Ģirts Rungainis.
Ģirts Rungainis.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Rungainis: Nav jāglābj “ABLV Bank” par valsts naudu 10

Komercbanka “ABLV Bank” nav sistēmiska banka, līdz ar to tās grūtības neradītu draudus Latvijas finanšu sistēmai, tā aģentūrai LETA sacīja korporatīvo finanšu uzņēmuma “Prudentia” partneris Ģirts Rungainis.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

“Līdz ar to arī valstij nekādā gadījumā nav jāiesaistās bankas glābšanā ar valsts naudu,” norādīja Rungainis.

Viņš arī uzskata, ka situācijai ar “ABLV Bank” nevajadzētu ietekmēt Latvijas kredītreitingu. “Tas nekādā veidā neapdraud valsts izaugsmi un maksātspēju. Gluži otrādi – valsts finanšu sistēma attīrīsies,” uzsvēra Rungainis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tehniski ar komercbanku “ABLV Bank” patlaban viss ir kārtībā, taču, ja pilnībā apstiprināsies visi ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) minētie pārmetumi, būtu grūti iedomāties kā nopietna eirozonas banka šādā situācijā varētu izdzīvot, sacīja Rungainis.

“Laiks rādīs, kas notiks ar banku. Tehniski “ABLV Bank” ir gana labi kapitalizēta un pietiekami likvīda. Arī bankas aktīvu kvalitāte ir pietiekami augsta. Tāpat šī banka nav liela kreditētāja, attiecīgi tai arī nav zaudējumu no sliktiem kredītiem un banka ir spējīga norēķināties ar saviem klientiem,” skaidroja Rungainis.

Tomēr situācijā, kad ir spiediens no ASV puses un citas bankas atsakās sadarboties ar “ABLV Bank”, problēmas var rasties, sacīja eksperts.

Visvairāk – klienti no Krievijas

“Bankas klientu lielākais vairums ir nerezidenti, Krievijas iedzīvotāji. Krievijā banku krīze ir jau 10 gadus un īpaši tā ir saasinājusies pēdējos divos gados – daudzas bankas ir slēgtas un cilvēki ir zaudējuši savus noguldījumus. Arī starp “ABLV Bank” klientiem ir daudz tādu, kuri paši ir zaudējuši naudu, vai kuru paziņas ir zaudējuši naudu,” sacīja Rungainis.

Viņš piebilda, ka banka viena pati nevar izdzīvot, tai ir jāstrādā tīklā un tad, kad citi partneri sāk norobežoties, klienti sāk reaģēt nervozi un var sākties klientu naudas aizplūšana, tāpēc Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir noteikusi maksājumu ierobežojumus.

Rungainis skaidroja, ka patlaban Latvijas Banka ir nopirkusi likvīdus vērtspapīrus no “ABLV Bank”, lai stabilizētu situāciju bankā, taču esot jāgaida, kāda būs Eiropas Centrālās bankas reakcija.

“Tehniski ar “ABLV Bank” viss bija kārtībā, taču patlaban atturēšos prognozēt, vai banka izdzīvos. Pēc līdzīgiem ASV pārmetumiem mazākas bankas nav izdzīvojušas, bet tas nenozīmē, ka šāds liktenis gaida arī “ABLV Bank”. Tomēr, ja “FinCEN” apsūdzības pilnībā apstiprināsies, tad ir grūti iedomāties, kā eirozonā varētu
izdzīvot nopietna banka ar šādām apsūdzībām,” norādīja Rungainis.

Reklāma
Reklāma

Finanšu ministre: Valsts neriskēs ar savu naudu

Valsts neriskēs ar savu naudu, lai glābtu “ABLV Bank”, pirmdien pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes žurnālistiem uzsvēra finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre stāstīja, ka Latvijas Bankas piešķirtais aizdevums “ABLV Bank” pret vērtspapīru ķīlu būtiski atšķiras no iepriekšējo valdību veiktajiem pasākumiem banku glābšanai. “Kopš 2008.gada vairs neeksistē nabassaite starp valsti un bankām, kad valsts mēdza glābt bankas, ieguldot savus līdzekļus. Valsts neriskēs ne ar vienu eiro, lai glābtu “ABLV Bank”,” uzsvēra Reizniece-Ozola.

Vērtējot Latvijas Bankas lēmumu piešķirt aizdevumu “ABLV Bank” pret ķīlu, ministre sacīja, ka šis ir komerciāli pārdomāts un izdevīgs darījums. Pēc viņas teiktā, Eiropas Centrālā banka (ECB) un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atzinušas, ka šis darījums ir lietderīgs.

ASV apsūdz par naudas atmazgāšanas shēmām

Kā ziņots, ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

“ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.

FKTK uz laiku nosaka maksājumu ierobežojumus

FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, ārkārtas sēdē nolēma “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. “Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,” viņš teica.

ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.

Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.