Runāt vai klusēt par savējiem? 1
Dažreiz Nacionālai apvienībai pārmests, ka mēs pārlieku daudz kritizējot koalīcijas partnerus. Lielāks uzsvars esot jāliek uz cīņu pret “Saskaņas centru”. Tā tiešām ir taisnība, ka pārskatāmā nākotnē “SC” ir lielākais drauds Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanai.
Tomēr būtiski ir apzināties, ka “SC” vienatnē nevar un nekad nevarēs kļūt par Latvijas valdošo spēku. Valstī kopumā (atšķirībā no Rīgas) “SC” nekad nepietuvosies 50% popularitātes slieksnim. “SC” panākumi centrālās varas līmenī ir iespējami tikai tad, ja viņiem palīdz t. s. latviešu politiskās partijas.
“SC” ideoloģiskie mērķi nevienam nav noslēpums: divvalodības referendums pārliecināja pat naivākos vērotājus. Viņi ir kā konstants lielums Latvijas politiskajā realitātē, kuri paliks tādi, kā ir neatkarīgi no tā, kā mēs viņus kritizētu vai slavētu. Būtiskākais jautājums – vai “SC” un tā idejām būs sabiedrotie. Nacionālā apvienība ir vienīgā no pašlaik Saeimā esošajām partijām, kas nekad nav pieļāvusi “SC” iekļaušanu valdības sastāvā.
To nesaku, lai lielītos, bet lai norādītu uz lietas nopietnību. Lielākā daļa “SC” politisko kritizētāju ir vai vismaz ik pa brīdim kļūst gatavi paši savām rokām ievest “SC” valdībā. Ar t. s. latviešu partiju rokām tiek tirgotas uzturēšanās atļaujas un izpārdoti īpašumi Krievijas imigrantiem.
Latviešu partijas neļāva mazināt krievu valodas nepratēju diskrimināciju ar grozījumiem Darba likumā. Latviešu partijas centušās panākt būtisku pilsoņu loka paplašināšanu uz nepilsoņu bērnu rēķina un uz laiku liegušas iespēju pasē veikt tautības ierakstu. Arī beztermiņa atkarību no “Krievijas gāzes adatas” visaktīvāk lobēja tie, kas citādi aicina uz latviešu vienotību.
Latvijas drošības ie stādes pagaidām stoiskā mierā noraugās uz to, kā formējas Nepilsoņu kongress – alternatīva vara ar mērķi radikāli mainīt pilsoņu loku, kas ir viens no valsts uzbūves pamatelementiem. Tikmēr, piemēram, Edvīna Bartkeviča Ogres novada partija (pavisam latviska pēc ārējās formas) savā priekšvēlēšanu sarakstā iekļāvusi vienu no Nepilsoņu kongresa iniciatoriem Eināru Graudiņu, kura interneta lapa sociālajā portālā “Twitter” rotāta ar sarkanu zvaigzni, sirpi un āmuru, kā arī pavisam konkrētu sevis raksturojumu: “Marksisma teorētiķis.”
Noklusēt šos gadījumus, lai mums nepārmestu kritiku pret savējiem, vai tomēr runāt un cerēt uz pārmaiņām? Ticu, ka daudzām partijām, kas praksē mēdz pieņemt pretlatviskus lēmumus, vēlētājs ar šādiem gadījumiem nav mierā. Un tikai vēlētājs ir tas, kurš ar savu balsi var pāraudzināt gadījumos, kad saturs sāk neatbilst formai. Visām caurmērā latviskām partijām ir jābūt saliedētām, bet saliedētībai jābalstās uz kopīgām vērtībām un principiem. Līdz tam vēl jāaug un jārunā par šķēršļiem, kas traucē to sasniegt.
