Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
18. decembris, 2013
Drukāt

Rumānijā mēģina piesegt krāpniekus

Foto - Reuters/ScanpixFoto - Reuters/Scanpix

Rumānijā sabiedrības lielu neapmierinātību izpelnījies parlamentā atbalstītais likumprojekts, saskaņā ar kuru valsts vadošie politiķi un juristi tiek pasargāti no tā, ka pret viņiem varētu tikt izvirzītas apsūdzības korupcijā. Protestējot pret likumdevēju atbalstīto likumprojektu, nedēļas nogalē Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē notika protesta akcijas, kurās piedalījās aptuveni divi tūkstoši cilvēku, informē raidsabiedrība “Euronews”.

Izsniedz “superimunitāti”


Interneta vietne “EUObserver.com” ziņo, ka Rumānijas parlamentā balsojums par likumprojektu noticis bez tā iepriekšējas apspriešanas. Saskaņā ar to valsts prezidents, abu parlamenta palātu deputāti, kā arī juristi vairs nav uzskatāmi par “sabiedriskām amatpersonām”. Tas nozīmē to, ka pret viņiem nevar tikt izvirzītas apsūdzības par sava amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, korupciju un interešu konfliktu, uzskaita “EUObserver.com”. Turklāt arī jau korupcijā apsūdzētajām amatpersonām nu būs iespēja atbrīvoties no viņiem izvirzītajiem pārkāpumiem. “Man jāatzīst, ka šis likumprojekts ietekmēs daudzu neatkarīgu un stratēģiski nozīmīgu iestāžu cīņu pret korupciju Rumānijā,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” pauda Rumānijas ziņu aģentūras “AGERPRES” politiskais apskatnieks Liviu Tatu. “Tas slikti atsauksies arī tuvākajā laikā gaidāmajā Eiropas Komisijas ziņojumā par likuma varu Rumānijā.” Arī Britānija, Vācija, Nīderlande un ASV jau paudušas bažas, ka pagājušajā nedēļā Rumānijas parlamentā apstiprinātais likumprojekts atstās negatīvu iespaidu uz Rumānijas valsts iestāžu darbu, kurām jāapkaro korupcija. “Šāds likumprojekts nostāda Rumānijas likumus klajā pretrunā starptautiskajiem līgumiem, kurus Rumānija ratificējusi 2002. un 2004. gadā – attiecīgi Eiropas Padomes krimināllikuma konvenciju par korupciju un ANO konvenciju par korupciju,” teikts Rumānijas korupcijas apkarošanas biroja paziņojumā.

Saskaņā ar Rumānijas korupcijas apkarošanas biroja datiem 28 parlamentārieši šobrīd ir apsūdzēti korupcijā vai jau tiek tiesāti par apsūdzībām krāpšanā. Turklāt kopš šā gada vidus pret gandrīz diviem simtiem mēru, vicemēru un viņu padomnieku no dažādām Rumānijas pilsētām izvirzītas apsūdzības par valsts pasūtījumu uzticēšanu savu ģimeņu vai draugu vadītiem uzņēmumiem. “Šī likuma dēļ amatpersonas būs apgādātas ar “superimunitāti”. Viņus nevarēs tiesāt vai pārliecināties par viņu vadīto uzņēmumu un gūtās peļņas likumību,” pastāstīja Tatu.

Politiskās krīzes priekšvakarā?


Lai parlamentā jau atbalstītais likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāparaksta prezidentam Trajanam Basesku. Viņš likumprojektu nodēvējis par “sākumu regresijai” un paziņojis, ka sūtīs to atpakaļ uz parlamentu. Tiesa, šādi viņš var darīt tikai vienreiz, un parlamentam nav pienākuma paklausīt prezidenta norādījumiem. Taču, kā atklāja Tatu, prezidents apsver iespēju atlaist parlamentu un sasaukt ārkārtas vēlēšanas, lai novērstu pretrunīgā likuma stāšanos spēkā. “Tas Rumānijā radītu milzīgu politisko krīzi,” prātoja Tatu. Viņš uzsvēra, ka valsts politisko skatuvi šobrīd jau var raksturot vienā vārdā – karš. Tas ir karš starp Rumānijas prezidentu Basesku un premjerministru Viktoru Pontu. “Varu droši teikt, ka budžeta likuma dēļ, tagad šī likuma dēļ un EK gaidāmā ziņojuma dēļ Rumānijā risinās totāls politiskais karš,” politiskās ķildas Rumānijā iezīmēja Tatu.

Šī nav pirmā reize, kad Rumānijas likumdevēji mēģina izdot likumus, ar kuru palīdzību piesegt savas prettiesiskās darbības un izvairīties no izmeklēšanas. Pērn vasarā parlamenta centieni ierobežot Rumānijas Konstitucionālās tiesas pilnvaras beidzās ar likumdevēju neveiksmīgu mēģinājumu no amata atstādināt Basesku. Pagājušajā gadā premjers Ponta ierosināja referendumu par prezidenta atlaišanu, norādot, ka Basesku ir pārkāpis savas pilnvaras un iejaucies valdības darbā. Pontas mēģinājumi bija nesekmīgi, jo referendums cieta neveiksmi – tajā nepiedalījās nepieciešamais skaits vēlētāju.

Rumānija tiek vērtēta kā viena no korumpētākajām Eiropas valstīm. Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” decembra sākumā publiskotajā korupcijas uztveres indeksa sarakstā, kurā ietvertas simt valstis, Rumānija ir ierindota 66. vietā. Latvija šajā sarakstā atrodas 49. vietā, bet pirmās vietas ar attiecīgi zemāko korupcijas līmeni ieņem Dānija, Jaunzēlande, Somija un Zviedrija.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+