Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
14. marts, 2015
Drukāt

Rudzītis: Aspazijas dzīves laikā sākās pašreizējā latviešu nācija

Foto: LETAFoto: LETA

Psihoterapeits Viesturs Rudzītis.

Psihoterapeits Viesturs Rudzītis: “Aspazija ir ļoti svarīga protagoniste (kopīgo jautājumu izspēlētāja) latviešiem, turklāt ne tikai sievietēm. Tieši Aspazijas dzīves laikā sākās pašreizējā latviešu nācija – savā grāmatā “Meita un māte. Aspazija, jaunās nācijas dibinātāja”, kas šobrīd top, lietoju terminu “jaunā nācija” pretstatā vecajai, livoniskajai nācijai, kas sastāvēja no vāciski un latviski runājošās daļas. Jaunā (var teikt arī – jaunizdomātā) nācija ir kaut kas tāds, kur mēs joprojām dzīvojam, kur baltvāciešu daļa pazudusi, to izspieduši lielkrievi, kurus šobrīd cenšamies integrēt. Šis process saistīts ar Jauno strāvu, rusifikāciju, industrializāciju, Pirmo pasaules karu – periodu, kurā attīstījās gan sociālistiskas, gan feministiskas, gan antivāciskas idejas. Aspazija un Rainis ir Jaunās strāvas sejas; protams, viņi nav minēto procesu iniciatori un organizatori, bet viņi tos “izdzied” savā literatūrā. Šie nācijas jaunizdomāšanas procesi noveda pie tā, ka mūsdienās vairs neasociējam Livonijas laiku un livoniešus ar šodienas latviešiem. Mēs izjūtam sevi kā politisku nāciju, kas dzimusi tikai 19. gadsimtā.

Ja runā par Aspazijas feminismu, jāteic, ka viņai tas bija nevis ideoloģija, bet pašārstēšanās. Un, iespējams, ka tādu toreiz varēja izjust kā pieprasītu arī visai nācijai. Bija uzkrājusies kaut kāda pašiznīcināšanās programma – savādi, jo karš Latvijas teritorijā nebija bijis 200 gadus. Aspazijas ģimenes problēmu ķēde eskalējas ar mātesmātes priekšlaicīgu un mīklainu nāvi un tās izraisītu pārdzīvojuma procesu ģimenē. Īsi to var raksturot kā milzumu dusmu, kuras nav kur likt. Izlaužoties tās noveda pie dzimumu naida, kas izkļuva arī ārpus ģimenes. Izskatās, ka šādas ģimenes problēmas bijušas ļoti tipiskas tautā. Turklāt vēl arī pirmās nakts tiesību jautājums, kur krājās niknums starp sievieti, kurai bija jāiet kalpot muižā un jādabū bērns, un vīrieti, kurš, pateicoties barona bērnu sevī nēsājošai sievai, dabūja zemi. Tas lielā mērā atspoguļojas Aspazijas darbos, īpaši spilgti pirmajā drāmā “Atriebēja”, tajā mēs arī varam sajust 1905. gada notikumu nojausmas. Aspazija, ja viņa netiek interpretēta, manuprāt, mūsdienu cilvēkam nav viegli izprotama, bet, ja viņu interpretē, kļūst ļoti interesanta.”

Pievienot komentāru

Hermaņa režisētās "Madama Butterfly" pirmizrādi "La Scala" rādīs arī RīgāTrešdien, 7. decembrī, notiks Alvja Hermaņa režisētās operas "Madama Butterfly" pirmizrāde pasaulslavenajā opernamā "La Scala", un to, vietējiem skatītājiem par prieku, tiešraidē varēs noskatīties arī Rīgā kinoteātrī "Splendid Palace".
Draugiem Facebook Twitter Google+