Mobilā versija
Brīdinājums +8.4°C
Elīna, Drosma, Drosmis
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
1. marts, 2017
Drukāt

Uldis Šmits: Pati Latvija plaši ver durvis “volodju” specoperācijām (12)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Uldis Šmits

Vašingtonas prasība, lai NATO esošās Eiropas valstis atvēlētu aizsardzībai divus procentus no iekšzemes kopprodukta, ir pamatota. Tā – pretēji Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Junkera iebilstajam – būtu taisnīga attieksme pret amerikāņu nodokļu maksātājiem, kuri, varbūt pat to lāga neatskārzdami un par to gari neprātodami, nu jau neskaitāmus gadus gādā par visu NATO 
dalībnieku drošību. Protams, plašais drošības jēdziens ietver arī nemilitārus aspektus, kuri tomēr neaizstāj nepieciešamību uzturēt katras valsts aizsardzības spējas pienācīgā līmenī. Kas maksā dārgi.

Ja raugāmies kaut vai vienīgi no Latvijas skatpunkta, šie par sava veida simbolu kļuvušie divi procenti pirmām kārtām nozīmētu arī taisnīgu un valstiski atbildīgu attieksmi pret mūsu pašu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas tika ilgi finansēti pēc pārpalikuma principa un kam trūkst daudzu elementāru lietu. Sacīsim, atbilstoša autotransporta. Tikmēr Latvijas amatpersonas nekad nav piemirsušas par sevis apgādāšanu ar dienesta transportlīdzekļiem, kam vienmēr atrodas vajadzīgā nauda no budžeta. Tas – atkārtosimies – tātad lielā mērā ir attieksmes un prioritāšu jautājums, kas it kā pēkšņi ieguvis politisku nozīmību.

Gluži militārā ziņā mūsu procenti nav rādītājs. Eiropas aizsardzībai būtiskāks ir Eiropas lielvalstu ieguldījums, piemēram, Vācijas lēmums palielināt armijas personālsastāvu līdz 198 tūkstošiem karavīru (respektīvi, viņu skaits pieaugs par 20 tūkstošiem) un Bundesvēra civilo darbinieku daudzumu līdz 61 tūkstotim. Attiecīgi vairojot arī tehniskās jaudas. Šis palielinājums uzreiz dos, ja tā drīkst teikt, taustāmu labumu, kaut gan 2016. gadā Bundesvēram atlicinātie 1,19% izskatās pagalam necils skaitlis un arī šogad tas vēl nesasniedz alianses saistībās noteikto. Ar biznesa darījumu loģiku apveltītais aprēķinātājs Donalds Tramps laikam ne velti mēdz adresēt īpašus pārmetumus valstīm, “kuras ir bagātas” (zemtekstā – kā Vācija vai Nīderlande) un kurām saistību ievērošana neprasītu pārcilvēciskas pūles.

Bet arī aizsardzību novārtā nepametušajai Igaunijai gabals nav nokritis. Lieki piebilst, ka Baltijas valstis nevar atļauties ne bezrūpību, ne – nosauksim to tā – politisku naivumu, kāds vēl nesen caurstrāvoja atsevišķu ietekmīgu personu interesēs veidotās Latvijas attiecības ar Maskavu. Šķietamais naivums nav izzudis. Tikai viens piemērs. Informācijas vai, pareizāk, informācijas telpā īstenoto specoperāciju loma t. s. hibrīdā apdraudējuma izvēršanā vairs šaubas nerada. Bet dīvaini – pār Latviju biezā slānī izgāztais Kremļa telekanālu “saturs”, izmantojot pašas Latvijas infrastruktūru un citas laipni piedāvātās iespējas, arvien tiek vērtēts ar ierastajām “viedokļu daudzveidības” un “medijprasmes” mērauklām. Tikpat ierasti kanāla “Rossija” raidījumā “Svētdienas vakars ar Vladimiru Solovjovu” Vladimirs Žirinovskis atkal pauda “viedokli”, ka Baltijas valstis kopā ar tur izvietotajiem NATO karavīriem jānomētā ar atombumbām. Nu un? Nevajag ņemt viņu par pilnu – apgalvo politologi. Jāieaudzina publikai kritiskā domāšana – klāsta mediju eksperti.

