Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
27. jūnijs, 2014
Drukāt

Jaunsardzes nometne pulcē arī jauniešus no mazākumtautību ģimenēm (7)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Virvju pārvarēšanas stafeti veic jaunsargs Kirils Pavlovs, kurš ir Daugavpils Krievu liceja audzēknis.

“Mums jālepojas ar Oskaru Kalpaku, jo viņš dibināja Latvijas armiju. Viņš ir paraugs, kuram līdzināties,” teic jaunsargs no Daugavpils Artūrs Zeiza. Viņu tāpat kā citus jauniešus satiku skaita ziņā lielākajā jaunsargu nometnē Kalpaka dzimtas mājās “Liepsalās” Madonas pusē. Nometne pulcēja 340 jaunsargus un jauniešus no jaunsardzei radniecīgām organizācijām Igaunijā. To apmeklēja arī Kosovas Aizsardzības ministrijas pārstāvji, lai gūtu militāri patriotisko nometņu rīkošanas pieredzi.

Jaunsargu nometnes parasti tiek rīkotas vietās, kas saistītas ar svarīgiem notikumiem Latvijas vēsturē. Kopumā šovasar plānotas 32 nometnes, kurās piedalīsies ap 2000 jaunsargu. Šogad jaunsardzes kustībā aktīvi darbojas un mācību procesā iesaistījušies vairāk nekā 6500 bērnu un jauniešu, bet vasaras nometnēs piedalās aktīvākie un sekmīgākie jaunsargi. Nometņu mērķis ir attīstīt bērnu un jauniešu spējas un talantus, pilnveidot zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas dzīvē, darbā un nestandarta situācijās, veicināt biedriskumu un drošsirdību, patriotismu un pilsonisko integrāciju, lai kļūtu par atbildīgiem un aktīviem Latvijas pilsoņiem. Jaunsargi nometnēs piedalās bez maksas, izdevumus sedz Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs. Visas jaunsargu nometnes notiek valsts valodā.

Kalpaka dzimtas mājās “Liepsalās” jaunieši pavadīja četras lietainas, bet aktivitāšu ziņā – piepildītas jūnija dienas: aizraujoša vēstures stunda par pulkvedi Kalpaku; patriotisko dziesmu konkurss; sportiskās aktivitātes un izdzīvošanas skola; kā arī ieroču un šaušanas mācība.

Lai arī dienā, kad viesojos jaunsargu nometnē “Liepsalās”, lija lietus, jaunsargiem bija možs gars. “Liepsalās” bija sapulcējušies jaunsargi no Latgales un Vidzemes austrumu daļas. Liela daļa uzrunāto jauniešu atzīst, ka dzīvi vēlas saistīt ar militāro karjeru, kur svarīga disciplīna un biedriskums. “Nākotni saistu ar jūras spēkiem,” izlēmīgi teic Elīna Sļadzevska (14) no Zilupes, kura lepojas ar iespēju valkāt jaunsarga uniformu. Elīna nāk no krievvalodīgas ģimenes tāpat kā Arturs Zeiza (17), kurš “Liepsalās” ieradies no Daugavpils. Viņš plāno pēc skolas beigām iestāties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un vēlāk doties dienēt sauszemes spēkos. Arturs ir gatavs aizstāvēt valsti, ja kāds tai uzbruktu: “Kā komandieris pavēlēs, tā arī rīkošos.” Jaunieši vērtē, ka jaunsardze stiprina piederību Latvijai un izkopj patriotismu. Tā esot laba iniciatīva, jo liekot padomāt par iespējām tepat Latvijā un nebraukt prom no valsts.

Arī alūksnietis Dainis Rižkins (16) nākotni saista ar bruņotajiem spēkiem – viņam īpaši patīkot šaušanas nodarbības. “Es jūtu patriotismu sevī, ticību savai valstij, kas jāaizsargā par katru cenu. Ja kaut kas notiktu ar Latviju, es dotos tai palīgā, tāpat kā cilvēki to darīja barikāžu laikos,” piebilst Dainis. Jaunietis priecājas, ka nometne notiek tieši Kalpaka dzimtas mājās, jo pulkveža dzīvesgājums ir iedvesmojošs. “Nometnē jūtos lieliski – ir spēka pieplūdums, ir motivācija un vēlme sasniegt ko vairāk savā dzīvē,” teic Dainis.

