Rūpes par Eiropas drošību – dzelzī kaltas. Saruna ar ASV valsts sekretāra palīga vietnieku Frenku Rouzu 4
Frenks Rouzs ir ASV valsts sekretāra Džona Kerija palīga vietnieks aizsardzības un Visuma jautājumos. Tiesa, šobrīd viņa darbības joma ir saistīta galvenokārt ar ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidi Eiropā. Šā iemesla dēļ viņš 15 dienu laikā apmeklējis ne tikai Baltijas valstis, bet arī Skandināviju un Krieviju. Sarunā ar “Latvijas Avīzi” F. Rouzs iepazīstina ar jaunumiem pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidē un uzslavē Latvijas veikumu aizsardzības jomā, kur tā esot “pārspējusi pati sevi”.
– Saprotu, ka jūsu brauciena centrālais jautājums saistīts ar pretraķešu aizsardzības vairogu. Kā sokas ar tā izveidi?
– Kā zināms, 2009. gadā ASV prezidents Baraks Obama iepazīstināja ar jauniem Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas plāniem. Saskaņā ar tiem pretraķešu vairoga uzdevums ir novērst ārējos draudus Ziemeļatlantijas pakta organizācijas valstu teritorijām. Plāna realizēšana norisinās trīs fāzēs. 2011. gadā tika sākta īstenot un šobrīd darbojas plāna pirmā fāze, kuras ietvaros Eiropas dienvidaustrumos tika izvietots radars, uz kuģiem – īsas un vidējas sniedzamības raķetes. To uzdevums ir pasargāt alianses valstis no Irānas kodoldraudiem. Otrajā fāzē, kuras īstenošana sāksies 2015. gadā, Rumānijā tiks izveidota pretraķešu aizsardzības sistēmas sauszemes bāze, kuras uzdevums būs aizsargāt Eiropu no īsas un vidējas sniedzamības raķetēm, kas varētu nākt no Tuvajiem Austrumiem. Šo bāzi Rumānijā sākām būvēt jau pērnajā oktobrī. Visbeidzot trešajā fāzē, kas tiks sākta 2018. gadā, Polijā tiks izveidota pretraķešu vairoga aizsardzības sistēmas otrā sauszemes bāze. Pagaidām šīs bāzes celtniecība vēl nav sākusies, taču tai atvēlamā nauda jau ir iestrādāta budžetā. ASV aizsardzības ministrs Čaks Heigels paziņojis, ka mūsu rūpes par Eiropas drošību un pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidi ir, citēju, iekaltas dzelzī.
– Krievija vairākkārt paziņojusi, ka šo pretraķešu aizsardzības sistēmu uzskatīs par draudu savai nacionālajai drošībai.
– Kaut arī šai sistēmai nebūs iespējas pārtvert krievu raķetes, gribu skaidri pateikt, ka ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas plāni nav vērsti pret Krieviju. Mēs esam gatavi sadarboties ar Krieviju, jo uzskatām, ka nākotnē arī Krievija varētu tikt pakļauta raķešu uzbrukumu draudiem no Tuvajiem Austrumiem. Mēs esam gatavi sadarboties ar Maskavu, esam gatavi iepazīstināt to ar saviem plāniem. ASV apzinās krievu bažas saistībā ar mūsu pretraķešu vairogu, taču uzskatām, ka tās nav pamatotas. Krievija grib garantijas, ka mūsu pretraķešu vairogs neietekmēs viņu stratēģiskos ieročus. Taču mēs nevaram sniegt garantijas, kas ierobežotu ASV un NATO pretraķešu vairoga spējas. Tas nu ir skaidrs. Privātās un publiskās sarunās ar Krievijas amatpersonām ASV prezidents Obama vairākas reizes ir paziņojis, ka mēs nepiekritīsim pretraķešu vairoga ierobežojumiem.
– Kādā veidā var notikt sadarbība ar Krieviju pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidē?
