Rudzi dod stabilitāti. “Zelta hektārs” ciemojas ZS “Sviķos” Cesvaines novadā 2
Cesvaines novada ZS “Sviķi” ir pirmā saimniecība, ar ko “LA” sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC) sāk jaunu rubriku “Zelta hektārs”, stāstot, kāds ir bruto segums un cik eiro lauksaimnieki var iegūt no viena hektāra.
Uz bijušās paju sabiedrības “Cesvaine” bāzes izveidotā zemnieku saimniecība “Sviķi” rudzus audzē 50 ha platībā, un tā ir aptuveni desmitā daļa no kopējās apsaimniekojamās platības. Uz jautājumu, kāpēc priekšroka dota rudziem, saimnieks Zigfrīds Krieviņš attrauc: “Sviķos” audzē tik daudz kultūru, ka par katru būtu jāvaicā – kāpēc tieši šī. “Dažas ir tāpēc, ka jau iepriekš audzētas un par tām mums ir vairāk zināšanu. Bet rudzus sējam, ņemot vērā augu sekas maiņu. Mums ir daudz kultūru, un, ja aramzemē jāsēj, tad tajā laukā ir variants – rudzi, auzas, griķi, zālājs, jo pārējais – rapsis, kvieši, kartupeļi – jau nebūs. Reizēm rudzus nākas sēt otro gadu tajā pašā laukā, tie nav tik prasīgi,” klāsta saimnieks. Pērn izdevies novākt vidēji ap trim tonnām rudzu no ha, citugad rudzu raža sasniegusi pat 4,5 t/ha. “Atbilstoši ieguldījumiem pret to, kas paliek pāri, rudzi ir viens no labākajiem variantiem sēšanai,” skaidro saimnieks.
Cenas nelutina
Šosezon cenas graudkopi nav lutinājušas. Z. Krieviņš norāda, ka tās sasniedza zemāko līmeni pēdējo gadu laikā – “graudi maksāja eiro tik, cik iepriekš latos un pat mazāk”, bet izdevumi nav mazinājušies. Rudzus izdevies realizēt par 115 EUR/t, bet miežus – par 145 EUR/t. “Sviķiem” ir sava graudu kalte un uzglabāšanas torņi, kas ļauj variēt ar graudu realizācijas iespējām. Tie gan esot lieli ieguldījumi un izmaksas un, iespējams, ka tā vietā vajadzējis iegādāties jaunu tehniku, bet saimnieks lielāku uzmanību veltījis pamatlīdzekļiem – iegādāta zeme, noliktavas un ēkas. Kas bijis pareizāk, to laiks rādīšot. Izaudzēto saimnieks realizē uzpircējiem, daļa no tiem nonāk Kalsnavas spirta rūpnīcā, cita daļa aiziet lopbarībai.
