Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
27. decembris, 2012
Drukāt

Rungainis: Mūsu nauda ir brīnišķīga, bet tā ir eiro surogāts

100_latu

“Mūsu naudiņa ir brīnišķīga. Tā ir skaista, aizsargāta labāk nekā eiro, tā ir mūsu nostalģija un lepnums, bet ekonomiski un monetāri tā ir eiro surogāts, ar kuru iegūstam gandrīz visus eiro sliktumus, bet negūstam ne tuvu visus labumus,” – šādu viedokli žurnāla “Kapitāls” janvāra numurā pauž IBS “Prudentia” partneris Ģirts Rungainis.

Viņš norāda: ja neesam gatavi dzīvot ar latu kā brīvi peldošu valūtu un visām no tā izrietošajām negatīvajām sekām – nestabilitātēm, spēcīgām valūtas svārstībām, pārredzamā nākotnē – augstākiem procentu maksājumiem un valsts parāda apkalpošanas izmaksām, lielākiem investīciju un uzkrājumu riskiem, augstākām valūtas maiņas izmaksām, zemākām depozītu garantijām, nestabilāku un mazāk kreditētspējīgu banku sistēmu -, tad “ātrāk jāizdzer rūgtās zāles līdz galam – jāpieņem eiro ne tikai “de facto”, bet arī “de iure””.

Rungainis norāda, ka eiro nav mūsu ekonomiskās attīstības stadijai atbilstoša un ērta valūta un reti kad būs. Ar eiro ieviešanu nāksies domāt par jaunu administratīvi regulējošu mehānismu ieviešanu, kas mazinātu ekonomikas pārkaršanas riskus nākotnē, kā arī par atbalsta mehānismiem, lai veicinātu eksportspējīgu un importu aizvietojošu ražošanu citām metodēm, jo nebūs visefektīvākās – konkurētspēju regulējoša valūtas kursa. Vienlaikus viņš atzīmē, ka šāda instrumenta darbību mēs Latvijā tā arī nekad neesam redzējuši, tādējādi vieglāk atteikties.

“Prudentia” partneris atzīmē, ka pilsētvalstīm operēt ar savām valūtām nav viegli.

“Pasaule pilna ar lētu, spekulatīvu, alkatīgu naudu un laimes meklētājiem. Jābūt gudriem, strādīgiem, izmanīgiem, saliedētiem, disciplinētiem un pacietīgiem. Es gribētu, lai Latvija godam nostātos līdzās Singapūrai, Honkongai, Šveicei un lats – viņu dolāriem un frankiem kā pasaules valūta, bet Latvijas patlabanējā politekonomiskā realitāte ir cita,” raksta Rungainis.

Reālpolitika nozīmē atteikties no šīs ekonomiskās brīvības pakāpes un instrumenta, jo sabiedrība ilgākā laikā ir stabili uzskatījusi par pareizu un atbalstāmu monetārās bezdarbības politiku, skaidro Rungainis un aicina to institucionalizēt līdz galam.

“Tā ir mūsu samērā treknā zīle rokā pret, iespējams, sportiski sīksto medni kokā,” situāciju raksturo eksperts.

Rungainis atzīmē, ka vēstures laikā lokālo valūtu režīma modelis pakāpeniski piekāpies arvien lielākām valūtām. Tās savukārt arvien sliktāk darbojas kā ekonomiskais regulators ikvienā konkrētā vietā – eiro ir Vācijā par lētu, bet Grieķijā, Spānijā un Itālijā – par dārgu.

Liela valūta ir kā Prokrusta gulta – kādam par mazu, kādam par lielu un reti kam tieši laikā un ērta, raksturo Rungainis. Vienlaikus viņš norāda, ka liela valūta ir stabilāka savā neērtumā, valūtas maiņas, pārvedumu un procentu izdevumi un svārstības vairumam ir mazākas, šāda valūta ir ērtāka uzkrājumu, investīciju, ārējās tirdzniecības veikšanai, šajā valūtā labprātāk un lētāk aizdod. Lielu atvērtu valūtu atbalsta un finansē plašāks subjektu loks, kas atrodas ārpus (šajā gadījumā) Eiropas. Katrs, kas tur skaidrā vai bezskaidrā veidā šo valūtu, piedalās Eiropas finansēšanā, jo katra naudas vienība būtībā ir Eiropas Centrālās bankas parādzīme, skaidro “Prudentia” partneris.

Kā ziņots, Latvijas mērķis ir pievienoties eirozonai 2014.gadā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+