Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
27. marts, 2015
Drukāt

Rūpēs par prāta spējām un atmiņu

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

"Man dzimšanas diena bija vakar, viņai – šodien. Nolēmām svinēt to abas kopā," stāsta Anna Garance (no kreisās), un viņai piekrīt Anna Ozola.

Rīgā darbojas četri dienas centri cilvēkiem ar demenci, kuros klientiem notiek dažādas aktivitātes atmiņas uzlabošanai.

“Agrāk man bija ļoti laba atmiņa – visu atcerējos, bet pēdējā laikā jūtu, ka tā mani sāk pievilt, lai gan regulāri lietoju zāles. Tāpēc apmeklēju šo centru, kur man patīk viss – gan atsaucīgās, izpalīdzīgās darbinieces, gan pārējie centra apmeklētāji, kuru vidū man ir daudz draugu. Pats galvenais, ka vairs nav vienai jāgarlaikojas mājās,” saka rīdziniece Ņina Dobroserdova (93), kura jau divpadsmito gadu ik dienas apmeklē Rīgas sociālā dienesta dienas centru “Ozolaine”, kas sniedz aprūpi cilvēkiem ar atmiņas un uztveres traucējumiem.

Spriež par vēsturi un risina uzdevumus

“No rītiem mums notiek “politnodarbības”, kurās mums stāsta gan par jaunākajiem notikumiem valstī un pasaulē, gan par Latvijas vēsturi. Tas ir ļoti interesanti, jo daudzi no mums par to neko nav dzirdējuši vai lasījuši. Pēc tam vingrojam, bet, kad esam izkustējušies, klāt atpūtas laiks, ko pavadām, spēlējot kārtis vai citas galda spēles, sarunājoties. Kad esam paēduši pusdienas, sākas atmiņas trenēšanas nodarbības, kuras visi gaida ar lielu nepacietību,” centra dienas kārtību izklāsta Dobroserdovas kundze, kurai pašai vislabāk patīk trenēt atmiņu un vingrot. Pensionāre uzskata, ka labums no vingrošanas ir tikai tad, ja to dara pareizi, tādēļ savulaik pat apmeklējusi kursus, lai apgūtu tieši senioriem piemērotus vingrojumus, piemēram, stiepšanos. “Katru dienu mostos sešos no rīta un mazliet pavingroju gultā – izstaipu rokas, kājas –, tikai pēc tam ceļos, lai postos uz dienas centru,” deviņdesmitgadniece atklāj savu možuma recepti.

Pensionārei Annai Ozolai, kas “Ozolaini” apmeklē jau piekto gadu, to darīt ieteicis ģimenes ārsts, pamanot, ka viņas atmiņa kļūst arvien vājāka. “Šaubījos – nākt vai nenākt, tādēļ vispirms atbraucu uz šejieni izlūkos. Paviesojos vienu dienu, otru, kamēr iepatikās,” viņa saka. Lai gan vingrot kopā ar citiem neļauj veselība, viņa ar lielu aizrautību iesaistās prāta un atmiņas asināšanas nodarbībās, kuru laikā tiek minētas mīklas, izkrāsoti zīmējumi un spēlētas televīzijas šovam “Brīnumu lauks” līdzīgas spēles, kā arī liktas puzles un veidotas pieaugošu skaitļu virknes. “Pirmo reizi puzli liku ļoti ilgi. Nākamajā un aiznākamajā dienā ņemu to pašu puzli, cenšos atcerēties, kā savienoju gabaliņus, un priecājos, ka to paveikt izdodas arvien ātrāk. Jūtu, ka šie treniņi palīdz, tāpēc tagad apmeklēju dienas centru regulāri,” saka pensionāre, kas mājās atmiņas uzlabošanai risina arī krustvārdu mīklas.

Bet Helēnai Ciganovai atmiņa tik ļoti pasliktinājusies, ka viņa ar grūtībām atceras to, ka pašlaik dzīvo pie meitas Rīgā, nevis kā agrāk – Talsos. Meklējot atbildes uz pavisam vienkāršiem jautājumiem, īstie vārdi kā nenāk, tā nenāk prātā, tādēļ sirmgalve satraucas un viņas acīs sariešas asaras. “Man te patīk atnākt un kopā ar citiem padziedāt,” viņa beidzot saka. Centra vadītāja Skaidrīte Zubane apliecina, ka Helēnas kundze ir liela dziedātāja, zina daudz dziesmu gan latviešu, gan krievu valodā. Par laimi, jaunības dienās iegaumētās melodijas un vārdi tik viegli nezūd no atmiņas.

