Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
20. decembris, 2013
Drukāt

Latvijā nemācās, nestrādā un neapgūst amatu apmēram 36 tūkstoši jauniešu (17)

Foto - LETAFoto - LETA

Pateicoties savai uz praksē balstīto profesionālās izglītības sistēmu, tikai Vācija Eiropas Savienībā (ES) var īpaši neuztraukties par darba tirgū neiesaistīto jaunatnes daļu – 7,7 procenti patiešām ir neliels skaitlis. Jo īpaši, salīdzinot ar 59 procentiem Grieķijā un 54 procentiem Spānijā. Šajā izteiksmē pārvēršot Latvijas 36 tūkstošus jauno bezdarbnieku, veidojas 27,6 procenti, kas izvirza mūs “līderos” starp tuvākajiem kaimiņiem: Lietuvā ir 21 procents, bet Igaunijā –14. Ar lielām bažām uz savas jaunās paaudzes nākotni lūkojas Francijā un citur, un rūpes par to šogad rezultējušās dažādos ar ES struktūrfondu finansējumu atbalstītos virzienos. Konkrēti Latvijai programmas “Jauniešu garantija” īstenošanai 2014. – 2020. gadā būs pieejami 46 miljoni latu no valsts budžeta un ES fondu kases. Cipars šķiet iespaidīgs, kamēr to nesaskalda programmas perioda ietvaros. Sanāk nepilni septiņi miljoni gadā. Diezgan pieticīga summa uz profesionālās izglītības sistēmas reformai nepieciešamo vajadzību fona. Turklāt programma paredz finansiālu atbalstu arī jauniešu sabiedriskajām organizācijām, lai tās varētu piesaistoši uzrunāt vienaudžus, kas pagaidām neredz motivāciju iegūt arodizglītību un meklēt darbu. Vēl pāragri spriest, kā programmas miljoni ietekmēs situāciju. Taču būtu žēl, ja nauda izkūpētu liekvārdīgās konferencēs un tamlīdzīgos saietos, kuru rīkošanā roku jau labi iesitusi daļa nevalstisko veidojumu.

Par jauno bezdarbnieku slāņa motivēšanu runājot, labklājības ministre Ilze Viņķele vairākkārt uzsvērusi, ka tas būs arī liels izaicinājums sociālajiem darbiniekiem. Protams, viņi vislabāk pazīst sabiedrības daļu, kur piedzimst un aug nākotnes rūpju bērni, ko mēdz dēvēt par zudušo paaudzi. Tieši sociālie darbinieki ir secinājuši, ka starp viņu aizbilstamajiem netrūkst ģimeņu, kam pabalsti ļauj iztikt bez strādāšanas jau trešajā paaudzē. Lai cik pievilcīgi skanētu jauniešu nodarbinātības celšanas programmās iezīmētie mērķi, bez ģimeņu atbalsta tie paliks saucēja balss tuksnesī. Vajadzību strādāt un iegūt kādam arodam nepieciešamās zināšanas bērns sāk saprast, vērojot vecāku gaitas un uztverot ģimenes attieksmi pret darbu. Ja tā ir vienaldzīga vai noraidoša, jaunais cilvēks, dzīvē izejot, paņem līdzi negatīvās pieredzes olekti. Grūti iedomāties, kādā veidā no tādas vides nākušos spēj motivēt sociālais darbinieks, kura alga jau pati par sevi ir absolūti nemotivējoša, lai gan profesijā nepieciešama attiecīga izglītība un kvalifikācijai atbilstošas prasmes. Neko viņiem nepārmetot, velti gaidīt šo cilvēku paveiktus brīnumus. Jauniešu bezdarbu pozitīvi ietekmēt var tikai mērķtiecīgā praksē sakņota arodizglītība, kuras izziņotā reformēšana mūsu valstī, šķiet, draud iestrēgt.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Beidz visā vainot valsti un citus! Tad jau nonākam līdz apsurdam, ka vainīgi ir tēvs un māte, ka šis
    nācis pasaulē un sāksim arī viņus lamāt. Protams, ka liela daļa atbildības par bērna gribēšanu vai negribēšanu kaut ko darīt gulstas arī uz ģimeni un arī uz skolu. Bet tomēr galvenais noteicējs par savu gribu esi tu pats. Materiālisms tev iedzinis galvā stulbu domu , ka ja man dzīvē neiet kā vajag, ja es pats negribu neko darīt, ne mācos, ne strādāju – tad pie visām šīm manām nelaimēm ir vainīgi citi, valsts vai uzņēmēji, vai tie kuri dara un grib darīt arī šādos pat sociālajos un ekonomiskajos apstākļos. Marksisti jau pamēģināja piespiest visus kaut ko darīt un čiks vien no tā visa iznāca – sistēma sabruka.

  2. Monika, darīsim kopā Atbildēt

    Vicināt “latviskas Latvijas” lozungu ir tas pats, kas Spānijas vēršiem vicināt sarkanu lupatu.

    Vajag darīt, lai tā būtu latviska. Un latviska nav vajadzīga priekš latviskās nabadzības un savstarpējā naida, bet priekš cilvēku labklājības. Ar to arī sāksim.. Cilvēku labklājību nevar sasniegt plātoties ar “sarkanu lupatu”.

