×
Mobilā versija
-8.3°C
Diāna, Dina, Dins
Sestdiena, 24. februāris, 2018
17. janvāris, 2018
Drukāt

Rumānijas premjeru piespiež atkāpties

Foto - RUETERS/LETAFoto - RUETERS/LETA

Rumānijas premjerministrs Mihajs Tudose, paziņojot par savu atkāpšanos pēc partijas vadības spiediena, teica, ka uzņemas atbildību par padarīto un nenožēlo neko savā darbībā premjera amatā.

Rumānijas premjerministrs Mihajs Tudose vakar paziņoja, ka, nerimstot iekšējām nesaskaņām valdošās sociāldemokrātu partijas (PDS) rindās, atkāpjas no amata, pavadījis premjera amatā tikai pusgadu. Pērn jūnijā līdzīgos ap-stākļos no premjerministra amata valdības kolēģi izstūma viņa priekšgājēju Sorinu Grindeanu.

Partijas vadonis diktē noteikumus

Piecdesmit gadus vecais Tudose, kurš tika iecelts par premjerministru pagājušā gada jūnijā, tagad zaudējis partijas iekšējā varas cīņā ar sociāldemokrātu vadoni Livju Dragnju, kuram liegts ieņemt politisku amatu krimināla soda dēļ. “Es atstāju amatu ar augstu paceltu galvu,” sacīja Tudose pēc tam, kad viņa partijas biedri bija balsojumā apliecinājuši, ka vairs politiski neatbalsta līdzšinējo valdības vadītāju. “Es negribēju sašķelt partiju. Viņi mani iecēla amatā, viņi atbrīvoja. Es uzņemos atbildību par padarīto un nenožēloju neko savā darbībā premjera amatā,” pēc balsojuma teica Tudose.

Viņam izraisījās konflikts ar PDS priekšsēdētāju Livju Dragnju, kurš pats nevar kļūt par premjerministru, jo ir notiesāts par krāpšanu vēlēšanās, ziņo aģentūra “Reuters”. Tudose apsūdzēja Dragnju, ka viņš svarīgākos amatus valdībā piešķīris nekvalificētiem sabiedrotajiem. Dragnja atklāti paziņojis, ka turpinās saglabāt kontroli pār valdību. Politiskā krīze padziļinājās, kad Tudose pieprasīja, lai atkāpjas iekšlietu ministre Karmena Dana, kuru premjers apsūdzēja melos par policijas rīcību, izskatot lietu par seksuālu varmācību pret bērniem. Dana, kura ir tuva Dragnjas sabiedrotā, atteicās atkāpties, meklējot partijas vadoņa aizstāvību. Dragnjas kontrolētais partijas biedru vairākums nobalsoja par premjera atlaišanu.

Tudoses atrašanās premjera amatā bija apdraudēta jau pāris mēnešus pēc iecelšanas, kad viņš pieprasīja un panāca divu ministru atlaišanu par korupciju. PDS vadība jau tad apsvēra Tudoses atlaišanu, bet toreiz atturējās, negribot radīt iespaidu par Rumāniju kā politiskas nestabilitātes pārņemtu valsti. Rumānija tiek uzskatīta par vienu no viskorumpētākajām valstīm Eiropas Savienībā, kas atrodas īpašā Briseles pārraudzībā sakarā ar vājo kontroli pār finanšu darījumiem, atzīmē aģentūra “Reuters”. Pagājušā gada novembrī Rumānijas prokuratūra iesaldēja Dragnjas kontus bankās, izvēršot kriminālizmeklēšanu par ES fondu izšķērdēšanu. Sociķu boss Dragnja noliedzis, ka būtu iejaukts nelikumīgos darījumos.

Pagaidām valdības vadītāja pienākumu pildīšanu uz 45 dienām uzņēmies premjerministra vietnieks un ekonomiskās attīstības ministrs Pauls Stanesku. Šajā laikā sociāldemokrātu partijai jāizvirza premjera amata kandidāts, kura apstiprināšana ir Rumānijas prezidenta Klausa Johannisa kompetence. Analītiķi atgādina, ka prezidents savulaik noraidīja vēlēšanās uzvarējušo sociāldemokrātu līdera Dragnjas kandidatūru premjera amatam viņa kriminālsoda dēļ.

Sociāldemokrāti vakar premjerministra amatam izvirzīja Eiroparlamenta deputāti Vioriku Dančilu. Ja prezidents Johanniss piekritīs 54 gadus veco Dančilu apstiprināt premjera amatam, viņa kļūs par pirmo sievieti Rumānijas valdības vadītāja amatā. Dančila ir EP deputāte kopš 2009. gada un pazīstama kā sieviešu tiesību aizstāve.

Pret sodu atvieglošanu korumpētiem ierēdņiem

Pēdējos gados Rumāniju satricinājuši masu protesti pret amatpersonu korupciju un likumdevēju centieniem padarīt mīkstākus sodus par kukulņemšanu. Prezidents Klauss Johannis paziņojis, ka parlamentā iesniegtais likumprojekts par tieslietu sistēmas reformu ne tikai neuzlabo, bet vēl pasliktina situāciju, un atteicies to parakstīt. Pērn valstī izvērsās plašākie protesti kopš komunistiskā režīma gāšanas 1989. gadā. Sociāldemokrātu valdība, kas ir jau trešā divu gadu laikā, izpelnījās iedzīvotāju sašutumu, pēkšņi lemjot par sodu atvieglošanu ierēdņiem, kas bija ļaunprātīgi izmantojuši dienesta stāvokli. Valdības apstiprinātie krimināllikuma labojumi paredzēja apžēlot cietumniekus, kuru ieslodzījuma laiks ir mazāks par pieciem gadiem, izņemot izvarotājus un atkārtota nozieguma izdarītājus, kā arī dekriminalizēt ierēdņu veiktus likumpārkāpumus, kuros valstij nodarītais zaudējums nepārsniedz 200 000 leju (45 000 eiro). Valdībai apgalvojot, ka krimināllikuma labojumi esot jāveic, lai mazinātu pārapdzīvotību cietumos, šis lēmums atbrīvotu no ieslodzījuma simtiem bijušo ierēdņu un izbeigtu izmeklēšanu daudzās apsūdzībās, tostarp pret Sociāldemokrātu partijas līderi un bijušo premjerministru Livju Dragnju, kuram piespriests nosacīts sods par krāpšanu vēlēšanās. Dragnja, kurš likumpārkāpumu neatzīst, bija personiski ieinteresēts krimināllikuma izmainīšanā, jo pēc viņa partijas uzvaras vēlēšanās prezidents Johannis bija atteicies virzīt viņu kā nosacīti sodītu personu valdības vadītāja amatam.

“Sociāldemokrātu stratēģija ir aizsargāt pašreizējos un bijušos partijas biedrus no apsūdzībām kukuļņemšanā un padarīt praktiski neiespējamu sodīt par korupciju amatā esošus politiķus,” uzskata Londonā izvietotās domnīcas “Eurasia Group” pētnieks Džeimss Sojers, piebilstot, ka šie pasākumi, ja tos izdotos īstenot, būtiski kavētu korupcijas apkarošanu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+