Pasaulē
Eiropa

Saakašvili: Krievija varētu uzbrukt Somijai vai Zviedrijai2

Foto: SCANPIX/ITAR-TASS/Vitaly Nevar

Bijušais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili viedokļrakstā ASV žurnāla “Foreign Policy” tīmekļa vietnē prognozē, ka par Krievijas militārās agresijas nākamajiem mērķiem varētu kļūt NATO sastāvā neietilpstošās Somija vai Zviedrija.

Saakašvili publikācijā skaidro, ka Krievijas agresijas mērķis nebūšot NATO valsts, jo Krievijas prezidents Vladimirs Putins neesot gatavs šādam riskam, ņemot vērā, ka šāda uzbrukuma rezultātā tiktu aktivizēts NATO līguma 5.pants par kolektīvo aizsardzību, kas savukārt var novest pie pilnapmēra kara ar ASV vadīto aliansi.

Otrkārt, norāda Saakašvili, Krievijas agresija, domājams, nebūs vērsta pret kādu postpadomju valsti.

“Rietumi pakāpeniski ir akceptējuši viņa (Putina) neoimperiālistiskās ambīcijas šajā reģionā. Tālāki iebrukumi Ukrainā, Gruzijā vai kādā citā postpadomju valstī, kas nav NATO sastāvā, būtu vēl viens “deja vu”, kas maz ko dotu Putina pozīciju nostiprināšanai.”

“Krievijas visticamākie mērķi tuvākajā nākotnē ir vai nu Somija, vai Zviedrija,” prognozē eksprezidents. “Uzbrūkot valstij, kas nav NATO sastāvā, Putinam nepastāv risks, ka tiks izraisīta proporcionāla atbilde atbilstoši [NATO līguma] 5.pantam.”

“Bet, vēršoties pret kādu no Eiropas valstīm, viņš var sagaidīt dāsnu atzinību paša mājās no vēlētāju puses, kas alkst pēc uzvaras. Tā ir vienkārša izmaksu un ieguvumu analīze, ko Putins jau iepriekš ir atklāti veicis vairākas reizes. Katra Krievijas spēka investīcija ir nesusi dividendes.”

“Somija un Zviedrija atbilst abām prasībām,” rezumē Saakašvili.

“Es neprognozēju, ka krievu tanki iebrauks Helsinkos vai Stokholmā, nesastopot pretestību,” norāda Gruzijas eksprezidents. “Bet Maskavai būtu relatīvi vienkārši īstenot zemes sagrābšanu kādā nomaļā Arktikas anklāvā vai kādā nelielā salā, tādā kā Zviedrijas Gotlande, ņemot vērā stratēģiskās jaudas, ko Krievija ir izveidojusi ziemeļu flangā. Galu galā, kas varētu doties karā sasalušas Baltijas salas vai Somijas tundras gabala dēļ? NATO to nedarītu, bet Putins darītu, jo likmes viņam ir augstākas.”

Saakašvili atgādina, ka daži komentētāji kā iespējamos Krievijas agresijas mērķus minējuši Baltkrieviju un Baltijas valstis, tomēr Gruzijas eksprezidentam šādi scenāriji liekas apšaubāmi.
Saistītie raksti

“Putins maz ko iegūtu, izrādot spēku valstī (Baltkrievijā), kuru vairums krievu jau uzskata par Krievijas neatņemu sastāvdaļu,” skaidro Saakašvili. “Putins pavisam noteikti mazās Baltijas valstis uzskata par draudu, jo tās, galu galā, ir funkcionējošas demokrātijas pie Krievijas robežām.”

Saakašvili gan mierina, ka Baltijas valstis “pagaidām, iespējams”, ir drošībā, jo tās ir NATO sastāvā, un uzbrukums alianses dalībvalstīm saistās ar risku, ka var izraisīties karš ar visu NATO, turklāt uzbrukums kādai postpadomju valstij Putinam nenodrošinātu vajadzīgo reitingu triumfu, kāds tika pieredzēts pēc Krimas aneksijas vai pēc militārās operācijas uzsākšanas Sīrijā, skaidro Saakašvili.

LA.lv