    Darīt, darīt, darīt un tieši cilvēku labā. Man vienalga, kādā valodā es sazinos ar otru cilvēku, bet man nav vienalga, kā šis cilvēks jūtas Latvijā. Mēs visi gribam būt savstarpēju labestīgi, bet viens pret otru vicinām „sarkanas lupatas”, vieni – latvisku Latviju, otri – atjaunot vai uzturēt okupācijas laika valodu politiku.
    Pašlaik valsts vara uztur krievu skolu diskrimināciju vistiešākā nozīmē – uztur apmācību ar okupācijas laika instrumentu – krievu valodu, ar ko krievu bērni tiek izolēti no Latvijas kultūrvides telpas, no pilnvērtīgas iesaistes valsts procesos, darba tirgū un no iesaistes valsts amatos. Apbrīnojami, ka okupācijas atjaunošanas tīkotāji arī uztur šo valsts piekopto krievu bērnu diskrimināciju pretojas pārejai uz vienādu attieksmi bērnu izglītībā, jēdzienus apgriež otrādi un plivina savu “sarkano lupatu”. baida tautu un šķeļ.
    Valsts varai nekavējoties jāpārtrauc atšķirīgas attieksmes uzturēšana izglītībā. Valsts pienākums dot krievu bērniem vienāda līmeņa izglītības pieeju visiem bērniem, lai viņi justos brīvi, droši un spētu iesaistīties visās Latvijas dzīves jomās.
    Portālā ManaBalss jāizveido iniciatīva „ Novērsīsim atšķirīgu attieksmi krievu bērnu izglītībā”

  3. izlaidoņu armija radīta brīvā Latvijā. Piespiedu darbu tiem sliņķiem!

  4. Nu lūk, šie 36 tūkstoši, kuri nemācās, negrib apgūt amatu un negrib strādāt būs nākošie neapmierinātie ar valsti un valdību, ka viņiem šī valsts dod nepietiekoši un tāpēc viņi to ienīst un ka nu ir jābrauc projām.
    Un atradīsies advokāti kas viņus aizstāvēs. Bet kas tad pie tā ir vainīgs, ja cilvēks NEGRIB? Valsts vai tomēr viņš pats?

  5. Vai vēl nesen skolu bērnu ”aizstāvji” debatēja par jautājumu – skolēnam slaucīt tāfeli un vai tas ir bērnu tiesību pārkāpums. Vai skolēns drīkst sagrābt lapas skola teritorijā?
    Te ir to muļķību un histērisko dāmīšu darba rezultāti – slaisti un tiesību paģērētāji. Latvijas vēsturē bērnu tiesības bija klausīt tēvu un māti un apgūt kādus amatus – šodien es nedzirdu nevienu bērnu tiesību histērisko dāmīti iestājamiem par alkohola tirdzniecības aizliegumu jauniešiem lidz 21 gadam un nemaz nerunājot par ”legālo” narkotiku tirdzniecības aizliegumu. ( pie kioskiem onkuļus kaut kā neredz, bet tikai skokas puikas un arī meitenes jau pat 12 gadus vecus). Skolu apmācību sistēma darbam ir sagrauta – pakatieties,kas notiek arodskolās – nav valsts atbalsta jauniešiem – gribi mācīes, gribi ej prom. Sadzīve uz trūcīgo vecāku rēķina. Kur 16 gadīgs ir patstāvīgs?

  6. Kamēr Tēvzemē netiks sodīti komunistiskā genocīda īstenotāji un atbalstītāji – Latvijā nestrādāšu !

    • 36 000 nestrādā tāpēc,ka darbs vairs nav goda,slavas un varonības lieta.

      • Paldies jāsaka tiem, kas 1991.g.21.augustā atcēla padomju Kriminālkodeksu (pantu par liekēžiem/sliņķiem), kā arī LPSR Kontistūciju (pants par tiesībām uz atalgotu darbu).
        Saules mūžu 4.maija režīmam, kur demokrātija un brīvais tirgus visu sakārto viss pareizāk!

  7. strāda nelegāli

  8. Vai darba dienests viņiem nebūtu tas labākais. Pasargātu no nodzeršanās, narkotikām, nozieguma, iemācītu strādāt. Bet rūpes par valsti un tautu ne valdības, ne deputātu interesēs neietilpst. Parunā kādu nieku balsu zvejošanai un viss.

  9. Latvijā viegli nestrādāt Atbildēt

    Personīgi zinu vairākus gadījumus, kur vecmātes uztur slinkus bērnus. Piemēram, mana sētniece, kura ir 65 gadus veca, uztur slīmestu dēlu, kurš gurķojas pa māju un piekopj dzeršanas hobiju.

  10. Ļoti žēl, ka tā. Bet kur tad viņi izmācījušies strādās?
    Kur ir tās ražotnes vai reālās darba vietas. Visiem nepietiek zināšanu, lai mācītos par IT programmētājiem, kuri ir ļoti pieprasīti.

  11. Absolūtā brīvība un neatkarība – iespēja nestrādāt un nemācīties! Saules mūžu 4.maija režīmam! Tagad ir iespēja novērtēt t.s. dziesmotās revolūcijas/atmodas laikā sasniegto – padomju sociālās sistēmas grāvēju paveikto “atbrīvojot” Latvijas tautu no komunistu ieviestā principa “Kas nestrādā, tas ēst nedabū!”. Lai dzīvo eirozona un eiro-fondi!

  12. Vācieši tomēr ir īpaša tauta kārtība,punktualitāte.strādātgriba viņiem ir asinīs un to nespēj izdzēst visaptverošās demokrātijas sērga.
    Latvijas demokrātiski izvēlētie pārvaldītāji valsti saprot tikai kā banku paradīzi un tranzītzemi,bez ražošanas.

    • Te Latvija vareetu maaciities no Vaacijas. Vaacijaa ir paradums jaunieshus suutiit “maaciibaa”. Par nelielu atalgojumu pie kaadas firmas. Reizi nedeeljaa maaciibas arodskolaa. Arii Fridrihs Lielais gaaja maaciibaa. Bija seglenieks.

Draugiem Facebook Twitter Google+