Jēkabpilieti Ievu Strodi (16) jaunsardzē iesaistījuši brāļi. Ievu dalība jaunsardzē pievērsusi padziļinātai interesei par Latvijas vēsturi. “Svarīga jaunsardzē ir patriotiskā audzināšana, jo mums nav tikai jāskrien un jāpiedalās vingrinājumos, bet arī jāapzinās, kāpēc mēs to darām,” viņa teic. Arī jaunsargu Maksimiliānu Beinaroviču (15) no Krāslavas jaunsardze pievērsusi lielākai interesei par valsts vēsturi un personībām. “Man patīk izzināt pagātni. Ikreiz, kad aizeju ciemos pie vecmammas, dzirdu stāstus par dažādiem kariem, cik kādreiz bijis grūti. Vēsturē ir gan labi, gan slikti notikumi, taču jāatzīst, ka vēsture ir tāda, kāda tāda ir, un mums jāatceras, ka pašlaik veidojam savu vēsturi,” spriež Maksimiliāns. Viņš ir latvietis, taču viņā rit arī poļu asinis, un viņš par to vēlas uzzināt vairāk, tādēļ mācās poļu valodu. Latvija ir tēvzeme, tādēļ Maksimiliāns saka – ja būs nepieciešamība, viņš dosies to aizstāvēt: “Ja arī nekļūšu par karavīru, jaunsardze man būs devusi disciplīnu, izdzīvošanas prasmes, loģisko domāšanu un arī fiziskās spējas.”

Jaunsardze izaudzina arī nākamos savas organizācijas instruktorus. Tāds stāsts ir par Jāni Mežuli (31), kurš nāk no Lūznavas, bet tagad ieprecējies Daugavpilī. Viņš vada vietējo jaunsargu vienību, kurā 90 procenti ir cittautieši. Jānis atzīst, ka jaunieši reizēm “blisina acis”, kad viņiem izskaidro uzdevumus latviešu valodā, tomēr, neraugoties uz to, jauniešus jaunsardzē vienojot kopīga ideja par Latviju un biedriskums. “Jaunsardzē esmu kopš 12 gadu vecuma. Citas alternatīvas, kā pavadīt laiku, Lūznavā nebija, mans onkulis bija instruktors,” atceras J. Mežulis. Tolaik nav bijis daudz vēstures stundu, taču arī tad viņš devies uz Ziemassvētku kauju vietām, jaunieši saģērbti šineļos, pie ugunskura lasījuši un dziedājuši patriotisko dzeju. Viņš uzskata, ka tas ir labs veids, kā jauniešus ieinteresēt par vēsturi, izmantojot interesantus, neuzspēlētus un sirsnīgus pasākumus. Kā instruktors viņš gada sākumā lūkojas, ko viņa vadītie jaunsargi vēlas – daudziem patīkot ieroču jaukšana un šaušana ar pneimatiskajiem ieročiem. “Stāstu arī vēsturi – par 11. un 18. novembri, barikādēm. Vedu jauniešus uz Daugavpils novadpētniecības muzeju, rīkoju arī jaunsargiem lāpu gājienu,” stāsta J. Mežulis, kurš arī dien Daugavpilī dislocētajā zemessardzes artilērijas vienībā.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Es pats eju Jaunsardze Baldones 103 vieniba

  2. Nevienā Latvijas likumā vai dokumentā nav noteikts, kuras tautības ir mazākumtautības Latvijā.

  3. Nevis uniforma, bet formas tērps vai ietērps, un nevis dislocētajā, bet izvietotajā. Latviski ir atbilstoši termini, tāpēc tos ir jālieto arī Latvijas avīzei.

  4. Kāda mobilizacija, muļķi, jaunieši ir jāaudzina par savas valsts patriotiem un jaunsardze to dara. Tad
    grūtā brīdī būs mazāk nodevēju un krūmos mucēju. Viņi arī vairāk uzzina par valsti un tās vēsturi.

  5. tā ir vispārējā MOBILIZĀCIJA ? SMIEKLĪGI !

Draugiem Facebook Twitter Google+