Māris Lapiņš ir jurists un uzņēmējs, bet viņa vaļasprieks ir kulinārija. Maltītes ģimenei parasti gatavojot viņš.
Māris Lapiņš ir jurists un uzņēmējs, bet viņa vaļasprieks ir kulinārija. Maltītes ģimenei parasti gatavojot viņš.
Foto – Anda Krauze

Rīvēti mārrutki ar eksotiskām piedevām. Mājražotājam Lapiņam izdomas netrūkst! 3

Nesen mājražotāju pulkam pievienojās arī jaunmārupietis MĀRIS LAPIŅŠ. Viņš gatavo rīvētus mārrutkus ar piedevām un bez tām.

Reklāma
Reklāma

Pat metru gara!

Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23
Lasīt citas ziņas

Mārrutku pārstrādei Māris iepriekš nebija plānojis pievērsties, uz to pamudinājusi nejaušība. – Meitām, kuras mācās 2. klasē, vajadzēja kaut ko sagatavot tradicionālajam Miķeļdienas tirdziņam skolā. Ar sievu prātojām, kas tas varētu būt, jo saldumus meitām negribējām dot līdzi. Pēkšņi iešāvās prātā, ka varētu sarīvēt mārrutkus, kas aug gan mūsu dārzā, gan pļavā, – stāsta Māris un piebilst, ka burciņas ar sarīvētajiem mārrutkiem izpirkuši pusstundas laikā. – Sapratām, ka mājās rīvēti mārrutki ir manta, ko cilvēki novērtē un pēc kā tīko. Veikalā pirktajiem nav ne tās konsistences, ne garšas.

Ja mārrutki pašu dārzā aug griezdamies, tāpat arī tomāti, ķiploki un vēl šis tas, ko var izmantot piedevām, ja ir elektriskā gaļas maļamā mašīna, kas ievērojami atvieglo sakņu pārstrādes procesu, un, pats galvenais, ir pieprasījums, būtu grēks neizmantot šo iespēju, viņš spriež.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Lasīju, ka mārrutks ir pat veselīgāks par ķiploku. Piemēram, sievietes varētu ieintriģēt fakts, ka šī sakne ar sīvo garšu veicina vielmaiņas procesus, tātad palīdz novājēt. Nemaz nerunājot par to, ka mārrutks aizsargā no vīrusiem un baktērijām. Vācot informāciju, uzzināju, ka senos laikos šis augs bijis teju vai galvenās zāles, ko izmantojuši pret visām kaitēm.

Mārrutkam vērtīgākā ir sakne, bet dažādos salātos iederas arī jaunās lapas. Saknes jārok tikai mēnešos, kuru nosaukumā ir burts R, pārējos zemes spēks aizgājis virszemes daļā – lapās, ziedos un stublājā, stāsta Māris. Jo vēlāk rudenī mārrutkus rok, jo garša ir intensīvāka. Tāpat jāpievērš uzmanība, vai sakne nav bojāta, pārkoksnējusies, saplaisājusi, jo plaisās sākas bojāšanās procesi.

Lai rudenī ievāktu kilogramu mārrutku, jāiestāda seši septiņi sakneņi. Stādmateriālam izmanto viengadīgās saknes, kas atzarojušās no centrālās saknes un ir rokas mazā pirkstiņa resnumā. Māris atklāj, ka dižākā sakne, ko izracis pļavā, bijusi metru gara, bet dārzā izaugusī rekordiste sasniegusi pusmetru. Savvaļas mārrutki ir ne vien lielāki, bet arī ar stiprāku garšu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.