Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. marts, 2013
Drukāt

Rungainis: Valsts varētu atbalstīt “Liepājas metalurgu”

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts jau ir garantējusi “Liepājas metalurga” (LM) saistības un audits nav uzrādījis nekādas apzinātas ļaunprātības no īpašnieku puses, tādēļ valsts varētu iesaistīties problēmas risināšanā un atbalstīt uzņēmumu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Labrīt, Latvija” atzina investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Viņaprāt, valstij nebūtu pilnībā jāpārņem uzņēmums un jākļūst par 100% akciju īpašnieci, taču par daļēju līdzīpašnieci varētu kļūt valsts, pašvaldība vai kāds valsts uzņēmums.

Laikraksts “Diena” šodien vēsta, ka jau uzsāktas sarunas ar valstij piederošo elektroenerģijas uzņēmumu “Latvenergo” par līdzdalību LM atbalsta pasākumos.

Rungainis atzina, ka “Latvenergo” ir “stipri iesaistīts” LM problēmās, jo veicis investīcijas, lai LM varētu pāriet no gāzes uz elektroenerģijas izmatošanu un LM tagad ir liels elektrības patērētājs.

Rungainis norādīja, ka LM maksātnespēja būtu vienkāršākais risinājums, taču tas nozīmētu nopietnus zaudējumus gan valstij, gan ekonomikai kopumā. Viņš uzskata, ka maksātnespējas procesa regulējums Latvijā ir nepilnīgs un bieži noved pie uzņēmuma izlaupīšanas.

Metalurģijas nozarē Eiropā ir pārprodukcija, taču pirmie, pēc Rungaiņa domām, būtu jāaizver tādi uzņēmumi, kas pārstrādā rūdu, nevis metāllūžņus. Tehnoloģiju ziņā LM esot viens no mūsdienīgākajiem metalurģijas uzņēmumiem Eiropā un, iespējams, pat pasaulē. LM darbības apturēšana ietekmētu Latvijas eksporta un importa bilanci, darba tirgu un valsts attīstību kopumā, jo metāllūžņi rodas ikdienu.

Metalurģija neietilpst starp nozarēm, kuras par atbalstāmām uzskata Eiropas Komisija, tāpēc valdībai būtu nopietni jāiedziļinās un jāatrod labākais veids kā tomēr atbalstīt LM, uzskata Rungainis.

Kā šorīt Latvijas Radio atzina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītāja Inese Kalvāne, LM Liepājai ir ļoti nozīmīgs uzņēmums, kurā faktiski katram liepājniekam strādā kāds radinieks vai paziņa, tāpēc ietekme uz sociālekonomisko situāciju pilsētā būtu ievērojama.

NVA vadītāja atzīmēja, ka būtisku LM problēmu gadījumā NVA atlaistajiem darbiniekiem varētu piedāvāt kvalifikācijas celšanas programmas, pārkvalifikācijas programmas un pagaidu darbavietas, taču tie visi esot īstermiņa risinājumi. Papildus problēmas radītu fakts, ka LM strādniekiem pārsvarā ir visai šaura specializācija.

Kā ziņots, valdība šodien slēgtā sēdē spriedīs par finanšu situāciju LM un uzņēmuma ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

Finanšu ministrijā (FM) uzskata, ka LM tālākās darbības nodrošināšanā primāri jāiesaistās pašiem uzņēmuma akcionāriem. Lai risinātu izveidojošos finansiālo situāciju LM, īpaši svarīgi ir uzņēmuma akcionāriem sadarbībā ar kreditoriem izstrādāt detalizētu turpmākas rīcības plānu un piedāvāt risinājumus, par šādu ministrijas speciālistu nostāju biznesa portālu “Nozare.lv” informēja FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

FM un Valsts kase jau pērn sāka sarunas ar uzņēmumu par valsts galvotā aizdevuma restrukturizāciju – aizdevuma atmaksas grafika izmaiņām. Līdz šim uzņēmums izpildījis visas saistības, kas izriet no valsts galvotā aizdevuma un galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumiem. Valsts interešu aizsardzību nākotnē nodrošina valsts galvotā aizdevuma ķīlas, ko, sākot piedziņu, nepieciešamības gadījumā, varētu realizēt, norāda FM. FM un Valsts kase ir panākušas vienošanos ar vairākiem lielākajiem uzņēmuma kreditoriem par savstarpēju sadarbību situācijas risināšanai.

“TV3” raidījums “Nekā personīga” iepriekš ziņoja, ka “Liepājas metalurga” vadība prasījusi valdībai palīdzību 57,6 miljonu latu apmērā. Pēc raidījuma ziņotā, rūpnīca prasot, lai valsts atlaiž elektrības rēķinus, piešķir jaunas garantijas, kā arī maksā aizdevumu itāļu bankai uzņēmuma vietā. Aprīlī uzņēmumam jāatdod četri miljoni latu Itālijas bankai “Unicredit”, kas esot noraidījusi uzņēmuma lūgumu atlikt maksājumu. Kredītu Itālijas bankai “Unicredit” garantējusi valsts.

Finanšu ministrs 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par “Liepājas metalurga” saistībām 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp “Liepājas metalurgu” un “UniCredit S.p.A”. Šā gada 25.janvārī izsniegtā, bet vēl neatmaksātā valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,52 miljoni latu).

“Liepājas metalurga” lielākais akcionārs Zaharjins intervijā laikraksta “Vesti Segodņa” pielikumam “Delovije Vesti” atzinis, ka būtu gatavs atdot savas “Liepājas metalurga” akcijas, ja valsts sniegtu atbalstu uzņēmumam. Pagaidām par šādu iespēju gan nav bijis runas.

Viņš piebildis, ka uzņēmums valdībā iesniedzis rīcības plānu izejai no finanšu krīzes un tagad tālākais esot valdības rokās – vai tā vēlēsies un būs gatava palīdzēt uzņēmumam. Iesniegtais rīcības plāns paredz uzņēmumu pilnībā atbrīvot no elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenšu maksas, kas šogad uzņēmumam ļautu ieekonomēt 9,2 miljonus latu, no AS “Latvenergo” saņemtā preču kredīta deviņu miljonu latu apmērā norakstīšanu, kredītlīniju pagarināšanu un palielināšanu par 18 miljoniem latu, kā arī metāllūžņu eksporta ierobežošanu no Latvijas uz trešajām valstīm, kas ļautu lūžņu iepirkšanā ietaupīt 9,9 miljonus latu.

Piektais iesniegtā rīcības plāna punkts paredz valsts atbalstu “Liepājas metalurga” sarunās ar uzņēmuma modernizācijas kreditoru Itālijas banku “Unicredit”. “Šogad pamatsummas maksājumos un procentos jādzēš 11 miljoni latu. “Mēģināsim ar banku runāt par kredītbrīvdienām uz diviem gadiem, taču, ja tas neizdosies, tad uz pārrunām ar banku mums būtu jādodas kopā ar Valsts kasi,” intervijā norādīja Zaharjins. Tāpat uzņēmums gatavojas strādāt ar kreditoriem un produkcijas piegādātājiem, lai daži no tiem piekristu no īstermiņa kreditoriem kļūt par ilgtermiņa kreditoriem, un tas dotu uzņēmumam aptuveni 20 miljonu latu finanšu rezervi. Tāpat rīcības plānā paredzēta administratīvā aparāta izmaksu samazināšana, ražošanas efektivitātes paaugstināšana un sponsorēšanas apjomu samazināšana.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+