Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
24. februāris, 2013
Drukāt

Rūpes par ķiršiem… Kā cīnīties ar ķiršu slimībām?

Foto - Inese DrudzeFoto - Inese Drudze

“2010. gada vasarā dabūju labu saldo ķiršu potzarus. Diemžēl manā dārzā neatradās acošanai piemēroti skābo ķiršu sakņu dzinumi, tāpēc acoju vainagā (ķiršu acošanai labākajā laikā). Uz ābelēm un plūmēm brūču apaugumu īpaši neesmu ievērojis, bet ķiršiem tas bija uzkrītoši liels, vasaras beigās visas acojuma vietu aptīšanai izmantotās sintētiskās plēves bija sarautas.

 

Vai šādu apaugumu varēja izraisīt lapu koku vēzis? Pēdējos divos gados ķiršiem kalta arī  jaunie dzinumi, pērn, sākot gatavoties ogām, gandrīz visa raža nobira. Iespējams, tas liecina par ķiršu mēri. Pie mājām arī vecajos ošos redzami melni, piepēm (čagai) līdzīgi izaugumi. Kā šādā situācijā cīnīties ar ķiršu slimībām? Vai, izcērtot un sadedzinot vecos ķiršus, jaunie sakņu dzinumi būs brīvi no minētajām kaitēm? Ja veido jaunu ķiršu stādījumu, tad kādā attālumā no vecā ķiršu dārza varētu stādīt?”
 Andris M. Smiltenes novadā

 

 

Kļūmes acošanā un pēc tās

Saldos ķiršus (tāpat arī skābos) var gan acot, gan iepotēt skābo ķiršu zaros. Acošana vainagā parasti izdodas pat labāk nekā potēšana. Taču, ķiršus acojot, ļoti jāuzmanās, lai vasarā saite nesaspiestu briestošo pumpuru, tāpēc, līdzko vairodziņš ir pieaudzis un vairs neatlec no zara, saite ir vai nu tūlīt jānoņem, vai vismaz jāatslābina. Katrā ziņā ķiršiem acojumus nekad nevajadzētu atstāt apsietus līdz rudenim!

Vislabāk acošanas laikā pumpuru atstāt neapsietu un brīvu, bet ar saiti stingri pievilkt mizu virs pumpura un zem tā. Pie pumpura noteikti nedrīkst palikt lapas kātiņš.

Saite diezgan ātri saspiež arī gar acojuma malām augošo kambija slāni, tad var izveidoties visādi uzbiezinājumi vai iespiedumi. Ja bijusi liela izmēru nesakritība, proti, šaurs vairodziņš acots uz resna dzinuma (vai otrādi), kambijs no zara malas ļoti viegli uzaug virsū acojuma vairodziņam. Šādos gadījumos acojumu fiksēšanai pareizāk izmantot speciālos lateksa acošanas plāksterīšus, nevis saites. Tad apaugumi veidojas daudz mazāki, pumpurs nevar saspiesties un piebriestot pats izlien ārpus plāksterīša.

Ko darīt, ja šādi apaugumi sākuši veidoties? Pārbaudiet, vai tie nav sākuši sveķoties. Ja ir, notīriet sveķus un uzsmērējiet Lerāna ziedi. Līdz rudenim būs redzams, vai acojumu ir izdevies glābt. Ja kambija slānis ir bez sveķiem, tad uzbiezinājumi pamazām izlīdzinās, uzacotais dzinums pāris gadu laikā paresninās, un saauguma vieta ir normāla.

 

Sēņu izraisītas slimības

Nekontrolējamu acojuma apaugšanu, sveķošanos, mizas atlobīšanos un vēlāk zara atmiršanu var izraisīt arī kāda sēņu slimība, kuras izraisītāji iekļuvuši brūcē acojuma vietā.

Ja skābajiem ķiršiem kalst dzinumu gali, visticamāk, dārzu posta viena no pašām bīstamākajām ķiršu slimībām – kauleņkoku pelēkā puve, kas iedēvēta par ķiršu mēri. Šīs slimības dēļ ne tikai var aiziet bojā visa raža, bet arī atmirt paši koki.

Ķiršu mēris dārzā izplatās ilgi, bet ir sevišķi riskanti periodi, piemēram, ja ziedēšanas laikā ir vēss un lietains. Tad masveidā inficējas ziedi, bet jaunās lapas drīz paliek brūnas, nokarājas no zariem un izskatās kā apdegušas. Veidojas sveķi, uz mizas – sīkas brūcītes. Ja bojājums aptver visu zaru, dzinuma gals nokalst.

Mizas brūcītēs sēne var dzīvot daudzus gadi. Visas vasaras garumā tā lietus vai rasas pilieniem nokļūst uz arvien jaunām dzinumu daļām.

Cīnīties ar šo sērgu ir grūti, taču ne neiespējami. Ja dārzā ir kāds daudzgadīgs infekcijas avots, ar koku nociršanu nebūs līdzēts – tas jaunās atvases nepasargās. Vispirms jāuzmana, lai ķiršu dārzā nebūtu vēl dzīvu sveķojošu zaru ar atlobījušos mizu, tādus iespēju robežas jācenšas izgriezt. Arī pavasarī un vasaras sākumā brūnējošie dzinumu gali jāizgriež, līdzko tādi parādās. Ja uz kāda zara redz daudz brūnu, atmirušu ziedu pušķu, tas jālikvidē, jo sēne noteikti jau ir iekļuvusi mizā un dzinumā. Šī slimība apdraud gan ķiršus, gan citus kauleņkokus.

Ja infekcija ir stipra, dārzs jāsmidzina. Vēlu rudenī, kā arī agri pavasarī pirms pumpuru plaukšanas ieteicams lietot vara preparātus, kas noder pret daudzām sēņu slimībām. Var izmantot pieskares iedarbības fungicīdus, piemēram, Bordo šķidrumu 1 – 3 % koncentrācijā vai Čempionu 0,5 % koncentrācijā. Neilgi pirms ziedēšanas (ja nepieciešams, arī pēc ražas novākšanas) var smidzināt ar Efektoru 0,08 – 0,1% koncentrācijā.

Ļoti iedarbīgs preparāts pret ķiršu mēri (tāpat arī pret otru bīstamāko kaiti – ķiršu lapbiri) ir Horuss, ko lieto 0,05 % koncentrācijā. Tas ir sistēmas iedarbības preparāts, un, lai labi uzsūktos, ir vajadzīgas lapas, tādēļ vērts miglot tikai pēc ziedēšanas vai mazliet vēlāk uz zaļajiem dzinumiem. Ja jāizgriež slimie dzinumi, izdevīgāk to darīt pirms miglošanas, jo tad preparāts varēs pasargāt arī griezumu vietas.

Lapu koku vēzis ir cita sēņu slimība, kas vairāk bīstama ābelēm, un bumbierēm. Tās izraisītāji noteikti var būt arī uz ošiem. Pierādījies, ka oši nav labi kaimiņi augļu dārzam. Ja šie koki ir veci un slimi, ar piepēm apauguši, varbūt ir vērts apdomāt, vai tos nevajadzētu nocirst, kamēr vēl izmantojami lietkokiem.

Lai pasargātu dārzu no skarbiem vējiem, varētu iestādīt, piemēram, lazdas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+