Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
26. februāris, 2014
Drukāt

Rūjienā sāk gatavot “Laimas” saldējumu

Foto - LETAFoto - LETA

SIA “Rūjienas saldējums” sākta “Laimas” konfektēm “Serenāde”, “Lukss” un “Vāverīte” analoga saldējuma ražošana, kas tur  pārcelta no Igaunijas.

Oficiāli par šādu divu uzņēmumu sadarbību 24. februārī savā “Facebook” kontā paziņoja AS “NP Foods” valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis: “Līdz šim “Laimas” saldējumus ražoja Igaunijā pēc līguma, kas noslēgts pirms daudziem gadiem. Seni laiki, seni apsvērumi. Tā kā esmu “Rūjienas” līdzīpašnieks un “Laimas” vadītājs, tad ļoti labi, ja saldējumus var ražot tepat, Latvijā. Visi būs ieguvēji, un arī patērētājs netiktu it kā maldināts (jo “Laima” = Latvija!). Protams, uz iepakojuma maziem burtiem bija rakstīts, ka tas ražots Igaunijā, bet, manuprāt, tas īsti godīgi nav. Tātad šogad sāksim ražot gan esošos, gan jaunus Rūjienā. Īstus saldējumus, nevis augu tauku maisījumus.”

Jauno saldējumu veidu ražošana rūjieniešiem būs reizē jauna pieredze un ieguvums uzņēmuma turpmākajai izaugsmei, jo “Laimas” ražojumus pazīst vairāk nekā 25 valstīs un līdz ar to pavērsies plašākas eksporta iespējas arī “Rūjienas saldējuma” zīmola produkcijai.

SIA “Rūjienas saldējums” valdes priekšsēdētājs Igors Miezis pastāstīja, ka pērnā gada nogalē uzņēmumā eksportam litra iepakojumā jau saražoti “Serenādes”, “Vāverītes” un “Lukss” saldējumi: “Marta sākumā šie paši zīmoli nokļūs Latvijas tirgū un pārdošanā būs gan porciju saldējumi, gan lielajos iepakojumos.”

To, ka vēl būs arī citi “Laimas” produkcijas garšai atbilstoši saldējumi, Igors Miezis apstiprināja, taču pagaidām noliedza izskanējušo informāciju, vai saldējumam tiks pievienoti, piemēram, “Selgas” cepumi: “Apsolu, ka šā gada laikā gard­ēžus noteikti iepriecināsim ar kaut ko pilnīgi jaunu no “Laimas”. Iespējams, pirmie saldējumi parādīsies jau maijā. Mēs patlaban strādājam pie tehnoloģijām. Konfekte saldējuma veidolā prasa diezgan nopietnu izpētes darbu, lai tiešām šie saldējumi godam nestu “Laimas” nosaukumu.”

Izveidotais kopdarbības projekts nozīmē, ka tagad “Laimas” saldējumu ražošana vietējam un eksporta tirgum ir no līdzšinējā “Premia Foods” Tallinā pārcelta uz Rūjienu. Kā zināms, “Rūjienas saldējuma” lielākais īpašnieks ar 84% kapitāldaļu ir SIA “Rogul”, bet 16% kapitāldaļu pieder Igoram Miezim. Bet “Rogul” 100% kapitāldaļu īpašnieks ir AS “NP Foods” valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

Igors Miezis sarunā uzsvēra, ka “sadarbībai ar “Laimu” lielu lomu nospēlēja tas, ka uzņēmumā ražotais saldējums pēc senām receptēm tiek gatavots tikai no īsta piena un krējuma, neizmantojot nekādus aizvietotājus. Tāpat ir plānots, ka līdztekus “Laimas” saldējumiem varētu izplatīt arī “Rūjienas saldējumu”. Uzņēmums turpina pērn iesākto tirdzniecība ar Ameriku, kur patērētāji iecienījuši plombīra, kļavu sīrupa un šokolādes saldējumus vafeļu glāzītēs, un patlaban jau tiek ražots nākamais saldējuma sūtījums. Notiek pārrunas arī ar Vāciju, kur, visticamāk, Rūjienas zīmola saldējumi nokļūs vienlaikus ar “Laimas” zīmola produkciju.

Diemžēl bez panākumiem beidzās pirms vairākiem gadiem Zemkopības ministrijā sāktā diskusija par vārda “saldējums” aizsardzību, lai ierobežotu lēto augu tauku lietošanu un ieviestu vārdu “izstrādājums”, kā tas izdarīts ar krējumu, sviestu un citiem produktiem.

Igors Miezis atzina, ka joprojām tiek domāts arī par sadarbību ar kooperatīvu “Rūjienas oga”: “Mēs jau no kooperatīva dibināšanas sākuma esam palīdzējuši gan ar padomiem, gan izstrādājuši nākotnes vīziju. Man ir prieks, ka “Oga” attīstās un, lai arī es esmu Latvijas patriots, vairāk tomēr esmu reģionālās ekonomikas patriots, un kooperatīva piedāvājums tiks izmantots, līdzko viņi sasniegs mūsu ražošanai nepieciešamos apjomus un prasības. Šobrīd mēs lielogu dzērvenes iepērkam no “Pūres dārziem”, taču ar lielāku prieku ņemtu tās no rūjieniešiem. Kooperatīva un “Rūjienas saldējuma” sadarbības jautājumā visbūtiskākā ir izpratne par kopīgo lietu – ka apvienojoties var daudz vairāk sasniegt, nekā sēžot katram savā sētā un vaimanājot.”

Pievienot komentāru

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+