Rundālē tiekas Latvijas simtgadnieki 4
Pēc PMLP datiem, Latvijā ir 385 personas vecumā virs 100 gadiem, pēc CSP datiem – 152.
Sestdien, 15.jūlijā, Rundāles pils Baltajā zālē pirmo reizi norisinājies Latvijas simtgadnieku salidojums, kurā trīs ciparu gadu skaitu sasniegušos godina un sveic arī Valsts prezidents ar kundzi un Saeimas priekšsēdētāja, kā arī daudzu pašvaldību pārstāvji.
Ideja vienkopus pulcēt personāžus vecumā 100+ dzimusi filmas “Piedzimt kopā ar Latviju” tapšanas laikā tās radošajam kolektīvam, uzklausot un iemūžinot vairāku šādu senioru atmiņu stāstus.
“Tas ir aicinājums simtgadniekiem iziet sabiedrībā ar saviem vienaudžiem. Vieniem tā būs iespēja satikties ar savu jaunību, iespēja atcerēties, salīdzināt, citiem – iespēja pierādīt, ka vecums nav šķērslis, vēl citi demonstrēs savus vaļaspriekus,” stāsta Terēzija Mackare, kas ir pasākuma organizatoru – biedrības “Rīgas aktīvo senioru alianse” – vadītāja.
Pasākumā simtgadnieki tiks sveikti un godināti. Būs ne vien iespēja iepazīties ar pils muzeju, parku un rožu dārzu, bet varēs arī baudīt mākslinieku veltījumu senioriem un dalīties atmiņās par piedzīvoto. Īpašu priekšnesumu sagatavojuši arī pašvaldību kultūras darbinieki, un, kā vēstī pasākuma organizatori, sagaidāmas arī ļoti interesantas tikšanās. Piemēram, kinofilmas “Kad lietus un vēji sitas logā” galvenā varoņa prototips – Ēriks Tomsons, kurš šobrīd ir simtgadnieks, tiksies ar tajā spēlējušo aktrisi Lilitu Ozoliņu. Saviesīgajā daļā galdos tiks celti ēdieni, kas gatavoti pēc Latvijas valsts pirmsākumu receptēm.
Patlaban savu dalību pasākumā apstiprinājuši 28 cilvēki, kas sasnieguši vismaz 100 gadu vecumu. Tiesa, par to, cik tad patiesībā Latvijā ir tik cienījama vecuma senioru, īstas skaidrības nav. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) iedzīvotāju reģistra dati liecina, ka Latvijā šī gada sākumā ir 385 personas vecumā 100+. Saskaņā ar šo avotu šobrīd visvecākais reģistrētais cilvēks Latvijā ir 116 gadu vecs. Taču, kā norāda PMLP, reģistrā simtgadnieku, visticamāk, esot vairāk nekā realitātē. “Globalizācijas ietekmē liela daļa Latvijas valstspiederīgo dzīvo ārpus Latvijas, tai skaitā vecāka gadagājuma cilvēki, par kuriem viņu miršanas gadījumā Iedzīvotāju reģistram netiek sniegtas ziņas par miršanas faktu. Līdz ar to reģistrā ir daudz personu, kuras ir vairāk nekā 100 gadu vecas un kuras būtiski pārsniedz Latvijas vidējo dzīves ilgumu (sievietēm 79 gadi un vīriešiem 69 gadi). Objektīvi spriežot, šie dati nav aktuāli,” skaidro PMLP pārstāve Ieva Kramiņa. Lai no šādas neprecizitātes izvairītos, gaidāmas izmaiņas likumā, kas paredz – ja PMLP nebūs ieguvusi apstiprinājumu, ka persona, kura sasniegusi 105 gadu vecumu, ir dzīva, tās statuss Iedzīvotāju reģistrā tiks mainīts no “aktīvs” uz “pasīvs”.
Savukārt pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, šī gada sākumā Latvijā bija 152 iedzīvotāji, kuriem ir 100 vai vairāk gadu, un ir pamats domāt, ka tas arī ir patiesībai tuvāks skaitlis. CSP iedzīvotāju skaita novērtēšanai izmanto ne vien Iedzīvotāju reģistra datus, bet arī aptuveni 40 administratīvo reģistru datus, piemēram, VID, VSAA, IZM, LAD, NVA, NVD, lielākajām augstskolām, IeVP u. c. Tos izmantojot, par katru Iedzīvotāju reģistrā iekļauto personu esot izveidoti vairāk nekā 200 raksturojošie mainīgie, kurus analizē, izmantojot loģistiskās regresijas modeli, un nonāk pie secinājuma – persona dzīvo LV vai ir ārpus tās.