– ASV un NATO likušas krieviem galdā četrus ļoti specifiskus piedāvājumus sadarbībai. Pirmkārt, tas ir aizsardzības tehnoloģiju sadarbības līgums, kas ļautu mums dalīties ar informāciju. Ar šo priekšlikumu klajā nāca jau ASV bijušā prezidenta Džordža Buša administrācija. Otrkārt, esam piedāvājuši Krievijai pie viņiem veikt kopīgu pretraķešu aizsardzības vairoga darbības analīzi. Krievija turpina apgalvot, ka mūsu pretraķešu aizsardzības sistēma negatīvi ietekmēs viņu stratēģisko ieroču arsenālu. Mūsu uzskatā dažādu tehnoloģisko iemeslu un vienkāršu fizikas likumu dēļ tas nemaz nav iespējams. Tāpēc aicinām viņus veikt kopīgas modelēšanas un simulācijas, lai palīdzētu mūsu diskusijās. Treškārt, NATO ierosinājusi izveidot divus NATO–Krievijas pretraķešu aizsardzības sistēmas centrus, no kuriem viens monitorētu raķešu draudus un otrs koncentrētos uz kopīgām operācijām un plānošanu. Un, ceturtkārt, NATO ir ierosinājusi atsākt Krievijas un alianses kopīgās pretraķešu aizsardzības mācības, kuras netiek rīkotas kopš 2008. gada, bet kuras pagājušajā gadu desmitā apliecināja savas sekmes. Krievi atbildējuši, ka šie četri piedāvājumi ir interesanti, bet viņi nav gatavi turpināt jebkāda veida sadarbību pretraķešu aizsardzības jomā, ja vien mēs viņiem nenodrošināsim pieminētās garantijas, ka mūsu pretraķešu vairogs negatīvi neietekmēs viņu stratēģisko arsenālu. Mūsu uzskats ir šāds – paredzamību un caurskatāmību sniegs konkrēta sadarbība ar NATO un ASV, taču esam saglabājuši stingrību un uzsvēruši, ka nepiekritīsim mūsu pretraķešu aizsardzības sistēmas mākslīgi ieviestiem ierobežojumiem.
– Turklāt Krievijas prezidents Putins apgalvo, ka varētu izvietot “Iskander” raķetes Kaļiņingradā, kas, viņa ieskatā, būtu tikai loģiska atbilde ASV plāniem veidot pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā.
– Jautājumi par “Iskander” raķetēm būtu jāprasa Krievijas valdībai… Taču ļoti svarīgi saprast, ka nav īpaši gudri veidot pretstāvi draudiem, kas patiesībā nemaz nepastāv. Draugiem Krievijā to esam teikuši neskaitāmas reizes. Nopietni krievu analītiķi saprot, ka mūsu pretraķešu sistēmas pašreizējam līmenim nav nekādas negatīvas ietekmes uz viņu stratēģisko ieroču arsenālu. Domāju, ka viens no iemesliem, kāpēc viņi turpina uzstāt uz to, lai viņiem sniedz tiesiski saistošās garantijas, ir tas, ka viņi šaubās par nākotni. Bet mēs sakām – ja jūs esat uztraukušies par to, kas notiks tālāk, veidojiet attiecības ar Savienotajām Valstīm. Uzticamība un paredzamība tiek panākta ar attiecībām, nevis līgumiem.
– Par spīti aicinājumiem uz sadarbību pretraķešu aizsardzība sistēmas izveidē, Krievija mēdz piekopt visnotaļ asu retoriku un īstenojusi vairākus militāros manevrus netālu no Baltijas. Vai ar NATO 5. pantu ir pietiekami, lai Baltijas valstis justos droši?
– ASV un NATO apņēmība aizsargāt alianses dalībvalstis – gan Baltiju, gan citviet Eiropā – ir dzelzī iekalta. Jūs varat būt droši, ka ASV un NATO ir svarīgas rūpes par jūsu drošību. Mums ir ļoti, ļoti spēcīgas un ilglaicīgas attiecības ar Latviju. Esmu informēts, ka vakar vakarā [saruna notika 13. janvārī. – J. K.] vienā no Latvijas televīzijas kanālu pārraidēm bija sižets par to, cik pēdējo 15 – 20 gadu laikā ASV ir ieguldījušas Latvijas drošībā un militārajā sadarbībā. Tas patiesībā apliecina, ka mūsu attiecības ir akmenscietas.
VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT
