Runas par etnisko diskrimināciju – absurds! 0
Latvijas studentu korporācijas izplatījušas aicinājumu piedalīties 18. februārī notiekošajā referendumā un balsot pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Aicinājumam pievienojusies arī Latvijas Rektoru padome, Latvijas Studentu apvienība. Tomēr īpašu uzmanību piesaistījis tas, ka aicinājumu atbalstījis arī krievu studentu korporācijas “Fraternitas Arctica” seniors Dmitrijs Trofimovs, kurš jau iepriekš ne reizi vien bija apliecinājis savu patriotismu Latvijai. “Vesti segodņa” pieredzējušais žurnālists Abiks Elkins devies pie viņa un skaidrojis, ka daudzi krievi atbalstījuši referendumu, jo tas esot protests pret “etnisko diskrimināciju”.
D. Trofimovs atbild: “Riskēju būt nepopulārs jūsu lasītāju auditorijai, bet es neredzu nekādu etnisko diskrimināciju. Kur tā izpaužas? Jā, krievi jūtas atsvešināti no varas un valsts, bet vai tad tā ir latviešu vaina? Es teiktu, ka te spilgti izpaužas atšķirība krievu un latviešu tautu mentalitātē. Krievi gaida, ka viņus kaut kur īpaši uzaicinās – valsts pārvaldē, latviešu sabiedriskajās organizācijās, partijās… Latvieši turpretī pēc dabas ir noslēgti, pat kautrīgi un viņi neskries pēc krieviem, nesauks un neaģitēs viņus. Divdesmit gados bija laiks saprast, ka brīvā valstī neviens nevienu aiz rociņas nekur nevilks. (..) Neuzskatu, ka krievi tiek diskriminēti. Jā, starp latviešiem ir tādi, kas neieredz krievus. Nu un? Arī starp krieviem ir tādi, kas necieš latviešus. Bet vairākums latviešu pret mums izturas normāli, grib dzīvot mierā un draudzīgi ar citām tautām.”
D. Trofimovam esot skumji, ka daudzi krievvalodīgie, ilgi dzīvojot Latvijā, tā arī nav sapratuši latviešus, kuri jau agrāk dabūjuši “izbaudīt” krievu valodas kundzību.
“Nemānīsim sevi: ja rīt krievu valoda, piemēram, Rīgā iegūs oficiālu statusu, tad aizparīt krievi ar valsts iestādēm un pat ar saviem latviešu kolēģiem sazināsies tikai krieviski. Es esmu krievs līdz kaulam, bet neredzu, ka manu valodu kaut kas apdraudētu.
Man un maniem bērniem ir visas iespējas, lai attīstītu savu dzimto valodu un kultūru: gan bērnudārzi, gan skolas, gan privātās augstskolas krievu valodā, visa krievu mediju telpa, kultūras organizācijas,” “Vesti” skaidro krievu studentu korporācijas pārstāvis. “Lai gan esmu krievs, man pat prātā nav nācis apšaubīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Kur latviešiem vēl attīstīt savu valodu, ja ne savā zemē? Ne jau Austrālijā vai Īrijā,” viņš piebilst.
Lindermana darbības D. Trofimovs salīdzina ar granātas mulāžas mētāšanu: “Kādu dienu otra puse šo mulāžu var noturēt par īstu granātu un tad rīkoties atbilstoši. Realitāte ir tāda, ka ugunsgrēks jau ir sācies, un nodzēst to nebūs viegli. Lūk, tāpēc es kā krievu studentu korporācijas pārstāvis uzskatīju par nepieciešamību publiski uzstāties. Latviešiem ir jāredz, ka ne visi krievi vienotā ierindā iet uzbrukumā latviešu valodai.”
Aicinājums Latvijas studentu un studenšu korporācijas aicina Latvijas pilsoņus piedalīties 18. februāra tautas nobalsošanā un balsot PRET Latvijas valsts pamatvērtību graušanu.
Reklāma
Latvijas Studentu korporāciju prezidiju konvents un Latvijas Studenšu prezidiju konvents apvieno 35 latviešu un krievu akadēmiskās mūža organizācijas. Tās vairāk nekā 100 gadus vieno kopīgas vērtības – brīva un demokrātiska Latvija, Tēvzemes mīlestība, savas tautas, valodas un kultūras saglabāšana. Par tām cīnījās mūsu valsts veidotāji. Šo ideju vārdā savu dzīvību atdeva liela daļa Studentu rotas karavīru – studentu korporāciju biedru Brīvības cīņās pirms vairāk nekā 90 gadiem. 2012. gada 18. februārī plānotajā referendumā piedāvātie Sa-tversmes grozījumi ir apdraudējums nacionālas un brīvas Latvijas idejai. Tie ir pretrunā ar Dziesmotās revolūcijas un barikāžu laika ideāliem. Tolaik pirmajā vietā bija brīvas un demokrātiskas valsts pastāvēšana, nevis tautība. Šodien Latvijas politisko nāciju veido visi tai piederīgie iedzīvotāji: latvieši, krievi, ukraiņi, baltkrievi, poļi, lietuvieši, ebreji, romi, kā arī daudzu citu tautību pārstāvji. Latvijā mums ir gadsimtiem ilga un veiksmīga pieredze – vienuviet sadzīvot dažādām tautām un kultūrām. Uzskatām, ka visām valodām un kultūrām ir tiesības netraucēti pastāvēt un attīstīties šajā valstī. Taču tieši latviešu valoda ir tā, kas vieno visus Latvijas iedzīvotājus, ļaujot sadarboties savā un Latvijas labā. Tādēļ aicinām visus Latvijas pilsoņus neatkarīgi no tautības nebūt vienaldzīgiem! Būsim aktīvi un atbildīgi, piedaloties referendumā un balsojot PRET Satversmes grozījumiem. Vienīgais ceļš, kā nepieļaut valsts pamatu graušanu un pielikt punktu turpmākai nācijas sanaidošanai, ir ikviena balsstiesīgā pilsoņa dalība referendumā un balsošana PRET piedāvātajām izmaiņām. Balso PRET Latvijas iedzīvotāju sanaidošanu! Balso PRET draudiem Latvijas valsts pastāvēšanai un nācijas attīstībai! Balso PRET izmaiņām Satversmē! (Rīgā, 2012. gada 31. janvārī) |
