Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. jūnijs, 2015
Drukāt

Runāt ar dakteri “televizorā”? Ko mainīs digitālā medicīna (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
E-veselība Latvijā

Kā informē Nacionālais veselības dienests, patlaban ir izveidoti un tiek testēti šādi e-veselības rīki ārstiem, farmaceitiem un iedzīvotājiem:

* elektroniskās veselības kartes informācijas uzkrāšana un aprite;

* e-recepšu izrakstīšana un aprite;

* darbnespējas lapu izrakstīšana un aprite;

* e-nosūtījumu pie ārsta speciālista un attiecīgā e-rezultāta izveidošana.

No 2016. gada 1. janvāra e-veselības sistēmas izmantošana visām ārstniecības iestādēm (gan valsts finansētajām, gan privātajām) un aptiekām būs obligāta.

Digitālā medicīna uzlabos veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, uzskata starptautiska informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma vadītājs.

Vientuļš lauku pensionārs ieslēdz datoru un pierakstās uz elektronisku pieņemšanu pie sava ģimenes ārsta vai pie speciālista, kurš attālināti izmeklē, sniedz konsultāciju interneta tiešraides režīmā un beigās vēl izraksta elektronisku recepti, kas pati “aizceļo” uz aptieku. Pašlaik šāds scenārijs Latvijā šķiet futūristiskas filmas scenārija cienīgs. “Accenture” globālā veselības aprūpes biznesa vadītājs Kavehs Safavi gan uzskata, ka tas ir reāls un pat nepieciešams risinājums tieši mūsu valstī, kur veselības aprūpes pakalpojumi daudziem nav sasniedzami un vispārējās prakses ārstu un speciālistu skaits reģionos nav pietiekams.

K. Safavi viesojās Latvijā šā gada pavasarī ikgadējā veselības nozarei veltītajā IT infrastruktūras un risinājumu konferencē un izstādē “WoHIT” un pastāstīja, ka “Accenture” pieredze citās valstīs liecina – ieguldījumi tā dēvētajā e-medicīnā jeb digitālajā medicīnā nav mazi, toties atmaksājas ilgtermiņā. “Digitālā medicīna var būt risinājums, piemēram, tad, ja nav pietiekami daudz ārstu. Patlaban daudzi speciālisti Latvijā tērē laiku, braukādami uz pieņemšanām no vienas slimnīcas uz otru, no viena veselības centra uz otru. Kamēr ārsts fiziski atrodas ceļā, pacientus pieņemt viņš nevar. Arī cilvēkam jātērē daudz laika, lai nonāktu līdz ārsta kabinetam. Tehnoloģijas ļauj attālināti pieņemt daudz vairāk slimnieku,” ilustrē K. Safavi. “Tad viens ārsts var aptvert pacientus vairāku medicīnas iestāžu teritorijās. Ja kāds slimnieks noteiktajā vizītes laikā “neierodas”, uzreiz var “pieslēgties” citam – neveidojas “sastrēgumi” un rindas.”

Komentējot iebildi, ka daudzi lauku iedzīvotāji, visticamāk, izvēlētos reālu, nevis virtuālu ārsta apmeklējumu, speciālists pastāsta par uzņēmuma pieredzi Skotijā: tur nosacīta eksperimenta laikā pacientiem piedāvāta vai nu tradicionālā, “fiziskā” vizīte pie ārsta, vai izmeklējumi ar dažādām digitālām tehnoloģijām un, izmantojot attālinātu saziņu, ārstam atrodoties blakus kabinetā. “Ir dažādas elektroniskas ierīces, ar kurām iespējams veikt izmeklējumus attālināti, piemēram, lai pārbaudītu sirds ritmu vai ausu veselības stāvokli. Pacienti, kuri izvēlējās attālināto vizīti, varēja datora monitorā redzēt to pašu, ko pārbaudes laikā redzēja ārsts. Daudzi atzina, ka dod priekšroku šai iespējai, jo tā var sekot līdzi saviem izmeklējumiem. Tas bija interesanti – pašiem dzirdēt savu sirdi vai redzēt bungādiņas stāvokli. Arī tie, kuri sākumā teica, ka negrib ar savu dakteri runāt “televizorā”, vēlāk bija apmierināti, jo bija vairāk iespēju izvēlēties laiku, kad pierakstīties.”

