Saasinās ASV un Ziemeļkorejas vārdu karš 0
ASV prezidents Donalds Tramps pirmdienas pievakarē pēc tikšanās ar Indijas premjeru Narendru Modi paziņoja, ka Ziemeļkorejas aktīvais darbs pie raķešprogrammas un kodolieroču izstrādes par spīti starptautiskajām sankcijām ir problēma, kas prasa “pēc iespējas ātrāku risinājumu”. Novērotāji neizslēdz, ka Vašingtona gatavo kādu militāru šā jautājuma risinājumu.
Tramps neprecizēja, kā tieši gatavojas atrisināt neprognozējamās Ziemeļkorejas draudu problēmu, taču viņa teiktais žurnālistiem Baltā nama Rožu dārzā skanēja: “Ziemeļkorejas režīms rada milzīgas problēmas, un tas ir tas, kas mums jāatrisina, un jāatrisina pēc iespējas ātrāk.” Ziemeļkoreja nav palikusi atbildi parādā. Jau vakar tās oficiālā ziņu aģentūra KCNA sagatavoja ievadrakstu, kurā Tramps pielīdzināts Trešā reiha nacionālsociālistu diktatoram Ādolfam Hitleram, bet viņa politika “XXI gadsimta nacismam”. “Princips “Amerika pirmajā vietā” aizstāv pasaules kundzību ar militāru līdzekļu izmantošanu, tieši tāpat kā tas bija Hitlera pasaules okupācijas koncepcijā,” skaidrots ievadrakstā. Vašingtonas rosinātās starptautiskās sankcijas atgādinot “Ļeņingradas blokādi Hitlera laikos”. Visām valstīm un nācijām esot jāizvērš cīņa pret “amerikāņu hegemonismu, kam lemts bankrotēt kopējo pūliņu un taisnības uzvaras dēļ”. Un vēl “ideoloģiju un spēkus, kas grauj globālo mieru un drošību, apdraud cilvēces pastāvēšanu, nepieciešams noslaucīt no zemes virsas”. Pirms nedēļas Ziemeļkoreja Trampu nodēvēja par “vājprātīgu”. Ar “jebkurā laikā” īstenotiem kodoltriecieniem, tajā skaitā preventīviem, Ziemeļkoreja ASV draudējusi ne vienu reizi vien. Phenjanas oficiozs “Rodong Sinmun” jūnija sākumā dižojās: “Ja Vašingtona uzdrošināsies īstenot provokāciju pret Phenjanu, tad Korejas Tautas Demokrātiskā Republika veiks taisnīgu kodoluzbrukumu, kas pārvērtīs ASV pelnos.” Amerikāņu draudi Ziemeļkorejai esot “smieklīgi”, un valsts turpināšot darbu pie vēl precīzākiem dažādiem kodolieroču veidiem, līdz ASV “neizdarīs sapratīgu izvēli”. Ar pēdējo tiek domāta ASV atteikšanās no līdzšinējās politikas. Tajā pašā laikā ANO Drošības padome 2. jūnijā vienbalsīgi pieņēma rezolūciju par sankciju paplašināšanu pret Ziemeļkoreju. Tā bija reakcija uz šogad veiktajiem ballistisko raķešu izmēģinājumiem, kaut tos bija aizliegušas agrākās ANO rezolūcijas. Kopš 2016. gada sākuma Phenjana par spīti visai pasaulei jau sarīkojusi divus kodolizmēģinājumus un desmitiem raķešu izmēģinājumu. 23. jūnijā kļuva zināms, ka Ziemeļkoreja izmēģinājusi kārtējo raķešdzinēju, kas domāts starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm. Analītiķi spriež, ka tā ir acīmredzama provokācija pirms 29. – 30. jūnijā paredzētajām ASV prezidenta un Dienvidkorejas prezidenta Muna Džēina sarunām Vašingtonā. Iepriekšējo reizi Phenjana izmēģināja raķešu dzinēju martā, laikā, kad ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons viesojās Pekinā. Ziemeļkorejas mērķis ir attīstīt raķeti, kas ar kodollādiņu spētu sasniegt ASV kontinentālo teritoriju – tas esot nepieciešams, lai “aizsargātos” pret Vašingtonas “naidīgo politiku”.
