Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
2. janvāris, 2012
Drukāt

Rupjmaize – pašu rokām mīcīta un cepta 


Foto - Ilva MisiņaFoto - Ilva Misiņa

“Maizīte jāmīca, domājot gaišas domas par ēdājiem, domās sūtot viņiem laba vēlējumus,” saka Balvu novada Lazdukalna pagasta “Vīksnenieku” saimniece Tamāra Ķirsone un dalās pieredzē, kā viņa pēc senas latgaļu receptes cep rupjo maizi. 


 

“Vīksneniekos” maizes cepšana sākas ar miltu un muldiņas (tā ir vismaz simt gadus veca, un maizīte no tās pieņem to savdabīgo garšu, ko ar raugu nedabūt) ienešanu siltā istabā un iepriekšējās mīklas daļiņu nokasīšanas no trauka sienām un iztīrīšanas.

Pēc tam muldiņu rūpīgi izrīvē ar pārgrieztu sīpolu (lai nebūtu iespējamās pelējuma smakas), ieber sāli, ķimenes un liek iekšā sakasnīti, ieber rupjos rudzu miltus, aplej ar ūdeni – līdz 60 grādus siltu, iemaisa pankūku mīklai līdzīgu iejavu, kārtīgi izklapē un pārber biezu miltu kārtu. Iejavu gatavo iepriekšējā vakarā, un ik pa divām stundām izklapē un pārber ar miltiem. Tie jāizmanto ar aprēķinu, lai uz litru ūdens līdz mīcīšanas brīdim būtu iebērti vismaz divi kilogrami.

Ja izmanto smalkāka maluma rudzu skrotētos miltus, mīkla jāsamīca īpaši stingra

Abriņu noliek siltā vietā un pārsedz ar biezu segu. Jauno maizīti sāk mīcīt pēc 15 stundām. Pārber nedaudz cukura un dažreiz pārlej kādu karoti siltā ūdenī izšķīdināta rauga – kukuļa kuplumam. Mīca ilgi – līdz mīkla atlec no rokām un muldiņas sāniem un sāk “sarunāties” – pukš-s-s.

Kamēr maizīte rūgst, kurina krāsni. Malka krāsnī jāliek tikai vienu reizi ar aprēķinu, lai izdeg trijās stundās, pamatīgi izsildot visu krāsni.

Pēc tam atliek vien izraust ogles un pelnus, izveidot kukulīšus, salikt uz kļavas lapām un likt cepties. Uz katra kukulīša pirms cepšanas uzvelk krustiņu un ap klaipiņu apvelk rievu – tad garoza neplaisā. Savukārt muldiņā pēc mīklas izņemšanas ieber nedaudz miltu un ievelk krustiņu, bet sakasnīti ietupina muldiņas stūrī.

Krāsni pirmo reizi atver, kad cepšanas laiks tuvojas beigām. Izvelk kukulīti un piesit ar pirkstiem garoziņai. Ja skaņa it kā noslāpst – rupjmaizei vēl jācepas, ja skaņa dobja – cepiens jāvelk laukā. Parasti maizīte izcepas pusotrā stundā.

 

Padoms

Tamāra Ķirsone: 
”Ja, uzsitot ar pirkstiem pa garoziņu, ir dobja skaņa – maize izcepusies.”

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+