsaino lapu un auga gaisīgā vainaga dēļ iecienīti parūkkoki un to šķirnes, aizvien populārākas kļūst īpatnējās burvjulazdas, kurām rudenī skaisti krāsojas lapas, bet, kad to nav, raisās ziedi. Virdžīnijas burvjulazda uzzied jau vēlu rudenī.

ANDREJA SVILĀNA izveidotā tabula

UZZIŅA


Lapu krāsošanās intensitāte ik rudeni var būt atšķirīga – to nosaka gan auga fizioloģiskais stāvoklis, gan temperatūras pazemināšanās amplitūda un straujums. Kā saka dendrologs, Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns: –Lapu krāsas toni ne vienmēr ir iespējams pasūtināt –pat tad, ja piemaksā…

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Paldies par bagātīgo informāciju!
    Šogad priecājos par burvīgo vasaru un krāšņlapaino rudeni. Kad daba mūs tā priecē – tad dzimst jaunas cerības un sapņi.

Draugiem Facebook Twitter Google+