Neesam jau vakarējie, arī tāpat labi saprotam, ka Putins dažu tūkstošu kareivju dēļ atombumbu uz Baltiju nemetīs un ka ļoti mērķtiecīgi tiek izdarīts psiholoģisks spiediens. Uztverams komplektā ar “Saskaņas” un Grigules vaimanām par Briseles diktātu. Mazāk saprotams ir tas, kāpēc pati Latvija plaši ver durvis “volodju” specoperācijām un pa vecam stāsta, ka tāda esot Eiropā pieņemtā kārtība. Kaut gan Eiropas Komisija nupat atzina par visnotaļ dibinātu Lietuvas atkārtoti pieņemto lēmumu apturēt “RTR–Planeta” retranslēšanu. Vēlreiz jāatgādina, ka runa nav par aizliegšanu, jo aizliegumi ir apejami, bet valsts nostāju.

Vai varbūt par politisko gribu. Procentos grūti izsakāmu.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Kāda velna pēc Pūķina Krievijai būitu jāsāk karš Baltijā, jāsagatavo Rietumi? Krievija sāks karu Eiropas vidienē , Polijā , Vācijā, no Kļiņingradas, kura ir PIEBĀZTA AR BRUŅOJUMU LĪDZ ŪKAI NO PSRS LAIKIEM.

    • Вот в этой фразе: «какого чёрта России надо начинать войну…» точку надо ставить именно в этом месте! Все дальнейшие слова не имеют смысла!

  2. Lai tik sola to atombumbu nomest uz Latviju. Vietējie migranti varbūt nobīsies no tādas nākotnes un aiztīsies uz savu rodinu.

  3. этот убогий интелект grafista… 🙂 🙂 🙂 !!!

    • Убогий, говоришь?! А не по себе ли судишь? От чего же тогда, так нещадно удаляют все мои комментарии?! Значит боятся, так то!

      • Šitais ņerga važājas pa LA komentiem!.

        • О, привет дедуля! А почему это вам можно здесь тусоваться, а нам нельзя? Что за дискриминация?

  4. Vèl viens speciàlists ar krievu briesmàm atradies! Kur ekspertus raźo?

  5. Mums pašiem pietiek naida kurinātāju,kuri dienu un nakti skandina,ka layvieši neprot integrēt tos,kuri to negrib.Arī buldozers sāk darboties,jo nabaga Krieviju nevajagot pamest vienu,Rīgā latviešiem nepietiek bērnudārzu,bet izrādās tas ir normāli,jo ir bērnudārzi,kur “mātes”valodu varēs apgūt no pirmajām dienām un tad būs saskaņa.

  6. Solovjova raidījuma mērķis, naida kurināšana pret Eiropu. Katrs raidījums sākas ar pārmetumiem Eiropai, ka tā esot kurla pret Kremļa vaidiem.
    Ja tas būtu diskusiju raidījums, tad loģiski būtu apspriest arī Putina kurlumu par Ukrainas karu!

Franks Gordons: Iegansts raganu medībām (22)Paziņo deviņus paņēmienus, ar kuriem ASV apdraudot Krievijas suverenitāti.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Valsts pārvaldē grēkojušie nonāk “Latvijas gāzē”!

Bijusī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, kurai šo amatu nācās pamest, jo viņai netika pagarināta pielaide valsts noslēpumam, visticamāk, kļūs par “Latvijas gāzes” topošā meitasuzņēmuma “Gaso” valdes priekšsēdētāju, vēstīja Latvijas Televīzija.

“Latvijas gāzes” padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis stāstīja, ka uz šo amatu esot vairāki kandidāti, bet reālākā esot tieši Pētersone-Godmane. Uzņēmumā “Latvijas gāze” (“LG”) darbu raduši vairāki bijušie politiķi un valsts pārvaldes darbinieki – bijušais premjers Aigars Kalvītis, viņa bijušais padomnieks drošības jautājumos Raimonds Lazdiņš, bijušais ministrs Vinets Veldre, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, bijusī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, Tieslietu ministrijas juristes, kuras gatavoja dokumentus par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā kādreiz strādājušais Jānis Eisaks, kurš iepriekš iestādē atbildēja par gāzes jautājumiem.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Laima Geikina: Vai mēs vēlamies pārmaiņas izglītībā? (17)"Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!" (Jņ 8:7)
Draugiem Facebook Twitter Google+