Līdz 11. oktobrim mākslas galerijā “Pegazs” skatāma mākslinieka Rūsiņa Rozītes 70 gadu jubilejas izstāde.

Lasītākie

Kokteilis

Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns

Lasīt citas ziņas

Šī ir unikāla iespēja izstādē aplūkot darbus, kuri ikdienā atrodas privātās kolekcijās. Rūsiņš Rozīte gāja bojā 35 gadu vecumā, bet viņa atstātais mākslas darbu klāsts – gan gleznas, gan grafikas – ir pārsteidzoši mūsdienīgs, dažāds un filozofiska satura piesātināts. Izstāde “Ikars” rāda to māksliniecisko ideju daudzveidību, kas raksturīga 60. – 70. gadu Latvijas mākslā, un šā brīža tendence atgriezties un izvērtēt vēlreiz mākslas procesus ir apliecinājums, ka komercializācijas laikmeta darbi bieži nesniedz emocionālo pacēlumu. “Ja runājam par viņa vietu un nozīmi Latvijas mākslā, tad tā pagaidām nav ne īsti izpētīta, ne atklāta, ne iecentrēta. Tāpat kā divdesmitā gadsimta otrās puses latviešu mākslas vēsture vispār. Rūsiņš piederēja tiem laimīgajiem, kuri procesus, mākslas gaitas vējus uztver, sajūt, prot padarīt par saviem – bez noteiktas piederības kādai sistēmai, varai vai ideologiem. Ne velti viņš īsās dzīves laikā atkārtoti un atkārtoti atgriezās pie Ikara tēmas.” – Raksta mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, kas arī personīgi labi pazina mākslinieku.