Kā vēl vienu e-medicīnas priekšrocību K. Safavi min hronisku slimību, piemēram, diabēta vai paaugstināta asinsspiediena pacientu lielāku neatkarību. Proti, nav nepieciešams ikreiz izsaukt ārstu, jo noteikt veselības stāvokli vai nepieciešamību iedzert zāles tādā vai citādā devā iespējams pašam, izmantojot speciālas programmas. Savukārt vienota pacientu datu aprite medicīnas iestāžu starpā mudinātu ārstus vairāk sadarboties, padarot medicīnas personāla darbu produktīvāku un ļaujot izvairīties no liekiem un atkārtotiem izmeklējumiem.

“Jaunākā paaudze IT tehnoloģijas jau lieto, tai tās ir daļa no ikdienas un arī pieņemt digitālo medicīnu nebūs sarežģīti,” ir pārliecināts K. Safavi. “Moderno saziņas līdzekļu, piemēram, sociālās vietnes “Facebook” lietotāju skaits Rietumu pasaulē pašlaik visstraujāk aug to cilvēku vidū, kuriem ir 65 gadi vai vairāk. Tā iespējams, neizejot no mājām, runāt ar bērniem un mazbērniem, kuri dzīvo citur. Tas, ka virtuāli notiks arī ārsta apmeklējums, ir tikai laika jautājums.”

UZZIŅA

Kā liecina šā gada pavasarī publiskotais Eiropas Komisijas (EK) pārskats par Latvijas ekonomikas attīstību un ES rekomendāciju izpildi, to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav pieejamas veselības pārbaudes, Latvijā ir visaugstākais Eiropas Savienībā (ES) un aptuveni trīs reizes pārsniedz ES vidējo rādītāju. Aptuveni 20% iedzīvotāju atzinuši, ka viņiem ir nepieciešami, taču nav sasniedzami veselības izmeklējumi. ES vidēji šādu iedzīvotāju īpatsvars nesasniedz 7%. Kā galveno iemeslu medicīnisko pakalpojumu nepieejamībai Latvijā lielākā daļa respondentu minējuši pārāk augstās izmaksas, retāk kā šķēršļi minētas garās rindas un pārāk lielais attālums līdz ārstniecības iestādei.

Ko iegūs pacienti

* Pacienta elektroniskajā veselības kartē tiks uzkrāti dati par veselības stāvokli, diagnozēm, alerģijām, vakcinācijām, lietotajiem medikamentiem u. c., kā arī apkopoti no ārstniecības iestādēm saņemtie medicīniskie dokumenti (piemēram, slimnīcu izraksti), lai vienuviet nodrošinātu šo datu pieejamību gan pacientiem, gan ārstniecības personām dažādās ārstniecības iestādēs. Pacientiem būs vairāk informācijas par savu veselību, līdz ar to lielākas iespējas iesaistīties ārstniecības procesā. Ikviens varēs operatīvi saņemt savu medicīnisko informāciju elektroniski (datorā), tostarp uzzināt, kādi ārsti sistēmā to meklējuši.

* Jau kopš 2013. gada 1. aprīļa ģimenes ārstiem, izmantojot e-veselības sistēmu, tiek nosūtīta informācija par pacientiem, kuri ir izsaukuši ātro palīdzību, bet nav tikuši nogādāti ārstniecības iestādē. Ģimenes ārsti šo informāciju saņem savā elektroniskajā pastā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Vientuļš lauku pensionārs ieslēdz datoru – > ideāli!
    No kura fantastikas žanra tas ir?

  2. Jāāā! Vajag! Un pēc iespējas ātrāk! Tā nīkšana rindās… Un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām… Lai Dievs pasargā!
    Visu iespējams izrunāt ar datora palīdzību.

Revolūcija, kas nes attīstību un briesmasTāpat kā cunami vilni, cilvēki digitālās tehnoloģijas sākumā vilni apbrīno, neapzinoties tā spēku un ātrumu
FOTO: Divi BMW "nesadala" Marijas ielu; viens ietriecas graustā (2)Pēc divu "BMW" automašīnu sadursmes Elizabetes un Marijas ielas krustojumā šovakar, viena no tām ietriecās Marijas ielas graustā.
Draugiem Facebook Twitter Google+