Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
18. septembris, 2013
Drukāt

Rumāņi protestē pret plāniem būvēt Eiropā lielākās zelta raktuves

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Rumānija pēdējo nedēļu laikā piedzīvojusi vienus no valsts vēsturē plašākajiem protestiem. Tie vērsti pret valdības sagatavotu likumprojektu, kas dod atļauju Kanādas zelta ieguves uzņēmumam “Gabriel Resources” Transilvānijas pilsētā Rozamontanā būvēt atklātā tipa zelta raktuves, izpostot tuvējos ciemus, nolīdzinot četru kalnu virsotnes un radot apdraudējumu videi.


 

Norāda uz apdraudējumu videi

Kanādas uzņēmums “Gabriel Resources” kalnrūpniecības licenci Rumānijā ieguva jau 1999. gadā. Taču līdz šim, pateicoties vietējo vides aktīvistu un daļas iedzīvotāju iebildēm, tam netika piešķirta atļauja gleznainajā Rozamontanas apvidū Apuseni kalnos sākt zelta iegūšanu. Projekta pretinieki norāda, ka zelta iegūšanas procesā Kanādas uzņēmums izmantos tūkstošiem tonnu cianīda, kā arī aiz sevis atstās miljoniem tonnu kalnrūpniecības atkritumu, kas var radīt apdraudējumu gruntsūdeņiem un kas izpostīs kultūras mantojumu Rozamontanas apkaimē, kas slavena ar savām vēsturiski bagātajām kalnrūpniecības tradīcijām un kur atrodas vienas no lielākajām zelta iegulām Eiropā. Par spīti tam daļa Rumānijas augstāko amatpersonu, tostarp prezidents Trajans Basesku un premjerministrs Viktors Ponta, projektu atbalsta. Arī vairākums Rumānijas preses izdevumu publicējuši Kanādas uzņēmuma reklāmas, bet par iespējamajiem draudiem videi maz raksta, norāda britu avīze “The Guardian”.

Augusta beigās Rumānijas amatpersonas prezentēja likumprojektu, kas dod atļauju kanādiešu “Gabriel Resources” Rozamontanas apvidū sākt zelta raktuvju būvi.

Saskaņā ar likumprojektā rakstīto Kanādas uzņēmumam būs tiesības Rozamontanas apkaimes trīs ciematu iedzīvotājus izlikt no dzīvesvietām un zelta ieguves procesā izmantot videi kaitīgās vielas. Likumprojektā arī teikts, ka valsts iestādēm kanādiešu firmai jāizsniedz visas nepieciešamās atļaujas neatkarīgi no nacionālajiem likumiem, tiesu rīkojumiem vai sabiedrības prasībām.

Kanādas uzņēmumam tik labvēlīgais likumprojekts licis Rumānijas korupcijas apkarošanas aktīvistiem spriest, ka tas tapis aizmuguriskās sarunās, kur noteicošo lomu spēlējusi nauda.

 

Visu izšķirs parlaments

Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina parlamentam. Tāpēc pēdējo nedēļu laikā desmitiem tūkstošu rumāņu izgājuši kā galvaspilsētas Bukarestes, tā citu pilsētu ielās, aicinot parlamentāriešus noraidīt zelta raktuvju izveidošanas plānus. “Demonstrācijas sākās ar mērķi aizsargāt dabu, taču tās nav tikai par dabu,” uzskata viena no protestētājām Klaudija Kračiuna, raksta “The Guardian”. “Šīs demonstrācijas ir arī par cilvēku vērtībām, par pienākumu sargāt īpašumu, kas pieder ne tikai mums, bet arī nākamajām paaudzēm.” Rumānijas Zinātņu akadēmija jau 2004. gadā aicināja atteikties no Kanādas zelta ieguves kompānijas piedāvātā projekta, norādot, ka Rozamontanas apkārtējās vides piesārņošanas radītās izmaksas pārsniegs iespējamo zelta ieguvju peļņu.

Par spīti vērienīgajām sabiedrības un zinātnieku iebildēm, Kanādas uzņēmums un virkne Rumānijas amatpersonu tomēr grib panākt zelta raktuvju būvi.

Savā interneta vietnē “Gabriel Resources” skaidro, ka plānotās raktuves Rumānijā kļūs par lielākajām Eiropā, valsts budžetu papildinās par pieciem miljardiem dolāru un radīs vairāk nekā trīsarpus tūkstošus jaunu darba vietu.

Pie ekonomiskā izdevīguma apelē arī prezidents Basesku, sakot, ka “šobrīd Rumānijai ārvalstu ieguldījumi ir ārkārtīgi nepieciešami”. Tikmēr valdības vadītājs Ponta paredz, ka parlaments tomēr noraidīs likumprojektu par zelta raktuvju būvi. Tiesa, ja tā nenotiks, Kanādas zeltrači nekavējoties varēs sākt raktuvju būvi un to neapturēs pat Konstitucionālā tiesa, atzīmē protestētāji.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+