“Mājās daudzi vecie ļaudis tā netiek aprūpēti kā šajā centrā,” domā Anna Safronova, apgalvojot, ka aprūpes centrā jūtoties kā īstā paradīzē. Sociālās darbinieces vecajiem ļaudīm palīdz gan novilkt mēteli, gan apsēdina, un, ja nepieciešams, pat paēdina un padzirda. Kādu no centra apmeklētājām, kura nespēj ēst patstāvīgi, darbiniece katru dienu baro ar karotīti.

Strādā pēc Zviedrijas modeļa

“Pirms divpadsmit gadiem, kad šis dienas aprūpes centrs sāka darboties, mums bija tikai trīs klienti, bet šobrīd – jau 27. Daļa no viņiem centru apmeklē katru dienu, bet ir arī tādi, kas nāk divas trīs reizes nedēļā vai vēl retāk,” stāsta vadītāja Skaidrīte Zubane. “Ozolaine” ir pirmais no kopumā četriem dienas aprūpes centriem personām, kas cieš no demences jeb atmiņas, uztveres un citu intelektuālo funkciju pasliktināšanās. Par regulāru aprūpes centra apmeklētāju, kas saņem bezmaksas aprūpi un ēdināšanu, var kļūt tikai ar ģimenes ārsta noteiktu diagnozi un nosūtījumu. Lai gan pārsvarā uz “Ozolaini” nāk seniori – vidējais klientu vecums ir 80 gadi –, apmeklētāju vidū ir arī pirmspensijas vecuma cilvēki, kuriem līdzīgas veselības problēmas radušās, piemēram, pēc pārciesta insulta vai kādas citas smagas slimības. Arī atmiņas traucējumu pakāpes centra apmeklētājiem ir dažādas, sākot no nelielas aizmāršības līdz gandrīz pilnīgam atcerēšanās spēju zudumam.

“Cenšamies ievērot latviešu tautas tradīcijas, svinam Jāņus, Sveču dienu, Miķeļdienu un citus tautiskos svētkus. Vislielāko gandarījumu man sagādāja kādas centra apmeklētājas vārdi: “Esmu krieviete, bet tad, kad atnāku šeit, es jūtos kā latviete!”,” atklāj S. Zubane.

Visi dienas aprūpes centra darbinieki savulaik apmācīti Zviedrijā. Ar šīs valsts sociālo dienestu Rīgas domei bija noslēgts sadarbības līgums. Vadītāja ar sajūsmu atceras Zviedrijas sociālās aprūpes modeli – tur cilvēkiem ar demenci izveidoti neskaitāmi dienas centri, kuros gādā par viņu drošību, atmiņas un citu spēju un prasmju saglabāšanu. No rītiem visus apmeklētājus ar vairākām automašīnām vienlaikus vedot uz dienas centru, bet vakarā tāpat izvadā atkal pa mājām. Tas ir ļoti svarīgi, jo darbā ar šiem cilvēkiem galvenais ir rutīna – lai stingri tiktu ievērota dienas kārtība, lai nekas nemainītos. Turpretī “Ozolainē” seniori nokļūst kā nu kurais – dažus pa ceļam uz darbu atved bērni, pēc citiem brauc sociālā dienesta automašīna, kas kursē pa diviem maršrutiem – uz centru un Vecmīlgrāvi. S. Zubane teic, ka īpaši patīkami vērot, ka par nevarīgajiem sirmgalvjiem rūpējas znoti. “Viens vīrietis pat pēc savas sievas nāves regulāri veda sievasmāti uz mūsu centru. Turpretī dažs labs miesīgais bērns neliekas par savu sirmo māmuļu ne zinis. Cilvēki tomēr ir tik dažādi,” viņa novērojusi. Sarūgtina arī dažu ģimenes ārstu vienaldzība, nevērība un nevēlēšanās sūtīt savus pacientus uz aprūpes centru, kur tie būtu pieskatīti, nodarbināti un drošībā.

Uzziņa

Dienas aprūpes centri personām ar demenci Rīgā: “Ozolaine” (Patversmes ielā 30), “Oāze” (Biešu ielā 6), “Liepa” (Zolitūdes ielā 30) un “Agate” (Biķernieku 
ielā 28).

Lai bez maksas apmeklētu šādu dienas aprūpes centru, nepieciešams ģimenes ārsta atzinums (diagnoze) – demence ar norādi, ka senioram nav kontrindikāciju dienas aprūpes centra pakalpojuma saņemšanai, iesniegums un sociālā dienesta nosūtījums.

Nepieciešamības gadījumā klientiem tiek nodrošināts bezmaksas transports nokļūšanai dienas aprūpes centrā un pēc tam atkal mājās.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+