Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
12. janvāris, 2015
Drukāt

Rudzi dod stabilitāti. “Zelta hektārs” ciemojas ZS “Sviķos” Cesvaines novadā (2)

Foto: LLKCFoto: LLKC
Viedoklis

Madonas biroja augkopības konsultante Anita Brosova: "Klimats un arī augsne Cesvainē, tāpat kā pārējā Vidzemē, ir piemērotāki rudzu audzēšanai nekā kviešu, bet to platības krietni samazinājušās, jo graudu tirgus vairāk tendēts uz kviešiem. Arī pagājušajā gadā rudzu iepirkuma cenas bija nesamērīgi zemas.

Tomēr saimniecības īpašnieks Zigfrīds Krieviņš ar prātu izvērtē, kuri lauki kurai kultūrai piemēroti, tāpēc ZS "Sviķi" laukos rudzi nav izzūdoša kultūra. Vērtējot rudzu audzēšanas tehnoloģiju, var teikt, ka viss tiek darīts tā, lai sasniegtu ražas līmeni ap 4 t/ha. Citu gadu tas nedaudz augstāks, citu zemāks atkarībā no dabas apstākļiem. Bet galvenais, ja Zigfrīds saka, ka raža ir 3,8 t/ha, tad tas nozīmē, ka tā ir klēts raža bez kādiem izpušķojumiem. Esmu novērojusi, ka bieži lepojas ar augstām ražām, bet pēc sīkākas iztaujāšanas izrādās, ka tas ir bijis tikai vienā vai dažos laukos, turklāt tā ir bunkura raža.

Vienmēr tiek domāts, kā izaudzēt vēl ekonomiskāk. Tā kā saimniecība nodarbojas arī ar kartupeļu audzēšanu, sējot rudzus pēc kartupeļiem, augsni vairs near, lieto mazākas mēslojuma devas, izvērtē nezāļu ierobežošanas pasākumus, līdz ar to jāiegulda mazāk un rezultāti ir labāki. Runājot par pesticīdu lietošanu rudzu laukos, saimniecībā cenšas iztikt bez fungicīdiem, bet ir gadi, kad, izvērtējot augu stāvokli, vismaz viens miglojums ir nepieciešams. Līdzīgi ir ar insekticīdu lietošanu, ja nevajag, nelieto, tomēr tos nākas lietot gandrīz katru gadu, lai ierobežotu tripšus vai laputis."

Cesvaines novada ZS “Sviķi” ir pirmā saimniecība, ar ko “LA” sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC) sāk jaunu rubriku “Zelta hektārs”, stāstot, kāds ir bruto segums un cik eiro lauksaimnieki var iegūt no viena hektāra.

Uz bijušās paju sabiedrības “Cesvaine” bāzes izveidotā zemnieku saimniecība “Sviķi” rudzus audzē 50 ha platībā, un tā ir aptuveni desmitā daļa no kopējās apsaimniekojamās platības. Uz jautājumu, kāpēc priekšroka dota rudziem, saimnieks Zig­frīds Krieviņš attrauc: “Sviķos” audzē tik daudz kultūru, ka par katru būtu jāvaicā – kāpēc tieši šī. “Dažas ir tāpēc, ka jau iepriekš audzētas un par tām mums ir vairāk zināšanu. Bet rudzus sējam, ņemot vērā augu sekas maiņu. Mums ir daudz kultūru, un, ja aramzemē jāsēj, tad tajā laukā ir variants – rudzi, auzas, griķi, zālājs, jo pārējais – rapsis, kvieši, kartupeļi – jau nebūs. Reizēm rudzus nākas sēt otro gadu tajā pašā laukā, tie nav tik prasīgi,” klāsta saimnieks. Pērn izdevies novākt vidēji ap trim tonnām rudzu no ha, citugad rudzu raža sasniegusi pat 4,5 t/ha. “Atbilstoši ieguldījumiem pret to, kas paliek pāri, rudzi ir viens no labākajiem variantiem sēšanai,” skaidro saimnieks.

Cenas nelutina

Šosezon cenas graudkopi nav lutinājušas. Z. Krieviņš norāda, ka tās sasniedza zemāko līmeni pēdējo gadu laikā – “graudi maksāja eiro tik, cik iepriekš latos un pat mazāk”, bet izdevumi nav mazinājušies. Rudzus izdevies realizēt par 115 EUR/t, bet miežus – par 145 EUR/t. “Sviķiem” ir sava graudu kalte un uzglabāšanas torņi, kas ļauj variēt ar graudu realizācijas iespējām. Tie gan esot lieli ieguldījumi un izmaksas un, iespējams, ka tā vietā vajadzējis iegādāties jaunu tehniku, bet saimnieks lielāku uzmanību veltījis pamatlīdzekļiem – iegādāta zeme, noliktavas un ēkas. Kas bijis pareizāk, to laiks rādīšot. Izaudzēto saimnieks realizē uzpircējiem, daļa no tiem nonāk Kalsnavas spirta rūpnīcā, cita daļa aiziet lopbarībai.

Pagājušais gads bija raksturīgs ar to, ka rudzu pirmspļaujas periods bija ļoti karsts un daļa ražas aizgājusi zudumā tieši šī iemesla dēļ. Skaidrs, ka visi gadi lauksaimniecībā nav vienādi. Z. Krieviņš atceras, kā pērn martā un aprīlī cieta daļa ziemāju, vēl gadu iepriekš sējumus postīja laikapstākļi ziemā. Saimnieks, būdams agronoms pēc izglītības, novērojis – agrāk no ziemājiem rudzi bija visizturīgākie, bet šobrīd kvieši iztur vairāk, bet rudzi izkrīt biežāk. Pēdējos gados saimniecībā galvenokārt audzē ‘Matador’ šķirnes rudzus, agrāk sēts ‘Kaupo’. Senāk saimniecībā nodarbojušies arī ar sēklkopību, bet pēc tam, kad katrs varējis sēt, ko grib, šim rūpalam metuši mieru un tagad sēklu galvenokārt iepērk. Ņemot vērā jaunās prasības par subsīdiju piešķiršanu par sertificētas sēklas izmantošanu, būšot gan jādomā, ko darīt. “Sējumos būs jābūt noteiktam procentam sertificētas sēklas, un tam ir jāgatavojas. Tagad Latvijā ir tikai daži sēklaudzētāji, un var pat nākties sēklu vest no Zviedrijas vai Vācijas, jo ne visi sēklas audzētāji izdzīvoja. Prasības atkal ir radītas no jauna, bet tagad būs problēma dabūt kartupeļu sēklu attiecīgā daudzumā un kvalitātē. No kaut kurienes to atvedīs, bet vai tas būs tas pats labākais?” pārdomās dalās saimnieks.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Sviķos prot saimniekot, tikai žēl, ka cenas ir tik ļoti zemas, ka nesedz pašizmaksu. Skaidrs, ka ražošana šeit kļūst arvien dārgāka un mēs nespējam konkurēt ar citām valstīm.

  2. laba saimniecība, zinu jau no senākiem laikiem! lai viss izdodas!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+